Kaspars Gorkšs: "Cerības par LFF prezidenta kandidātiem neattaisnojās"

Kā zināms, 29.aprīlī gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām sākotnēji pieteicās vienīgi divi kandidāti - ilggadējais federācijas vadītājs Guntis Indriksons, kā arī kādreizējais organizācijas preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš, kurš jau aptuveni desmit gadus neoficiāli ticis minēts saistībā ar spēļu sarunāšanu.

Trešdien LFF valde paziņoja, ka Kļaviņa kandidatūra amatam joprojām nav apstiprināta, jo nav skaidrs, vai viņa kandidatūra atbilst godīgas spēles principiem. Galējais lēmums būs jāpieņem LFF Disciplinārlietu komisijai, ko pēc tam apstiprinās organizācijas valde.

Gorkšs jau iepriekš skarbi izteicās par Krišjāņa Barona ielas stadiona rekonstrukcijas projektu, paužot neizpratni - kā centrālajam stadionam galvaspilsētā var būt mazāk nekā 6000 skatītāju vietu, bet tagad joprojām aktīvais futbolists turpina kritizēt LFF, kā arī dod mājienus, ka arī pret viņu varētu tikt izvirzītas apsūdzības spēļu rezultātu sarunāšanā.

"Ar patiesu interesi sekoju Latvijas Futbola federācijas vēlēšanām kopš to izsludināšanas brīža. Galvenais iemesls - cerība, ka pie apvāršņa uzradīsies kāds, kurš beidzot spēs Latvijas futbolam nodrošināt nepieciešamo izrāvienu, lai tas kļūtu konkurētspējīgs citu sporta veidu vidū Latvijā un gūtu panākumus arī starptautiski," raksta Gorkšs, uzreiz piebilstot, ka viņa cerības par kandidātiem "īsti neattaisnojās". "Vienīgais, kurš bija pietiekami drosmīgs mest izaicinājumu pastāvošajai iekārtai, bija Krišjānis Kļaviņš. Taču tas vismaz nozīmēja vēlēšanas."

Gorkšs atzīst, ka LFF "īsti negrib pieļaut" "divu zirgu sacīksti", jo Kļaviņš runājis par daudziem nepatīkamiem jautājumiem.

"Pirmkārt, absurdā stadiona projekta publiskošana. Vai tas bija plānots kā slavas dziesma LFF darbam ar skaļu lozungu "Futbola mājas", tādējādi parādot, ka kaut kas tiek darīts šokējošā futbola infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai, vai tā bija kāda PR kļūda, mēģinot kaut kādā veidā attaisnot šo, manuprāt, neadekvāto naudas izšķiešanu? Iespējams, bija cits iemesls, kādēļ šis straujais izmaksu kāpums nepalika noklusēts, kā daudzas citas lietas Latvijas futbola kuluāros," raksta Gorkšs, kurš joprojām uzskata, ka projekts ir neadekvāti dārgs. "Nepamet sajūta, ka darbības imitācijas aizsegā patiesībā tiek gaidīts, kad valsts rekonstruēs stadionu "Daugava" un Latvijas izlase ar visiem skaļajiem lozungiem pārvāksies tur. Tā teikt - visiem labi."

Tāpat Gorkšs pauž neizpratni par to, ka nav norisinājusies abu kandidātu diskusija, jo Indriksons no tās atteicās. Savukārt publiskajās intervijās abi pretendenti vien mētājas ar apvainojumiem. "Aizvien nav saprotams, kā Latvijas futbols tiks izkustināts no stagnācijas? Tieši otrādi, abi kandidāti nu jau iegūst tādas komiskas aprises un kļūst par izsmieklu gan futbolistu aprindās, gan nozarē neiesaistītu cilvēku vidū."

"Un atkal es netieku gudrs, vai tiešām šie cilvēki noteiks Latvijas futbola nākotni. Ja tas būtu realitātes šovs, cepuri nost, pieļauju būtu pat jautri, bet apzinoties, ka šeit izšķiras Latvijas futbola nākamie četri gadi, kļūst skumji," secina Gorkšs, piebilstot, ka "augstākajos kabinetos sāk virmot baumas par manu līdzdalību spēļu sarunāšanā Latvijas izlasē. Gribu redzēt, kuram būs drosme uzrakstīt šo iesniegumu".

Pašlaik 60 gadus vecais Indriksons ir LFF prezidents kopš 1996.gada, bet līdz 2011.gadam viņš bija arī Latvijas titulētākā futbola kluba Rīgas "Skonto" prezidents.

Savukārt 31 gadu vecais Kļaviņš iepriekš bijis žurnālists, turklāt savulaik neilgi bijis arī LFF preses sekretārs. Pašlaik viņš ir sporta kluba "Cēsis" prezidents.