Ikauniece atklāj, ka septiņcīņa viņai ir mīļāka par pieccīņu

Pagājušoceturtdien Ikauniece ceturto reizi tika atzīta par Latvijas labāko vieglatlēti.

"2019.gads bija labs atgriešanās gads. Tajā pašā laikā tika saglabāta piesardzība, nestartējot pasaules čempionātā Dohā, jo man bija neliela trauma, kas varētu kļūt smagāka. Tā kā šogad ir olimpiskais gads, piesardzības dēļ uz Dohu nebraucu," aizvadītās sezonas plusus un mīnusus caur veselības prizmu vērtēja Latvijas gada labākā vieglatlēte. "Toties divreiz izpildīju olimpisko normatīvu. Tas bija mans mērķis pagājušajam gadam, un tas ir pats svarīgākais, jo tagad varu gatavoties olimpiskajām spēlēm bez stresa."

Februāra un marta mijā sportistei daudz netrūka arī līdz medaļai Eiropas čempionātā telpās Glāzgovā. Viņa ierindojās piektajā vietā tikai 22 punktus aiz francūzietes Solēnas Ndamas, kura izcīnīja bronzu, un 30 punktus aiz sudraba medaļas ieguvējas britu sportistes Nias Emersones.

"Eiropas čempionātā telpās sasniedzu jaunu Latvijas rekordu. Tobrīd man bija nedaudz augstāks mērķis, taču mana "mīļā lodes grūšana" mani kārtējo reizi pievīla, un iecerētais neizdevās," sportiste ir maksimāliste. "Telpās neesmu tik spēcīga, jo tur diemžēl nav šķēpa mešanas, kas ir viena no tām disciplīnām, kas man padodas vislabāk. Tāpēc septiņcīņa man ir mīļāka par pieccīņu."

Protams, gribējās Eiropas čempionātā sasniegt augstāku rezultātu vai pat medaļu. To, ka Skotijā var tikt arī pie medaļas, sportiste saprata pēc augstlēkšanas, kur viņa pārvarēja 1,84 metru augstumā novietoto latiņu. "Tomēr pēc tam lodes grūšanā rezultāts bija par metru tuvāks, nekā tam vajadzētu būt," trūkstošie punkti vieglatlētei tālu nav jāmeklē. Metru tālāks raidījums rezultātam dotu klāt apmēram 65 punktus.

Sezonas vidus pagāja, cīnoties ar iekaisumu un mērķējot uz pasaules čempionātu Dohā, taču kopā ar Latvijas Olimpisko vienību tika izlemts neriskēt.

"Vai tad tā daudzcīņniekam arī mēdz būt, ka nekas nesāp?" vērtējot savu pašreizējo veselības stāvokli, joko sportiste. "Arī šobrīd cīnos ar ceļa problēmu un lielā mērā tāpēc esmu Latvijā. Esmu aizvadījusi divas treniņnometnes Dienvidāfrikā, un jau pirms tām decembrī sajutu nelielas sāpes celī. Tas traucēja Āfrikā. Lai gan novērsām nepatīkamo sajūtu, jautājums ir, kā tikt no tās vaļā vispār, jo gribētos, lai sagatavošanās posmā nekas netraucētu, it īpaši šogad."

Ziemas sezonā Ikauniece neplāno startēt. Šo nodomu atvieglo fakts, ka lielo sacensību telpu kalendārā nav, jo Ķīnā paredzētais pasaules čempionāts telpās pārcelts uz nākamo gadu koronavīrusa izplatības dēļ.

"Plānoju [septiņcīņā] startēt Austrijas pilsētiņā Gecisā, olimpiskajās spēlēs un, ja veselība un pārējie nosacījumi ļaus, tad arī Eiropas čempionātā," galvenos startus 2020.gada sezonā ieskicē daudzcīņniece. "Tomēr Eiropas meistarsacīkstes ir ļoti drīz pēc olimpiskajām spēlēm Tokijā, kas apgrūtinās atjaunošanos. Pati ļoti gribētu, bet tas nav svarīgākais starts. Svarīgākais ir spēles Tokijā. Pēc tām, vadoties no pašsajūtas, plānošu tālāk."

Vieglatlētes treneris joprojām ir Igaunijas speciālists Andrejs Nazarovs. Tāpēc jau trešo gadu sportiste dzīvo un trenējas Tallinā. Uz Latviju pārsvarā sanāk atbraukt vien kārtot kādas dokumentu formalitātes vai uz konsultācijām veselības jautājumos.

Ikaunieces konkurentes uz 2019.gada Latvijas labākās balvu bija vesera metēja Laura Igaune, 800 metru skrējēja Līga Velvere un šķēpa metēja Madara Palameika.

Vīriešiem par 2019.gada labāko vieglatlētu tika atzīts škēpmetējs Rolands Štrobinders.