Hokejisti dzer, ālējas un nositas
Naktsklubi, alus, sievietes, uzdzīve, dzērumā izraisītas avārijas, aresti un cietumsodi... Tāda ir lielā hokeja ēnas puse. Ne tikai Latvijā.
Trakie vārtsargi
Latvijas hokeja vārtsargs Mārtiņš Raitums jau reiz izcēlies ar dzērumā sastrādātām muļķībām. Viņš 2007. gada 21. jūlijā Liepājā izraisīja kautiņu ar jauniešiem, kuri atpūtās zālienā pie degvielas uzpildes stacijas „Staoil”. Vārtsargs ir kā esot uzmācies kompānijā esošajām meitenēm un vienam puisim iesitis pa galvu ar pudeli. Tas savukārt pagrūdis Raitumu, un hokejists krītot guva galvaskausa pamatnes lūzumu. Par šo incidentu Raitumam tika piespriests nosacīts cietumsods uz diviem gadiem.
Karjeru teju sabojāja nesenajā pasaules čempionātā lieliski nospēlējušais Latvijas izlases vārtsargs Edgars Masaļskis. Viņš pērn septembrī kopā komandas biedriem – Rīgas „Dinamo” hokejistiem – atpūtās pēc smagās turnejas pa Sibīriju, kā arī pēc veiksmīgi aizvadītajām pirmajām spēlēm pašu līdzjutēju priekšā. Svinības Vecrīgā beidzās ar to, ka Edgars Masaļskis nokļuva slimnīcā ar lauztu potīti un uz pāris mēnešiem par hokeju viņam bija jāaizmirst. Sākotnēji izskanēja versija, ka vārtsargu piekāvuši kādi huligāni, kuru speciāli sportistam traumējuši potīte, taču patiesība izrādījusies pavisam cita. Runā, ka starp iereibušo Masaļski un kādu daiļā dzimuma pārstāvi izcēlies ķīviņš un aizvainotā dāma pēc tam esot noorganizējusi aizstāvjus, kuri pie kluba uzbrukuši Masaļskim. Konflikts nav bijis ilgs un viss beidzies, kad vārtsargs pakritis. Pēc tam piecēlies, izsaucis taksi, devies uz mājām. Tikai nākamajā dienā, izgulējis skurbumu, Edgars vērsās pie mediķiem.
Edgars Masaļskis nav vienīgais vārtsargs, kuram gadījusies ķeza pēc atpūtas kopā ar komandu. Piemēram, 2006. gadā pamatīgu traci pamanījās sacelt NHL komandas „Phanters” hokejisti, kuri uzdzīvojuši kādas viesnīcas bārā.
Tajā ap trijiem naktī sadzēries sāka trakot slavenais vārtsargs Eds Belfūrs. Pēc aculiecinieku teiktā, viņš sakāvies ar komandas biedriem, kuri centās aizvest Belfūru uz numuriņu un atvainoties viesnīcas darbiniekiem. Kautiņā ar pudeli pa galvu dabūja cits komandas vārtsargs Alekss Olds, kuru pēc tam nācās vest uz hospitāli lāpīt galvu. Vēlāk gan hokejisti noliedza, ka pie gūtās traumas vainīgs bijis sadzēries Belfūrs, un Olds pats apgalvoja, ka viņš viesnīcas vestibilā paslīdējis uz izlietas ūdens pudeles, ko netīšām nometis Blefūrs.
Alus un hokejs roku rokā
Par hokejistu spējām dzert klīst leģendas. Kurš gan nezina stāstus par PSRS laikiem, kad nedzeršana tika uzskatīta teju vai par lielāko netikumu. Padomju hokeja zvaigznes dzēra gan publiski, gan slepus – vairoties no bargajiem treneriem. Dzēra pa vienam vai visa komanda kopā – kā, piemēram, slavenā Maskavas „ACSK” vienība. Tās hokejisti, kļūstot par PSRS čempioniem, tradicionāli veica „ekskursiju” pa Arbata ielas krogiem, ieejot visos pēc kārtas un iedzerot tā, ka līdz ielas beigām saķerts jau pamatīgs žvingulis. Arī par to gadu Rīgas „Dinamo” hokejistu kāri uz alkoholu klīst leģendas, un, šķiet, vienīgais tās paaudzes hokejists, kurš nav plostojis, ir vārtsargs Artūrs Irbe. Jo viņš līdz šim tā arī nav nogaršojis pat pilīti grādīgā.
