UEFA prezidents pasaka, ko domā: "Latvijā futbola infrastruktūra nav labā līmenī"
Latvijas futbolā infrastruktūra nav labā līmenī, uzskata Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Aleksandrs Čeferins, kurš pirmdien vienas dienas darba vizītē tikās ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) vadību un Latvijas valdības pārstāvjiem, kā arī piedalījās preses konferencē.
Pēc Čeferina domām Latvijas futbola infrastruktūrai ir nepieciešami uzlabojumi, taču viņam pašreizējā LFF vadība šķiet moderna un caurspīdīga, kas spējīga uzlabot pašreizējo situāciju.
"Mums ir liels pagodinājums uzņemt tik augsta ranga futbola amatpersonu kā Čeferins," preses konferencē sacīja Gorkšs. "Pirms divām nedēļām viesojāmies pie viņa Nionā, kā arī pirms nedēļas pie mums viesojās gaišākie UEFA prāti, kuri palīdzēja mums izveidot divu gadu attīstības stratēģiju. Mums visiem patīk runāt par augstiem sasniegumiem, bet futbols var dot krietni vairāk, arī bērnu veselībā un viņu fiziskajās aktivitātēs."
Gorkšs atklāja, ka LFF kopā ar UEFA izstrādātā projektu, kura ietvaros tiks pētīta futbola ietekme uz Latvijas ekonomiku un citām sfērām, piemēram, ko ieguldītie līdzekļi futbolā var atnest valstij. "Tiešām ceru, ka ar aktīvu UEFA atbalstu par futbolu varēsim runāt kā par vadošo sporta veidu Latvijā."
"UEFA ir ļoti labas attiecības ar jauno LFF vadību," sacīja Čeferins. "Bez infrastruktūras un labiem treneriem futbols nevar attīstīties, bet tagad redzam, ka Pasaules kausa finālturnīram ir kvalificējušās arī vairākas mazās valstis. UEFA investē futbola attīstībā, bet svarīgi, lai būtu iesaiste no valdības un pašvaldības. Domāju, futbola nākotne Latvijā ir gaiša."
Tomēr Čeferins uzskata, ka pašlaik Latvijas futbola infrastruktūra ir vājā līmenī. "Infrastruktūra Latvijas futbolā nav laba, bet bez infrastruktūras nevar organizēt lielus turnīrus. Galvenais uzdevums, kādēļ ierados Latvijā, bija pārliecināties, vai valdība atbalsta futbolu. Domāju, ka ir nepieciešams nopietnāks atbalsts. Mums ir "Hattrick" programma, kas palīdz attīstīt infrastruktūru - dodam 2,5 miljonus eiro gadā katrai federācijai."
"Mums ir dažādi veidi, kā varam palīdzēt, ja nav atbalsta no valsts. Sports un futbols vieno cilvēkus un ir svarīgi, lai valstij būtu laba infrastruktūra. 99% jauniešu nekļūs par profesionāliem futbolistiem, tomēr viņi būs fiziski aktīvi un veseli," pārliecināts ir Čeferins. Pirmā ideja par savu stadionu [Barona ielas projekts] Latvijā nebija veiksmīga. Katrai valstij savs nacionālais futbola stadions ir nepieciešams. Nezinu, vai tā bija federācijas problēma - drīzāk paša projekta."
Pēc Čeferina domām jaunā LFF vadība ir moderna un caurspīdīga. "Par iepriekšējo vadību grūti teikt, jo es to vienkārši pārāk daudz nezināju."
Čeferins arī atklāja, ka Video tiesneša sistēmai jeb VAR ir plusi un mīnusi. "Skaidrs, ka ceļa atpakaļ vairs nav. Tā agri vai vēlu tiks izmantota arī Eiropas sacensībās. Neesam pret šo sistēmu, bet neesam droši, vai uz to vēl var pilnībā paļauties. Ir bijuši mači, kur tiesnesis pats izvēlējies, ka konkrēto situāciju neskatīsies - tas vienmēr ir apšaubāms lēmums. Kopumā gan domāju, ka VAR ir debitējusi labi."
"Labiem tiesnešiem VAR palīdzēs izslēgt vēl tās pāris kļūdas, kas tika pieļautas iepriekš, bet sliktam tiesnesim tas liks pieļaut vēl vairāk kļūdas, jo viņš arvien sāks paļauties uz šo sistēmu," pārliecināts ir Gorkšs. "Nevēlos, lai tiesneši pārlieku paļaujas uz šo sistēmu, taču skaidrs, ka VAR izslēdz vairumu tiesnešu kļūdu."
Latvija UEFA prezidenta vizīti uzņēma pirmo reizi kopš 2010. gada septembra.
Čeferins laikā no 2011.līdz 2016.gadam bija Slovēnijas Futbola asociācijas prezidents, bet 2016.gada septembrī tika izvēlēts par UEFA prezidentu. Viņš ir organizācijas septītais prezidents tās pastāvēšanas vēsturē, paralēli ieņemot arī Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) viceprezidenta amatu.
