Federācijas lūdz atļaut sacensību norisi ārtelpās, ievērojot distancēšanās un epidemioloģiskās drošības prasības
Vairāku sporta veidu federāciju pārstāvji lūdz atļaut sacensību norisi ārtelpās bez skatītājiem, ievērojot distancēšanās un epidemioloģiskās drošības prasības, izriet no šodien Saeimas Sporta apakškomisijā paustajiem federāciju pārstāvju viedokļiem.
Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvis Jānis Bergs skaidroja, ka viņa pārstāvētā federācija jau ir izstrādājusi vadlīnijas, kā organizēt sporta pasākumus, ievērojot visas prasības. Viņš atzīmēja, ka autosports notiek ārtelpās, kur dabiski tiek ievērota distancēšanās, ko nosaka nozares specifika.
Bergs aicināja atļaut autosporta sacensību norisi ārtelpās, jo tās notiek ļoti lielā platībā, kurā izvietot dalībniekus ar distanci, kā arī tas nav fiziska kontakta sporta veids - sportists ir izolēts savā automašīnā, cimdos, balaklavā un ķiverē. Viņaprāt, Covid-19 saslimstības iespēja ir ļoti zema.
Automobiļu federācijas pārstāvis minēja, ka daļa no sacensībām varētu notikt bez skatītājiem, jo pašlaik būtiskākais ir atsākt sacensību un treniņu procesu, lai neradītu augsni nesaskaņotām sacensībām. No viņa teiktā izriet, ka tādas jau notiek.
Vienlaikus viņš minēja, ka iepriekš no epidemiologu viedokļa izskanējis arguments neļaut sacensības un skatītājus tajās, jo nav zināms, kā personas uz tām ierodas, iespējams, izmantojot sabiedrisko transportu. Autosporta gadījumā šāds arguments neesot spēkā, jo trases pārsvarā atrodas nomaļās teritorijās, kur bez personīgā transportlīdzekļa piekļuve ir apgrūtināta, teica Bergs, piebilstot, ka izņēmums ir Biķernieku trase.
"Mēs neizmantojam ģērbtuves un dušas. Ir komandas nometne, kurā sportists uzturas," teica Bergs. Viņaprāt, arī būtu jāapdomā "Baltijas burbuļa sacensību" atļaušana. Vienlaikus viņš lūdza laicīgi viest skaidrību par to, ko darīt ar ieplānotajiem Eiropas čempionātiem Latvijā, jo federācijai ir noslēgti līgumi un uzņemtas finansiālas saistības.
Iepriekš paustajam piekrita arī Latvijas motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis, tikai viņš aicināja problēmu risināt "pa gabaliņiem", proti, sākumā atgriežot tos nosacījumus, kuri bija spēkā pērn jūnijā un tad domāt par starptautiskiem pasākumiem.
Vaicāts, kāds personu skaits būtu pieļaujams sacensībām, Lazdovskis pauda, ka sākotnēji tie varētu būt tie paši noteikumi un nosacījumi kā pagājušā gada jūnijā, proti, 150 dalībnieki un sporta likumā noteiktais apkalpojošais personāls.
Savukārt Latvijas Orientēšanās federācijas valdes loceklis Dagnis Dubrovskis akcentēja, ka viņa pārstāvētajā sporta veidā tiek izmantotas ļoti lielas teritorijas sacensībām, kā arī starti tiekot organizēti ar intervāliem. Pēc Dubrovska paustā, kaimiņvalstīs orientēšanās sacensības aizvien notiek, piedaloties līdz 1000 personām.
"Mums ir ļoti lielas iespējas nodrošināt distances, gan pagarinot intervālus starta brīdī, kā arī nodrošināt, ka finiša zonā nenotiek pulcēšanās," teica Dubrovskis.
Savukārt maratonu rīkotājs Aigars Nords aicināja lēmumpieņēmējus neieciklēties uz dalībnieku skaita noteikšanu, bet ņemt vērā, kā iespējams izkliedēt dalībnieku kustību. Nords pastāstīja par Ņujorkas pieredzi maratonu rīkošanā, kur maratona dalībnieki ir atdalīti ar konusiem, un skrien ar sejas maskām, ievērojot distancēšanās prasības.
Viņaprāt, tā tautas sports turpina pastāvēt, un viņš rosina izmantot šādu principu, lai izvairītos no tā, ka "vesela nozare tiek iznīcināta". Kā vienīgo mērauklu Nords aicināja neizmantot dalībnieku skaitu, tā pasakot, ka visi pasākumi ir vienādi.
Savukārt Latvijas Florbola savienības prezidents Ilvis Pētersons norādīja, ka viņa pārstāvētajai sporta jomai traucē tas, ka tā nekvalificējas augstāko līgu sacensībām. Pētersons atzīmēja, ka florbolisti nav spēlējuši jau četrus mēnešus, kas ir pamats uztraukumam, jo viņiem nav spēļu prakse.
Pētersons norādīja, ka sportistiem vajag trenēties iekštelpās divas trīs nedēļas pirms pavasarī gaidāmajām sacensībām.
Arī Latvijas disku golfa federācijas pārstāvis norādīja, ka sporta veidā nepieciešama liela teritorija un sportisti jau distancējas viens no otra. Arī šī sporta veida pārstāvjiem ir jāveido atlase dalībai Eiropas čempionātā un citās augsta līmeņa sacensībās, tāpēc nepieciešams atļaut rīkot treniņus un rīkot sacensības.