Domājat, ka dzēra tikai PSRS klubos spēlējošie hokejisti? Domājat, ka ar alkoholismu sirga vien padomju sportisti? Ne vella! Arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēlētāji dzeršanā nebija iesācēji. Kā anekdote klīst stāsts par NHL hokejistu stilu – vīri, krogā aizsēdējušies, izsauc taksometrus, lai aizbrauktu uz mājām. Tikuši līdz galam, sportisti lūdz taksistam vest atpakaļ uz krogu, pie kā novietoti hokejistu personiskie automobiļi. „Kāpēc?” izbrīnījies taksists. „Tāpēc, ka pārliecinājāmies, ka pa ceļam uz mājām nav policijas posteņu,” atbildēja iereibušie hokejisti un sēdās pie stūres.
Nositas Irbes komandas biedrs
Izrādās, ka ASV hokejistu dzeršana par ierastu lietu kļuva jau 70. gados. Gandrīz vai katrai komandai kā obligāts noteikums bija pēc spēles visiem doties uz bāru un iedzert pa vairākiem kausiem alus. Pat slavenā hokeja leģenda Fils Espozito autobiogrāfijā „Pērkons un zibens” raksta, ka šādas iedzeršanas stiprināja komandas garu un vienotību. Turklāt dzēra ne tikai bāros, bet arī ģērbtuvēs.
Hokejistu žūpošana NHL vadībai piegriezās, un 1994. gadā spēlētāji un līga noslēdza kolektīvu vienošanos, pieņemot īpašu veselīga dzīvesveida programmu, kas paredz alkohola atkarībā nokļuvušo hokejistu ārstēšanu. Bet, ja uz alkoholismu tendētais hokejists atsakās iziet ārstēšanu vai arī atkārtoti pieķerts žūpošanā, viņam draud diskvalifikācija un patriekšana no NHL.
Diemžēl tas nelīdz, jo ar alkoholu saistītajās nepatikšanās iekļuvušo NHL hokejistu saraksts ir gana garš. Lielākoties sportisti pieķerti par braukšanu dzērumā, dažiem auto stūrēšana reibumā beigusies pat traģiski.
1999. gada maijā nositās Artūra Irbes toreizējais komandas biedrs, Karolīnas „Hurricanes” aizsargs Stīvs Čiasons. Komanda atgriezās mājās no Bostonas, kur tika zaudēts Stenlija kausa izcīņas spēlē. 32 gadus vecais Čiasons lidmašīnā dzēra alu un pēc lidmašīnas nosēšanās diemžēl ķērās pie sava auto stūres. Pa ceļam uz mājām viņa auto apmeta kūleni, un, tā kā Čiasons nebija piesprādzējies, viņš guva nāvējošas traumas. Policija atzina, ka hokejists bijis reibumā.
Traģiski beidzās arī kāda hokejista pikniks uz ūdeņiem. 1999. gadā vasarā, pārkrītot pāri motorlaivai un pakļūstot zem dzenskrūves, bojā gāja NHL komandas Filadelfijas „Flyers” hokejists Dmitrijs Tertišnijs. Viņš bijis alkohola reibumā.
Dzeršanas dēļ karjera gandrīz beidzās arī slavenajam zviedram Peteram Forsbergam. Viņš guva liesas traumu, un neoficiāli tika minēts, ka hokejists liesu pārsitis, piedzēries paslīdot dušā.
Žūpa Ozoliņš
Par leģendārā un slavenā Latvijas hokejista Sanda Ozoliņa kāri uz alkoholu runā jau gadiem. Diemžēl arī viņš ir viens no tiem NHL spēlētājiem, kurš kļuvis bēdīgi slavens ar braukšanu reibumā. Turklāt ne vienu reizi vien.
Pēdējais skaļākais notikums bija 2006. gada pavasarī – 2. maijā Ozoliņu aizturēja braucam reibumā, turklāt viņš pārsniedza atļauto braukšanas ātruma ierobežojumu. Ozoliņš brauca ar ātrumu 66 jūdzes stundā (106 km/h) atļauto 40 jūdžu stundā (64 km/h) vietā, bet alkohola līmeņa pārbaudē „Rangers” aizsarga asinīs tika konstatētas 1,6 promiles alkohola. Ozoliņš, kas vadījis zilu 2006. gada izlaiduma Nissan Altima auto, bijis "asinīm pieplūdušām un stiklainām acīm, neskaidri runājis un stāvot šūpojies", teikts policijas ziņojumā.
Lai mīkstinātu sodu, Ozoliņš savu vainu atzina, panāca vienošanos ar prokuroru, un līdz ar to tiesa viņam piesprieda 575 ASV dolāru lielu soda naudu un viņam vēl bija jāatmaksā tiesas izdevumi.
Interesanti, ka vēl pusgadu pirms tam Sandis Ozoliņš izgāja NHL atkarību ārstēšanas programmu. Laikam bez rezultātiem...
