Šķēpmetējam Štrobinderam 11.vieta, Igaunijai Eiropas čempionāta bronza

Štrobinders pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 75,76 metrus tālu, otrajā viņš rezultātu uzlaboja līdz 76,59 metriem, bet trešais mēģinājums latvietim netika ieskaitīts, līdz ar to viņš netika astoņu labāko skaitā un sacensības noslēdza jau pēc trim sērijām.

Lai tiktu astotniekā Štrobinderam vajadzēja mest teju par četriem metriem tālāk.

Tikmēr par Eiropas čempionu kļuva Rēlers, kurš trešajā metienā šķēpu raidīja 89,47 metrus tālu, kamēr otrais palika cits vācietis Andreass Hofmans, kurš sasniedza rezultātu 87,60 metri. Savukārt bronzas medaļu izcīnīja Igaunijas rekordists Kirts, kurš jau pirmajā metienā rīku raidīja 85,96 metru tālumā.

Rēlers 2016.Riodežaneiro kļuva par olimpisko čempionu, bet pērn pasaules čempionātā palika uzreiz aiz goda pjedestāla. Savukārt Kirtam šis ir lielākais panākums karjerā. Zīmīgi, ka 2014. un 2016.gada Eiropas čempionātā viņš netika finālā, bet pērn planētas meistarsacīkstēs viņš ieņēma 11.vietu.

Štrobinders otrdien priekšsacīkstēs šķēpu raidīja 81,93 metru tālumā, kas bija septiņus centimetrus tuvāk nekā fināla kvalifikācijas normatīvs (82,00 metri). Tomēr normatīvu izpildīja tikai seši dalībnieki, tāpēc latvietis finālsacensībās iekļuva ar septīto labāko rezultātu.

Kvalifikācijā labāko rezultātu uzrādīja sezonas līderis Johanness Feters no Vācijas, kura mestais rīks lidoja 87,39 metrus tālu. Feters ceturtdien finālā palika piektais.

Priekšsacīkstēs startēja arī Gatis Čakšs un Patriks Gailums, kuri ieņēma attiecīgi 13. un 14.vietu 28 sportistu konkurencē.

Štrobindera šīs sezonas labākais rezultāts ir 84,80 metri, bet viņa personīgais rekords ir 85,07 metri.

Pirms diviem gadiem Eiropas čempionātā Amsterdamā Štrobinders palika bez rezultāta, bet 2014.gadā Cīrihē ieņēma 16.vietu.

Kā vēstīts, šķēpmešanas sacensībās nestartēs 2016.gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, kuram trešdien tika veikta pleca locītavas operācija, pēc kuras nāksies atlabt četrus līdz piecus mēnešus.

Pasaulē šosezon dominē Vācijas šķēpmetēji Feters (92,70 metri), Hofmans (92,06) un Rēlers (91,78), bet ceturtais ar 89,75 metriem ir šosezon Igaunijas rekordu labojušais Kirts. No Baltijas šķēpmetējiem jaunās konstrukcijas šķēpu tālāk metis tikai Vadims Vasiļevskis, kura 2007.gadā sasniegtie 90,73 metri ir Latvijas rekords.

Jau vēstīts, ka ceturtdien 400 metru skrējienā dāmām desmito vietu izcīnīja Gunta Latiševa-Čudare.

Viņa pusfinālā distanci veica 51,60 sekundēs, sasniedzot savu sezonas labāko rezultātu. Startējot septītajā celiņā, viņa savā skrējienā ieņēma ceturto vietu, bet automātiski tālāk tika divas labākās dalībnieces, par kurām kļuva poliete Justina Sviti-Ersetiča (51,23) un Madeja Gafūra no Nīderlandes (51,29).

Finālā tika pa divām labākajām no trīs pusfināliem, kā arī nākamo divu labāko rezultātu īpašnieces, savukārt Latiševai-Čudarei līdz izšķirošajai kārtai pietrūka 0,1 sekunde.

Tikmēr finālā tika lietuviete Agne Šerkšniene, kura savā skrējienā bija otrā, distanci veicot 51,41 sekundē.

Jau ziņots, ka Latiševa-Čudare trešdien 400 metru priekšsacīkstēs distanci veica 51,98 sekundēs, kas bija sestais labākais rezultāts starp visām dalībniecēm, ļaujot tikt pusfinālā. Tiesa, priekšsacīkstēs nestartēja virkne šīs sezonas ātrāko šīs distances veicēju, kuras sacensības sāka no pusfināla.

Latiševai-Čudarei līdz šim sezonas labākais rezultāts 400 metros bija 51,83 sekundes, kas pirms Eiropas čempionāta sacensībām bija 21.labākais rezultāts kontinentā. Savukārt personīgo rekordu, 51,37 sekundes, viņa sasniedza pērn Londonā, kur latviete pasaules čempionātā izcīnīja 12.vietu un bija labākā starp eiropietēm.

Latiševa-Čudare pērn pasaules čempionātā kļuva par otro visu laiku ātrāko Latvijas skrējēju 400 metros, atpaliekot vienīgi no Vinetas Ikaunieces, kura 1988.gadā stadiona apli veica 50,71 sekundē.

Viņa pērn tika kronēta par Eiropas U-23 čempioni 400 metru distancē, bet Universiādē izcīnīja sudrabu uz pusi īsākā sprintā.

Tāpat ceturtdien rīta programmā šķēpmešanas sacensību finālā tika Madara Palameika, kura kvalifikācijā uzrādīja sesto labāko rezultātu, kamēr Anete Kociņa un Līna Mūze ieņēma attiecīgi 17. un 19.vietu 23 dalībnieču konkurencē.

Tāpat tāllēkšanā Lauma Grīva ierindojās 18.vietā starp 27 sportistēm.

Trešdien Jānis Leitis izcīnīja 15.vietu 400 metru distancē, finišējot pēc 45,53 sekundēm, otro reizi divu dienu laikā labojot Latvijas rekordu. Vēl Maksims Sinčukovs otrdien izcīnīja 20.vietu Eiropas čempionāta sacensībās 400 metru barjerskrējienā. Līga Velvere 800 metru skrējienā piedzīvoja fiasko, paliekot vien 29.vietā 32 dalībnieču konkurencē, kamēr soļotājs Arnis Rumbenieks nesasniedza finišu 50 kilometru distancē.

Vēl Eiropas čempionātā Berlīnē 200 metrus skries valsts rekordiste Sindija Bukša, trīssoli lēks Elvijs Misāns, bet kārtslēkšanā piedalīsies Mareks Ārents. Savukārt maratona distancei pieteikti Ilona Marhele un Jānis Višķers.

Jau iepriekš bija zināms, ka daudzcīņā dāmām nestartēs Latvijas pēdējo gadu titulētākā vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura arī joprojām atgūstas no traumas.

Eiropas čempionāts Berlīnē notiks līdz svētdienai.