Cerot uz olimpiskajām spēlēm, Latvijas sieviešu basketbolā pirmo reizi varētu tikt naturalizēta spēlētāja

Pašlaik 30 gadus vecā Pedija "TTT Rīga" sastāvā spēlē otro sezonu, būdama viena no komandas līderēm, bet jau iepriekš izskanējušas runas, ka viņa varētu pieteikties Latvijas pilsonībai.

Arī Zībarts esot dzirdējis par šādu informāciju, turklāt viņš sacīja, ka šīs baumas esot pamatotas. "Pedija padara labākas visas pārējās spēlētājas. Viņa ir spēlētāja, kura nevelk deķīti uz savu pusi, bet gan dalās un padara labākas visas spēlētājas, kuras ir apkārt," raidījumā pauda Zībarts.

Vēstule Saeimai par pilsonības piešķiršanu gan vēl neesot uzrakstīta, taču Zībarts to noteikti parakstītu.

Zībarts apstiprināja, ka šobrīd tiekot strādāts pie tā, lai Pedija iegūtu Latvijas pilsonību.

Pedija šosezon Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirolīgas turnīrā vidēji mačā izcēlusies ar 16,5 punktiem, 5,5 rezultatīvām piespēlēm un 4,8 atlēkušajām bumbām.

Atbalsta LBS un LOK

"Divas sezonas spēlējot Latvijas komandā "TTT Rīga", man izveidojušās labas attiecības ar spēlētājām un galveno treneri Zībartu. Mani ļoti iespaido viņu motivācija spēlēt Latvijas izlasē, pozitīvās emocijas un vienotība, pārstāvot savu valsti. Tieši Latvijā pirmo reizi profesionālās basketbolistes karjeras laikā esmu jutusies un jūtos kā mājās. Te esmu sasniegusi savus labākos rezultātus starptautiskajā arēnā un sapratusi, ka arī man gribētos kopā ar šīm meitenēm un treneri spēlēt arī Latvijas izlasē, palīdzot tai sasniegt augstus mērķus," LBS citē Pedijas teikto.

Atbalstu šādai idejai izteica arī LBS prezidents Valdis Voins.

"Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) jau vairāk nekā 20 gadus pieļauj, ka katrā nacionālajā izlasē var būt viens naturalizēts spēlētājs. Šādu iespēju izmanto lielākā daļa valstu - 2017.gadā Eiropas sieviešu čempionātā naturalizētas spēlētājas bija 11 komandās no 16," uzsvēra Voins.

"LBS pārstāvji vairākkārt vērsušies pret šādu FIBA politiku un palīdzējuši likvidēt mēģinājumus vēl vairāk paplašināt naturalizēto spēlētāju kvotu. Tomēr, kamēr ir spēkā konkrēti noteikumi, esam spiesti spēlēt saskaņā ar tiem. Starp citu, vienu no sāpīgākajiem zaudējumiem Latvijas sieviešu valstsvienība 2009. gadā Eiropas čempionātā Rīgā ceturtdaļfinālā ar Krievijas izlasi palīdzēja sagādāt tieši naturalizētā spēlētāja - amerikāniete Bekija Hemona. Konkurences cīņā esam bijuši nevienlīdzīgos apstākļos," atzina Voins.

LBS prezidents sacīja, ka kopš 2015. gada rudens darbojas LBS Sieviešu basketbola attīstības programma, kurā nosprausts mērķis kvalificēties 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm.

"Sieviešu valstsvienības kodolu veido basketbolistes, kuras savulaik izcīnījušas medaļas Eiropas jauniešu čempionātos. Komanda savu potenciālu nodemonstrēja 2017. gadā Eiropas čempionātā, izcīnot sesto vietu un pirmo reizi iegūstot tiesības spēlēt Pasaules kausa izcīņā," norādīja Voins. "Pagājušā gada Pasaules kausa izcīņā divi minimāli zaudējumi liedza spēlēt izslēgšanas turnīrā, tomēr Latvijas sieviešu valstsvienība pierādīja, ka ir konkurētspējīga. Saprotot un novēršot kļūdas, kā arī kvalitatīvi sagatavojoties, ir reālas iespējas šī gada Eiropas čempionātā iekļūt starp kontinenta sešām labākajām komandām, kas turpinās cīņu par ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm."

Voins pauda, ka Pedija ir labi iejuties "TTT Rīga" komandā un labi saprotas ne tikai ar izlases galveno treneri Zībartu, bet arī ar valstsvienības spēlētājām.

"Gan treneris, gan spēlētājas saprot, ka Pedija būtu nopietns arguments Latvijas valstsvienības cīņā par augstām vietām. Spēlējot kopā ar viņu, vēl labāk spēs izpausties gan aizsardzības līnijas pēdējo gadu līderu Elīnas Dikeulakas un Ievas Pulveres, gan centra spēlētāju Anetes Šteinberags un Kristīnes Vītolas, kā arī citu spēlētāju talants, kā tas jau notiek klubā," pārliecināts ir Voins.

Ņemot vērā Pedijas motivāciju un personiskās īpašības, kā arī valstsvienības galvenā trenera Mārtiņa Zībarta sportiskos argumentus, LBS valde atbalstījusi amerikānietes vēlmi kļūt par Latvijas pavalstnieci. Spēlētājas iesniegumu atbalstījusi Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomiteja, kā arī tiek gatavoti dokumenti iesniegšanai Saeimā.

Basketbolistu naturalizācija Latvijā un Eiropā

Vēl pirms pāris gadiem parādījās informācija, ka pilsonību labprāt iegūtu cita tā brīža "TTT Rīga" leģionāre Sidnija Kārtere, taču tas nenotika.

Latvijas sieviešu basketbola izlase ir palikusi viena no retajām Eiropas valstsvienībām, kurā nav naturalizētu spēlētāju un tādu arī nekad nav bijis. Vairumā izlases meklē papildinājumus saspēles vadītāja pozīcijā vai garajā galā. Pēdējā Eiropas čempionātā no 16 dalībvalstīm naturalizētu spēlētāju nebija vien Slovākijai, Latvijai, Itālijai, Beļģijai, Grieķijai, Francijai un Serbijai. Francija tagad ir pastiprinājusies ar amerikānieti Brī Hārtliju, Serbijai pēdējos gados ierasti palīdz Daniela Peidža, Grieķijas izlasei palīdz amerikāņu izcelsmes aizsardz Dzaki Hemelos, bet Ungārijai amerikāniete Cješa Gorī.

Latvijas vīriešu basketbola izlasē spēlējuši četri naturalizēti spēlētāji - Alekss Šturms, Bruno Pētersons, Endrū Šmits un Trojs Ostlers. Pirmajiem trim bija radniecīgas saknes ar Latviju, bet trešais tika naturalizēts pēc veiksmīgām sezonām Latvijā. Viņu visu piesaistīšana valstsvienībai nebija pārāk sekmīga. Vēl pirms dažiem gadiem izskanēja runas, ka varētu tikt naturalizēts tolaik NBA spēlējošais latviešu izcelsmes amerikānis Čeiss Badingers, bet pēc viņa pārcelšanās uz Eiropu tas kļuva pavisam aktuāli. Tomēr naturalizācija nenotika un Badingers šobrīd jau beidzis aktīvās basketbolista gaitas.

Šogad sieviešu Eiropas čempionāts norisināsies Latvijā un Serbijā.