Jauno ledus halli Rīgā cels firma, kuras īpašniekiem pagātnē vairāki skaļi korupcijas skandāli

Valstij piederošais uzņēmums „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””šonedēļ noslēdza 10,3 miljonus eiro dārgu līgumu par hokeja treniņu halles projektēšanu un būvniecību ar personu apvienību “ARMS”. Tajā apvienojušiesLatvijas uzņēmums “Arms Group” un Igaunijas kompānija “RTS InfraEhitus”. 

Būvnieku apvienība uzvarēja iepirkumu konkursā ar zemāko cenu, apsteidzot tādas zināmas  būvfirmas kā “RERE Būve”, “Merks”, “Abora”.

“Mums ir būvnieks ar labu reputāciju. Es ceru, ka tas tā arī būs un ka šis projekts viņu reputāciju tikai stiprinās,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas sporta departamenta direktors Edgars Severs. 

Tomēr izvēlētā būvnieka reputācija nav tik tīra kā gribētos. Apvienības partneri no Latvijas “ARMS Group” 2014.gadā dibināja Artūrs Sprudzāns un Andris Kozulis, kuru vēlāk apsūdzēja un notiesāja par balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanās sava drauga, toreizējā “Vienotības” politiķa Dzintara Zaķa labā. 

2015.gada sākumā, mēnesi pirms krimināllietu nosūtīja uz tiesu, Kozulis no firmas īpašnieku saraksta pazuda. Pašlaik vienīgais “ARMS Group” īpašnieks ir Sprudzāns. Viņš nevēlas atklāt, vai Kozulis savas daļas viņam pārdevis, uzdāvinājis vai vienkārši pārrakstījis, bet saka, ka Kozulis ar kompāniju vairs nav saistīts. 

“ARMS Group” hokeja halles projektam piesaistīja igauņu kompāniju, kuras mātesuzņēmums un reizē apakšuzņēmējs būs pieredzējusi būvfirma “Rand & Tuulberg”. 

Viens no šīs kompānijas dibinātājiem un padomes locekļiem Aivars Tūlbergs pašlaik ir starp apsūdzētajiem vienā no skaļākajiem Igaunijas korupcijas skandāliem – bijušā Tallinas mēra Savisāra kukuļošanas lietā. 

Pirms nedēļas Tūlbergs tiesā noliedza Savisāra kukuļošanu un skaidroja, ka bankā izņēmis 50 tūkstošus eiro skaidrā naudā, lai tos tērētu burāšanas sacensībām. Apsūdzības ieskatā iespējamais kukulis maksāts, lai izspiestu konkurentu no kultūras centra būvniecības konkursa. Igaunijas mediji arī atreferējuši Tūlberga sūkstīšanos, ka apsūdzības slikti ietekmējušas biznesu. Iespējams, tādēļ kompānija nolēmusi pamēģināt laimi Latvijā. 

“Par šo situāciju es uzzinu šobrīd, un es nebiju informēts,” saka “Daugavas stadions” valdes loceklis Guntis Zālītis. Arī nolīgtais būvnieks no Latvijas neesot zinājis par igauņu kolēģa iesaisti krimināllietā. 

Publisko iepirkumu likums liek atsijāt konkursu pretendentus, ja uzņēmuma valdes vai padomes loceklis ir atzīts par vainīgu noziegumos, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, ja patiesā labuma guvējs iekļauts sankciju listē. Ledus halles būvnieki visām prasībām atbilduši. 

“Kamēr nav tiesas lēmuma, mēs nevaram spriest, vai viņiem ir laba vai slikta reputācija,” par igauņu kompānijas uzvaru iepirkumā saka “Daugavas stadiona” vadītājs Zālītis. 

Projekta pasūtītāji par konkursa iznākumu ir visai priecīgi, jo pirmais mēģinājums atrast būvniekus bija pagalam neveiksmīgs - pieteicās viens pretendents un prasīja 19 miljonus pieejamo 10,5 miljonu vietā.  Treniņu hallei jābūt pabeigtai 2021.gada martā, mēnesi pirms Pasaules hokeja čempionāta Rīgā un Minskā.