Savukārt Bērnu un jauniešu basketbola kluba "Basketbola klase" vadītājs Kristaps Kozlovskis Sporta apakškomisijā norādīja uz citu problēmu, proti, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ novērojams ļoti liels kritums bērnu un jauniešu sportā.
Pēc viņa paustā, privātajos klubos "pazuduši" 80 līdz 90% jauniešu, kamēr pašvaldībās - 70%. "Bērni nepiedalās nekādos treniņprocesos, ne attālināti, ne klātienē, ne ārtelpās. Kas notiks pēc pāris gadiem, kad jauniešiem U-17, U-18 izlasēs būs jāpārstāv savu valsti? Tas rada milzīgas bažas," teica Kozlovskis, piebilstot, ka tā mēs zaudējam talantīgākos bērnus.
Tāpat viņš pauda neizpratni, kāpēc bērnu un jauniešu sportā nav ieviests reģionālais princips, līdzīgi kā sākumskolu klasēs.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Santa Līviņa skaidroja, ka Latvijā ir ļoti augsta saslimstība ar Covid-19 un epidemioloģiskais risks ir ļoti augsts. Viņa atgādināja, ka valdība ir pieņēmusi "luksofora principu", kas paredz, ka pie kumulatīvās saslimšanas 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem iespējams runāt par kādiem atvieglojumiem.
Līviņa uzsvēra, ka ceļš uz šo skaitli vēl ir ļoti tāls, tomēr, situācijai uzlabojoties, drošības pasākumi tiks mainīti. Vienlaikus viņa teica, ka nupat atsevišķas normas ir "minimāli palaistas vaļā", tāpēc šobrīd dažas nedēļas eksperti vēros, vai nepasliktinās epidemioloģiskā situācija.
Tāpat viņa norādīja, ka VM ieskatā, sacensības ārkārtējās situācijas laikā nav iespējamas. "Tā ir izšķiršanās, vai pārpildām slimnīcas, kur, saprotams, ka pacienti būs jāšķiro, vai mēģinām to ierobežot līdz noteiktam līmenim, lai kaut ko atvieglotu," pauda Līviņa.
No viņas teiktā izriet, ka, mazinoties saslimstībai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, primāri [VM] atbalstīs aktivitātes ārā. Sākotnēji tās būs sacensības ārā bez skatītājiem. Tad domās par iekštelpām un to, kad atsākt individuālās nodarbības.
Šobrīd VM neredz, ka tūlīt iespējams kaut ko atvieglot, bet situācijai uzlabojoties gan.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP) lūdza VM pārstāvi komentēt, kur ir risks, ja sacensības notiek pļavā un katrs ierodas ar savu auto. Līviņa skaidroja, ka nav iespējams izslēgt, ka persona nekomunicēs ar citiem, kā arī kopā netiks svinētas uzvaras. Nav iespējams pateikt, ka epidemioloģiskie riski nepastāv, teica Līviņa.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdībā rosinās no 8.marta atļaut olimpisko sporta veidu sacensībās piedalīties no 15 gadu vecuma, lai nodrošinātu, ka U-17 volejbola izlase jaunnedēļ var piedalīties Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs Daugavpilī.
Šodien Saeimas Sporta apakškomisijā IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs stāstīja, ka ministrijai vakar bijusi "laba saruna" ar VM un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem par sporta jautājumiem, un puses ir vienojušās par izmaiņām noteiktajā vecuma regulējumā, kas var piedalīties olimpisko sporta veidu sacensībās. Līdz šim regulējums paredzēja, ka sacensības var aizvadīt tikai pieaugušie, taču, lai atrisinātu U-17 volejbola izlases problēmu puses vienojušās noteikto vecumu mazināt.
Plānots, ka ceturtdien, 4.martā, par to varētu lemt valdībā, un jaunā norma stātos spēkā ar pirmdienu.
Vēl no IZM Sporta departamenta direktora stāstītā izriet, ka tajās augstākajās sporta līgās, kur pieaugušie var izcīnīt čempiona titulu, treniņos un sacensībās varēs iesaistīties visi līgu sportisti, neskatoties, vai līgā spēlē kā amatieru sportisti vai profesionālie sportisti.
Pēc viņa paustā, arī šo soli valdība varētu spert ceturtdien.
Severs atklāja, ka IZM piedāvājumā, par kuru varētu lemt pēc 2-3 nedēļām, kad tiks novērtēta esošo ierobežojumu ietekme uz epidemioloģisko stāvokli, noteikts, ka Sporta likumā atzītās federācijas ārtelpās individuālos sporta veidos varētu organizēt Latvijas čempionātus, bet neko citu.
IZM plāno rosināt, ka federācijas var rīkot Latvijas čempionātu posmus pieaugušajiem ārtelpās un bez skatītājiem. Diskusijas vēl aizvien esot par cilvēku skaitu, taču ministrijas piedāvājumā noteiktais kopējais dalībnieku skaits pasākumā būtu 100 personas. Vienlaikus tiktu prasītas arī visas distancēšanās un higiēnas prasības.
Vienlaikus ministrija cer rosināt, ka arī neolimpisko sporta veidu sacensības varētu notikt, taču pagaidām regulējums ļauj notikt tikai olimpisko sporta veidu sacensībām.
