Sprintere Bukša "Rīgas kausos" labo 31 gadu vecu Latvijas rekordu

Mārītes Lūses audzēkne Bukša 100 metrus skrēja 11,29 sekundēs, Vinetai Ikauniecei piederošo Latvijas rekordu labojot par 0,05 sekundēm.

Tāpat 20 gadus vecā sprintere izpildīja šī gada Eiropas čempionāta normatīvu.

Bukša ar šādu rezultātu izcīnīja uzvaru, otrajā vietā finišējušo Kazahstānas sprinteri Viktoriju Zjabkinu pārspējot par 0,07 sekundēm. Savukārt trešā finišēja ukrainiete Jana Kačura, kura Bukšai zaudēja 0,38 sekundēm.

Vēl no Latvijas sprinterēm Līga Vecbērza ar 11,92 sekundēm bija sestā, bet Evija Šēfere ar 11,96 sekundēm ieņēma septīto vietu.

Bukša jau sezonas ievadā laboja savu personisko rekordu 100 metros, distanci skrienot 11,56 sekundēs.

Iepriekšējo rekordu, 11,34 sekundes, Ikauniece sasniedza 1987.gada 22.maijā sacensībās Armēnijā.

Tāpat arī 200 metros viņa bija ātrākā, distanci veicot 23,02 sekundēs, kas ir sportistes jauns personiskais rekords un izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs.

Tikmēr otro un trešo vietu ieņēma Zjabkina un jamaikiete Ezeina Hola, kuras Bukšai zaudēja 0,35 sekundes.

Latvijas rekords 200 metru distancē - 22,49 sekundes - vēl joprojām pieder Ikauniecei, kura to sasniedza dienu vēlāk pēc 100 metru rekorda labošanas.

Tāpat aizraujošas cīņas ritēja šķēpa mešanā vīriem un dāmām, kur sīvā cīņā dubultuzvaras guva pašmāju šķēpraiži.

Vīriem uzvarēja 22 gadus vecais Gatis Čakšs, kurš šķēpu raidīja 83,89 metru tālumā, personisko rekordu labodams teju par četriem metriem. Tāpat viņš izpildīja šī gada Eiropas čempionāta normatīvu.

Otro vietu ar 83,34 metriem izcīnīja Rolands Štrobinders, kamēr trešais ar 81,53 metriem bija Andrians Mardari no Moldovas.

Patriks Gailums ar 75,19 metru tālu metieni ieņēma devīto vietu, desmitais ar 73,00 bija 2016.gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais, bet 11.pozīciju ar 71,16 metru tālu raidījumu ieņēma Jānis Svens Grīva.

Sirmajam šīs bija pirmās lielās sacensības pēc 21 mēneša pauzes. Sacensību apritē pēc traumas izdziedēšanas viņš atgriezās aizpagājušajā nedēļā, vietējā mēroga mačos Igaunijā šķēpu metot 73,19 metru tālumā. Otrdien Sirmais pēc pirmā mēģinājuma sacensības neturpināja.

Čakša šīs dienas sasniegtais rezultāts bija augstvērtīgākais, ņemot vērā Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) punktu tabulu.

Dāmām uzvaru izcīnīja Madara Palameika, kura šķēpu raidīja 62,98 metru tālumā, savu tuvāko sekotāju Aneti Kociņu pārspējot par 40 centimetriem. Palameikas sasniegtais rezultāts ir šosezon desmitais labākais pasaulē.

Tikmēr trešo vietu ar 60,21 metru tālu metienu izcīnīja ukrainiete Hanna Hacko Fedusova.

Aiz goda pjedestāla ar 59,82 metru tālu raidījumu palika Sinta Sprudzāne, kura nesen atgriezās sacensību apritē pēc kļūšanas par māmiņu. Arī viņa pārsniedza Eiropas čempionāta normatīvu, kas ir 59,00 metri.

Desmitā ar 50,72 metru tālu metienu bija Laine Donāne, aiz kuras ar 50,58 metru tālu raidījumu palika Gundega Grīva.

Tāllēkšanā sievietēm uzvaru ar 6,53 metriem izcīnīja Māra Grīva, kurai pietrūka vien septiņu centimetru līdz Eiropas čempionāta normatīvam. Otro vietu ar 6,47 metriem izcīnīja ukrainiete Marina Beha, bet trešā ar 6,43 metriem bija viņas tautiete Kristina Hrištuna. Aiz pirmā trijnieka ar 6,37 metriem palika Lauma Grīva, bet devītā ar 5,87 metriem bija Aiga Gribuste.

