No amata atstādināts RUSADA vadītājs Ganuss
No amata piektdien atstādināts Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) ģenerāldirektors Jurijs Ganuss, sarunā ar Krievijas ziņu aģentūru "RIA Novosti" atklāja Krievijas Paralimpiskās komitejas prezidents Vladimirs Lukins.
Lēmums par Ganusa atlaišanu tika pieņemts RUSADA valdes sanāksmē, kura šādu ieteikumu saņēma no uzraudzības padomes.
Ganusa vietu pagaidām ieņems RUSADA jurists Mihails Buhanovs.
"Esam pārliecināti, ka šis solis nekādi neietekmēs organizācijas darbību," pauda Krievijas Olimpiskās komitejas (ROC) prezidents Staņislavs Pozdņakovs. "Jaunās ģenerāldirektora vēlēšanas notiks ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem."
Iepriekš jūlija sākumā saziņas aplikācijas "Telegram" kanālos parādījās informācija, kas liecināja, ka Ganuss un vairāki viņa padotie ļaunprātīgi izmantojuši savu statusu, veicot koruptīvas darbības, tostarp nelietderīgi izsaimniekojot RUSADA finanses. Ganuss un viņa padotie esot veikuši vairākus biznesa ceļojumus.
Informācija liecināja, ka Ganuss laika posmā no 2018.-2019.gadam izsaimniekojis 110 miljonus Krievijas rubļu (aptuveni 1 250 000 eiro), kā arī viltojis parakstus uz dokumentiem, kā rezultātā viņa padotie papildus saņēmuši 11 miljonus rubļu (aptuveni 125 000 eiro).
Savukārt pirms dažām dienām Pozdņakovs atklāja, ka RUSADA veiktajā auditā tiešām atklājies, ka Ganuss izsaimniekojis organizācijas naudu. ROC vadītājs arī neslēpa, ka Ganuss centies panākt, lai audits pievērtu acis uz viņa darbībām.
Audita rezultāti tika nodoti uzraudzības padomes rīcībā, kas arī lēma par Ganusa atlaišanu.
"RIA Novosti" vēsta, ka tikai viens RUSADA biedrs balsojis pret Ganusa atlaišanu.
Sanāksmē, kurā tika lemts par Ganusa atlaišanu, piedalījās RUSADA valdes loceklis Aleksandrs Ivļevs, viceprezidents Vladimirs Čekonins, Igors Vasilčenko, Jeļena Isinbajeva, Sergejs Rjazanskis un Andrejs Strokins.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) 9.decembrī vēlreiz atzina par neatbilstošu RUSADA un manipulēšanas dēļ ar Maskavas antidopinga laboratorijas 2012.-2015.gada datiem pirms to nodošanas WADA lēma par krievu sportistu piedalīšanos tādos pasākumos kā 2020.gada Tokijas un 2022.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, kā arī 2022.gada Pasaules kausā futbolā Katarā tikai neitrālu sportistu lomā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins iepriekš šīs sankcijas nosauca par politiski motivētām, norādot, ka sacensībās būtu jāatļauj dalība tiem sportistiem, kuri dopingu nav lietojuši, jo viņiem nav jācieš no dažu indivīdu darbībām.
Tikmēr WADA prezidents Kreigs Rīdijs bija pārliecināts, ka viņa organizācija ir pieņēmusi pareizo lēmumu. "Pieņemtais soda mērs pret Krieviju ir skarbs, tomēr tas pasargā sportu no netīrām darbībām," teica Rīdijs. "Ar vislielāko sparu pastāvēsim par CAS lēmumu."
Ganuss arī bažījās, ka lēmuma apstrīdēšana varētu vainagoties ar vēl stingrākām sankcijām, nevis soda samazinājumu, jo ASV un Lielbritānijas antidopinga aģentūras, iespējams, lūgs piešķirto sodu palielināt. Tiek vēstīts, ka Lielbritānijas puse vēloties neļaut Krievijas sportistiem sacensībās startēt zem neitrāla karoga, jo iepriekšējā prakse neesot bijusi gana efektīva.
Vēlāk RUSADA Ganusa personā iesniedza apelāciju par WADA lēmumu. WADA savukārt pēcāk norādīja, ka vēstuli ir saņēmusi, un tā nodota Sporta arbitrāžas tiesas (CAS) rīcībā.
