Futbola dzīves pārzinātājs Gudermanis skaidro LFF prezidenta amata kandidātu solījumus

Par gaidāmajām vēlēšanām un LFF prezidenta kandidātiem Jauns.lv iztaujāja vienu no Latvijas futbola autoritātēm - Daini Gudermani, kurš ilgus gadus darbojies Latvijas futbolā un kuru pērn 18. novembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis apbalvoja IV šķiras Atzinības krustu, ieceļot ordeņa virsnieka godā par ilggadējo, mērķtiecīgo ieguldījumu Latvijas futbola organizatoriskajā darbā.

Sākotnēji Gudermanis Jauns.lv apliecina, ka viņš ir neitrāls savā viedoklī, jo katram no kandidātiem ir savi plusi un savi mīnusi.
Gudermanis kā galveno kritēriju izvēlē uzskata katra kandidāta programmas izvērtējumu,  aicinot arī biedrus tās izlasīt un izvērtēt, pirms balsojuma lēmuma pieņemšanas. Viņaprāt, ir svarīgi, kurš reāli var realizēt savu programmu. Sīkāk komentējot, ka “Gorkšam programmu realizēt būs daudz, daudz grūtāk. Bet es nesaku, ka Ļašenko būs viegli.” Par trešo kandidātu Kļaviņu norādot, ka, lai gan viņa programmā arī ir labas lietas, tomēr trūkumu esot vairāk: “Kļaviņa nelaime ir tā, ka viņš ir no basketbola. Viņš nav sasaistīts ar futbola dzīvi kā tādu. Viņš nevada klubu, nebrauc kopā ar komandām uz spēlēm, nepiedalās nekādos semināros. Viņš ir kā svešķermenis, kurš parādās reizi četros gados.” Kļaviņa likstas ap totalizatoriem šajā gadījumā esot uztveramas otršķirīgi. Gudermaņa ieskatā Kļaviņa mērķis kandidēt uz LFF prezidenta amatu ir savas publicitātes veicināšana sabiedrībā un LFF prezidenta amata vēlēšanas tam ir laba platforma. Tāpat Gudermanis ir skeptisks par Kļaviņa iespējam iegūt kādu amatu LFF struktūrā.

Sarunā ar Jauns.lv Gudermanis ļoti kritiski izteicās arī par Gorkša centieniem balstīties uz politiķu solījumiem. Gudermanis ciniski saka: “Es politiķiem neticu šobrīd! Kurš politiķis šajā gadā kaut ko nesolīs? Kā var nesolīt? Kāpēc šogad sola, bet iepriekšējos gadus nesolīja? Kāpēc iepriekšējos gados nav uzcelts nacionālais stadions?”, vēršot vērību, ka šogad gaidāmas ne vien LFF prezidenta vēlēšanas, bet arī Saeimas vēlēšanas. Solīšana ir abām pusēm izdevīga, tāpēc ir reālas šaubas par solījumu realizēšanu dabā.

Otrs stūrakmens kandidātu izvērtēšanā pēc Gudermaņa ieskatiem ir LFF prezidenta komandas sastāvs un tās sadarbība, vēršot uzmanību, ka prezidents viens pats nav cīnītājs un ka revolūcija LFF vadības sastāvā nav risinājums Latvijas futbola veiksmīgai attīstībai. Jāprot sastrādāties.

Gudermanis pauda pārliecību, ka Gorkša izvirzītais ģenerālsekretāra amata kandidāts Edgars Pukinksis varētu turpināt darbu LFF struktūrā, bet ne ģenerālsekretāra amatā. “Agrāk aizgāja uz veikalu un nopirka garšīgu siļķi, kuru ietina avīzē. Tagad ir otrādi, siļķe ir negaršīga, bet ietin skaistā papīrā. Pukinskis  ir tieši no tiem, kas māk skaisti noformulēt vīzijas, projektus, attīstību, bet tam visam jābūt saprātīgās devās ar meistarību.” Pēc Gudermaņa domām, Pukinska līdzšinējā darbībā ir bijuši dažādi sociāli projekti, bet nav bijis neviens profesionāls projekts, piemēram, Baltijas futbola līgas izveidošana, kas ļautu salīdzināt jauniešu meistarību starp valstīm. Viņaprāt, ir jārada apstākļi, lai katram klubam, katram trenerim un katram bērnam būtu reāls stimuls. Šobrīd LFF nav nekādas stimulēšanas sistēmas.

Taujāts par to, kurš ir ilggadējā un līdzšinējā LFF Gunta Indriksona favorīts LFF prezidenta amatam, Gudermanis pauž pārliecību, ka tas ir Gorkšs. Vienlaikus izsakot neizpratni, kāpēc Gorkšs tagad novēršas no Indriksona, jo jau pirms diviem gadiem Indriksons paziņojis, ka gatavo sev jaunu maiņu Gorkša personā. “Es neizprotu situāciju, ja Indriksons visu laiku atbalsta Gorkšu, kāpēc pēdējā laikā visās intervijās Gorkšs to galīgi noliedz. Ir izveidojusies īpatnēja situācija. Vai tā ir spēle?” retoriski jautā Gudermanis.

Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, Indriksons arī šobrīd aktīvi iesaistās kampaņā  par Gorkšu, Gudermanis atbildēja “Es domāju, ka jā. Domāju, ka tā ir taisnība, jo viņš jau ir teicis, ka Gorkšs ir viņa mantinieks.”

Vēlot veiksmi visiem LFF prezidenta kandidātiem, Gudermanis cer, ka jaunais LFF prezidents būs no biznesa vides, kam ir  sapratne, kā vadīt un nopelnīt nevis tērēt. “Vai var būt vadītājs, kas atnācis taisnā ceļā no vidusskolas sola vai ielas, ja viņš nav strādājis ne par kluba menedžeri, ne par treneri? Labākā gadījumā ir organizējis sev dzimšanas dienu? Ir jābūt cilvēkiem ar pieredzi. Futbola federācija ir kā futbola ministrija, kur galvenais ir vadīt procesu un katru dienu domāt jaunas idejas, kuras realizēt.”, nobeigumā izsakot vien cerību, lai atgrieztos tie laiki, kad ejot pa Carnikavu vietējie viņu apsveiktu ar panākumiem nevis kā tas ir šobrīd pēc zaudējuma Gibraltāram, kad jānodur galva.

Jau vēstīts, ka ilggadējais LFF prezidents Indriksons pērnā gada oktobra beigās LFF valdei nodeva oficiālu iesniegumu, ka 2018. gada 27. aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata. LFF valde Indriksona iesniegumu pieņēma, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad LFF būs jauns vadītājs Indriksons LFF prezidenta amatā ir kopš 1996. gada un šobrīd Latvijas futbols piedzīvo smagu reputācijas krīzi.