Uz goda pjedestāla otrdien kāpa arī sprinteris Jānis Leitis, kurš ar 46,08 sekundēm bija otrais 400 metru distancē. Uzvaru šajā distancē izcīnīja ar kāju protēzēm startējošais amerikānis Patriks Bleiks Līpers, kurš distanci veica 45,37 sekundēs. Labāko astotnieku noslēdza Austris Karpinskis un Aleksandrs Kucs, kuru distances laiks bija attiecīgi 47,62 un 48,52 sekundes.

Trīssoļlēkšanā mājinieks Elvijs Misāns ar 16,43 metru tālu lēcienu palika ceturtais. Uzvaru ar 16,62 metriem izcīnīja slovāks Tomāšs Veszelka.

Savukārt 400 metru barjerotajā distancē ātrākais bija brits Džeks Grīns, pērnā gada pasaules čempionāta bronzas medaļniekam 4x400 metru stafetē stadiona apli ar šķēršļiem veicot 50,36 sekundēs. Piektais ar 52,70 sekundēm bija pašmāju vieglatlēts Iļja Petrušenko.

100 metru sprintā vīriem ar 10,29 sekundēs veiktu distanci uzvarēja Nīderlandes sprinteris Solomons Bokarīss. No latviešiem Jānis Mezītis ar 10,82 sekundēm bija sestais, bet Emīls Kristofers Jonāss ar 11,17 sekundēm ieņēma septīto pozīciju.

Tāpat Bokarīss pirmais finišēja arī uz pusi garākā distancē, 200 metrus veikdams 20,65 sekundēs. Mezītis ar 21,86 sekundēm ieņēma sesto vietu, bet Jānis Baltušs ar 21,89 sekundēm bija septītais.

400 metros dāmām pirmā finišēja jamaikiete Ezeine Hola, kura stadiona apli skrēja 52,89 sekundēs. No Latvijas sprinterēm Patrīcija Karlīna Roshofa ar 56,12 sekundēm ieņēma sesto vietu, bet Marija Medvedjeva ar 57,45 sekundēm bija septītā.

Tikmēr 800 metros dāmām uzvaru izcīnīja baltkrieviete Darja Bariseviča, kura distanci veica divās minūtēs un 7,60 sekundēs. Šajā distancē pēdējās trīs no astoņām sportistēm bija Latvijas pārstāves Patrīcija Cīrule, Daira Deičmane un Patrīcija Sarmule. Cīrule distanci veica divās minūtēs un 11,93 sekundēs. Galvenā favorīte uz uzvaru šajā disciplīnā Olha Ļahova no Ukrainas pirms pēdējās taisnes krita un palika bez rezultātu.

Savukārt 1500 metru distancē vīriem ātrākais bija kenijietis Bernards Koross, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 43,41 sekundes. Arī šajā distancē Latvijas sportisti finišēja skrējiena beigās, Albertam Blajam ar trim minūtēm un 50,59 sekundēm ieņemot piekto vietu. Aiz viņa sekoja Rolands Jierķis un Jānis Razgalis, kamēr Pauls Ārents nefinišēja.

Lodes grūšanā vīriem par uzvarētāju tika kronēts 2013.gada Eiropas junioru čempions Mesuds Pezers, kura grūstais rīks lidoja 20,18 metru tālumā. Latvijas vadošais lodes grūdējs Māris Urtāns palika bez ieskaitīta rezultāta.

100 metru barjerskrējienā dāmām ar 13,31 sekundi ātrākā bija baltkrieviete Kristina Čurila. No Latvijas skrējējām piekto un sesto vietu ieņēma Jolanta Kaupe un Paula Sprudzāne, kuru rezultāti bija attiecīgi 14,20 un 14,23 sekundes.

Pērn Daugavas stadiona rekonstrukcijas dēļ "Rīgas kausi" norisinājās Ogres stadionā.

Pirmo reizi "Rīgas kausi" tika izcīnīti 1962.gadā. Katru gadu vidēji sacensībās piedalās no 130 līdz 150 sportistiem. Vislielākais skaits tika sasniegts 2006.gadā, kad dalībnieku skaits sasniedza 162 sportistus.