Askolds Uldriķis skaidro situāciju ar Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata kandidātiem
Jau nākamās nedēļas nogalē Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri vēlēs savu jauno prezidentu. Savas kandidatūras amatam ir pieteikuši Kaspars Gorkšs, Krišjānis Kļaviņš un Vadims Ļašenko. Par kandidēšanu uz LFF prezidenta amatu federācijas biedri bija uzrunājuši arī bijušo sporta žurnālistu Askoldu Uldriķi, taču viņš tomēr attiecās no šī izaicinājuma, tāpēc jautājām viņa viedokli par esošajiem trim kandidātiem un motivāciju, kādēļ tomēr pats apsvēra iespēju kandidēt uz šo amatu.
Uldriķis neslēpj, ka pats pieļāvis iespēju kandidēt uz LFF prezidenta amatu, jo jutis, ka ir iespējas pacīnīties ar konkurentiem: "Neviens no trim kandidātiem nav ideāls, katram no viņiem ir savi plusi un savi mīnusi, tāpēc arī lielā nopietnībā apsvēru pat savu kandidatūru uz vēlēšanām."
Ņemot vērā, ka viņš tomēr nolēma nekandidēt amatam un ir labi informēts par futbola aizkulisēm Latvijā, lūdzām viņa viedokli par katru no kandidātiem, norādot gan viņu trumpjus, gan arī trūkumus.
Uldriķis, runājot par Kasparu Gorkšu, pauž viedokli, ka viņš šobrīd tautas acīs tiek cienīts: “Kaspars šobrīd sabiedrībā tiek uztverts kā harizmātiska persona futbolā, jo viņš tomēr bija nesenais Latvijas futbola izlases kapteinis, neatlaidīgs cīnītājs, kurš tieši ar cīņassparu izkaroja savu vietu futbola pasaulē, nokļūstot Anglijā un spēlējot visaugstākajā līmenī. Lai gan talants viņam varbūt nekad nav piemitis tik liels. Tas viņam noteikti varētu palīdzēt federācijā. Cits stāsts, ka federācijai šobrīd vajadzīgas ir arī kaut kādas vadības iemaņas, pārzināt kaut vai elementāru futbola organizatorisko darbu. Viņam šādas pieredzes šobrīd teju vai nav, un tas noteikti ir viņa mīnuss.”
Savukārt Vadimu Ļašenko Uldriķis raksturo sekojoši: “Ar Vadimu ir tieši pretēji: viņš pierādījis savas organizatoriskās spējas, jo telpu futbols pēdējos gados Latvijā ir ļoti progresējis kā sporta veida sadaļa. Kā daļa no visa lielā futbola ir noteikti cēlusies uz augšu, atšķirībā no visas pārējās futbola dzīves, kas mums krīt lejup. Tā kā šajā ziņā viņš sevi ir pierādījis ļoti labi. Viņš pārzina futbolu, arī pats ir spēlējis visai augstā līmenī.” Savukārt kā Ļašenko mīnusu Uldriķis saskata mazās pārmaiņas federācijas štatu sarakstā: “Manuprāt, tas tomēr nav īsti pareizi, jo futbolā mums ir tik smaga krīze. Noteikti, ka tajā vainojams ne tikai prezidents, bet arī citi federācijas vadošie darbinieki, kas līdz ar to noteikti būtu jānomaina,” portālam Jauns.lv skaidro ilgus gadus futbola federācijai un visam sporta veidam Latvijā pietuvinātais Askolds Uldriķis.
Savukārt trešais kandidāts Krišjānis Kļaviņš pēc Uldriķa domām ir vēl prezidenta amatam par jaunu: “Ambiciozs puisis. Bet visa tā bēdīgā pagātne un nezinu, cik lielā mērā arī tagadne, jo Latvijā turpinās tā totalizatoru sērga. Neesmu informēts, cik viņš šobrīd tajā ir iesaistīts, bet kādreiz esot bijis. Tas tomēr nebūtu pareizi, ja Latvijas futbola dzīvi vadītu cilvēks, kas ir bijis iesaistīts tādās lietās. Domāju, ka tas nebūtu pareizi. Skaidrs, ka futbola sabiedrība to apzinās, tāpēc viņa kandidatūra šobrīd netiek uztverta tik nopietni, kā abas pārējās.”
Atbildot uz jautājumu, par kuru no trim kandidātiem Uldriķis pats balsotu, viņš atbildēja sekojoši: “Es, visticamāk, nebalsotu par nevienu. Bet, ja par kādu būtu jābalso obligāti, tad šobrīd tas būtu Vadims Ļašenko.”
Uldriķis atklāj, ka, viņaprāt, Latvijas futbola krīzē nav vainojams ne vien LFF prezidents un ģenerālsekretārs, bet arī virkne citu federācijas vadošo darbinieku. Tomēr lielā mērā visu iepriekš ir noteicis prezidents un ģenerālsekretārs. Prezidents drīkst izvēlēties ģenerālsekretāru, tomēr to ir jāapstiprina vēl valdei.
Pēdējā laikā sabiedrībā tiek aktīvi spekulēts, vai Gorkšs ir līdzšinējā prezidenta Gunta Indriksona lobēts pēctecis, tāpēc jautājām arī Uldriķa viedokli šajā jautājumā: “It kā Kaspars pats to noliedz pēdējā laikā, bet, cik es esmu dzirdējis, pirms pāris mēnešiem Indriksons pat esot zvanījis atsevišķiem LFF biedriem un aicinājis balsot par Gorkšu. Nezinu, kādi tam apsvērumi un cik šādi zvani ir vajadzīgi gan Kasparam, gan pašam Indriksonam. Guntis gan pirms pāris gadiem, gan pirms dažiem mēnešiem publiski ir atklājis, ka tieši Gorkšs ir labākais viņa pēctecis. Tāpēc es domāju, ka kaut kādi apsvērumi Guntim šajā sakarā ir, kāpēc viņš virza Kasparu par savu pēcteci un savu kandidātu”.
Jauns.lv jau vēstīja, ka ilggadējais LFF prezidents Indriksons pērnā gada oktobra beigās LFF valdei nodeva oficiālu iesniegumu, ka 2018. gada 27. aprīlī gaidāmajā kongresā atkāpsies no amata. LFF valde Indriksona iesniegumu pieņēma, līdz ar to ir skaidrs, ka šogad LFF būs jauns vadītājs. Līdzšinējais prezidents amatā ir kopš 1996. gada un šobrīd Latvijas futbols piedzīvo smagu reputācijas krīzi.
