Prokopčuka Rio olimpisko spēļu maratonam gatavosies Latvijā

Prokopčuka līdz šim piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs 5 000 un 10 000 metru distancē, bet iepriekšējo reizi to darīja pirms 12 gadiem Atēnās. Turpmākajās reizēs viņa no dalības olimpiskajos maratonos izvairījās, sakot, ka sacensību norises vietās ir pārāk karsts.

Tieši pirms gada Prokopčuka pavēstīja, ka 2015.gada beigās varētu piedalīties savas karjeras pēdējā maratonā, tomēr Latvijas skrējēja nolēma vēl nelikt punktu savai karjerai.

"Ne vienmēr viss sanāk, kā plānots. Neteicu, ka par 100% gribu beigt karjeru, vienkārši pieļāvu iespēju, ka tas varētu būt pēdējais maratons. Tomēr dzīve rit uz priekšu. Ļoti bieži runāju ar citiem jau karjeru beigušiem sportistiem, kuri teica, ja tu vari skriet, tad skrien līdz galam, pagaidām tu to vari darīt. Pērn bija doma, kāpēc nevarētu piedalīties Riodežaneiro spēlēs. Pagaidām ir vēlēšanas skriet," teica Prokopčuka.

Marta beigās Prokopčuka ieņēma septīto vietu Lisabonas pusmaratonā, distanci veicot stundā 11 minūtēs un 44 sekundēs. Savukārt mēnesi vēlāk viņa izcīnīja ceturto vietu prestižajā Bostonas maratonā, kur finišu sasniedza pēc divām stundām, 32 minūtēm un 28 sekundēm.

"Lisabonas pusmaratons bija vairāk kā treniņš, tomēr biju apmierināta, jo speciāli nebiju gatavojusies. Kājas nebija tik labi sagatavotas. Arī Bostonā ar sasniegto esmu apmierināta. Par uzrādīto rezultātu nevar izdarīt secinājumu, jo nebija ātrai skriešanai labvēlīgu apstākļu, kā arī bija smaga, sarežģīta un kalnaina trase. Gatavojamies, ka arī Riodežaneiro olimpisko spēļu trasē būs kāpumi. Pagaidām par trases reljefu nekas konkrēts nav zināms, tomēr nedaudz aplūkojām kartē. Tā nebūs vienkārša trase. Pilsēta ir kalnaina, bet mums būs jāskrien arī gar pludmali, it kā nevajadzētu būt kalniem, bet gatavojamies, ka būs," stāstīja garo distanču skrējēja.

Tāpat Prokopčuku nebaida karstie laika apstākļi, kādi varētu būt Riodežaneiro olimpisko spēļu maratona laikā.

"Izpētījām laikapstākļus, ja ir saulaina diena, būs 25-30 grādu karstums, ja mākoņaina - kādi 18-19 grādi. Protams, vajag pavadīt daudz laika karstos apstākļos, lai varētu pienācīgi sagatavoties. Pirms Bostonas maratona četrus mēnešus dzīvojām Portugālē tādos apstākļos. Nedomāju par laikapstākļiem. Mani tas psiholoģiski neietekmē, bet fiziski gan ir grūtāk. Tagad neesmu tāda maksimāliste kā pirms 15 gadiem. Ir vairāk vēlēšanās nekā ambīciju, tomēr treniņos un sacensībās atdodu visu, ko varu. Esmu laimīga, ka varu skriet un gūt baudu no tā," uzsvēra Prokopčuka.

Pirms maratoniem Prokopčuka parasti trenējas kalnos, taču šoreiz ir plānots nedaudz pamainīt ierasto gatavošanos.

"Pirms olimpiskajām spēlēm mēs gribam treniņus aizvadīt Latvijā. 2014.gadā pirms Eiropas čempionāta gatavojāmies Šveicē kalnos, kur bija kādi 9-13 grādi. Pēc tam uzreiz atgriezāmies Latvijā, kur bija ļoti karsts, kas nebija labi. Pieņēmām lēmumu, ka šogad uz kalniem dosimies ātrāk, maija beigās, lai karstāko laiku pavadītu mājās, jo jūlijā Latvijā ir pietiekami augsta temperatūra. Ja mēs jūlijā brauktu uz kalniem, nebūtu pietiekami karsts laiks, lai adaptētos," komentēja skrējēja.

Prokopčuka svētdien piedalīsies "Lattelecom" Rīgas maratona pusmaratona distancē, kur triumfējusi iepriekšējos četrus gados.

"Pavisam nesen noskrēju maratonu, un tagad atrodos atjaunošanās periodā. Pašlaik neesmu tik stipra, lai ātri varētu skriet. Nezinu, uz kādu rezultātu esmu gatava, mēģināšu skriet, konkurentēm būs interesanti, jo būšu tuvāk nekā parasti," secināja Prokopčuka.

Riodežaneiro olimpisko spēļu maratona sacensībām kvalificējusies ari Ilona Marhele, bet Anitai Kažemākai pirms mēneša Vīnē pietrūka vien piecu sekunžu, lai iegūtu ceļazīmi uz Olimpiādi. Tomēr Kažemāka to lūkos izcīnīt svētdien Rīgā.

"Ļoti jauki, ka Latvijā ir skrējējas, kuras var kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Ja viņu nebūtu, pēc manas karjeras beigām Latvijā nebūtu maratona skrējēju. Ja ir jaunas un spēcīgas skrējējas, tas nozīmē, ka maratons Latvijā ir, būs un attīstīsies," Prokopčuka ir iepriecināta par konkurences parādīšanos.

Augustā gaidāmajām Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm patlaban kvalificējušies 11 Latvijas vieglatlēti - Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Rolands Štrobinders, Sinta Ozoliņa un Madara Palameika šķēpmešanā, Pauls Pujāts kārtslēkšanā un Arnis Rumbenieks ar Agnesi Pastari soļošanā.

Londonas olimpiskajās spēlēs startēja 22 Latvijas vieglatlēti, kas bija lielākā pārstāvniecība komandā. Kvalifikācijas normatīvu bija izpildījis arī sprinteris Ronalds Arājs, taču viņš traumas dēļ Londonā nestartēja.