Nokļuvuši NHL, no dzeršanas netikuma nav spējuši atbrīvoties ar Krievijas hokeja zvaigznes. Piemēram, 2002. gadā ASV tiesa par braukšanu dzērumā sodīja Detroitas „Red Wings” uzbrucēju Sergeju Fjodorovu. Policija Krievijas hokejistu arestēja 2001. gada 23. septembra rītā, kad viņa vadītā automašīna pārsniedza atļauto ātrumu. Turklāt hokejista organismā tika konstatēts alkohols. Tiesa Fjodorovam piesprieda 1010 dolāru naudas sodu, kā arī viņam nācās 100 stundu nostrādāt divās jauniešu organizācijās. Vēlāk gan atklājās, ka Fjodorovs iedzēris pēc strīda ar savu toreizējo draudzeni, seksīgo tenisisti Annu Kurņikovu. Tenisiste atzinās, ka nožēlojusi šo strīdu, pēc kura pasaulslavenā hokeja zvaigzne nonāca arestā.
Krietni traģiskāk iedzeršana beidzās citai Krievijas hokeja zvaigznei. Tiesa gan, pie nelaimes pats hokejists nebija vainīgs. Runa ir par „Red Wings” bijušo aizsargu Vladimiru Konstantinovu. Viņš 1997. gadā sešas dienas pēc Stenlija kausa izcīnīšanas kopā ar komandas biedru, leģendāro Vjačeslavu Fetisovu, un kluba masieri īrētā limuzīnā atgriezās no svinībām, taču auto lielā ātrumā ietriecās kokā. Limuzīna šoferis Ričards Gnida, izrādās, braucis bez autovadītāja apliecības. Fetisovs tika cauri ar nenozīmīgām traumām, bet Konstantinovs knapi izdzīvoja. Viņam nācās beigt sportista karjeru, turklāt desmit gadu vēlāk tiesa atteica hokejista prasību piedzīt no limuzīna nomas kompānijas 300 miljonu dolāru kompensāciju par gūtajām traumām.
Veiksmīgāk cauri tika cits krievu hokejists – Krievijas izlases uzbrucējs, 2002. gada Krievijas superlīgas labākais spēlētājs Igors Grigorenko. 2002. gada maijā viņš ar komandas biedriem atgriezies no kazino un, nenovaldījis savu BMW, lielā ātrumā ielidoja reklāmas plāksnē. Klīda runas, ka hokejists bijis iereibis. Pēc avārijas viņa dzīvība karājās mata galā, taču Grigorenko atlaba un nākamā gada decembrī atsāka spēlēt hokeju.
Kautiņi krogos
Domājat, ka tikai latviešu hokejisti spēj sarīkot jandāliņu krogos? Nē – tāds netikums piemīt gan Vecā kontinenta, gan aizdīķa hokeja zvaigznēm. Piemēram, šopavasar īpaši izcēlās NHL kluba Monreālas „Canadiens” hokejisti, kuri uzdzīvoja kādā ASV pilsētas Tampas krogā. Incidents noticis trijos naktī. Bāra apmeklētāja vietējai apsardzei paziņoja, ka pazudusi viņas rokassomiņa. Apsargi somiņu un sievietes mobilo telefonu ievēroja pie hokejista Raiana O'Bairna, kurš vēlāk policijai skaidroja, ka šīs mantas pieder viņa draudzenei. Policija gan noskaidroja, ka starp hokejistu un sievieti nav nekādu draudzīgu jūtu, turklāt tika konstatēts, ka no somiņas pazuduši 20 dolāri. Policisti paziņojuši, ka O'Bairnu nogādās policijas iecirknī, lai noskaidrotu notikušo, taču, kad vainīgais iesēdināts policijas mašīnā, to ielenkuši citi Monreālas „Canadiens” hokejisti, kas arī atpūtušies bārā. Policija lūgusi, lai hokejisti dodas projām un netraucē viņiem strādāt, taču tie neesot klausījuši. Visaktīvākais bijis Toms Kostopuloss, kuru policija arī arestēja. Pēc pāris stundu pavadīšanas policijas iecirknī abi hokejisti pret drošības naudu, attiecīgi 2000 un 500 dolāru, tika atbrīvoti.
Savukārt Krievijā īpaši izcēlušies Čeļabinskas „Traktor” hokejisti. 2001. gadā komandas kapteinis Oļegs Smirnovs, spēlētājs Andrejs Didenko un citi atpūtušies naktsklubā „Bagira”. Naktī mazliet iedzērušie sportisti sākuši strīdēties ar apsardzi, kas nolēma nesākt kautiņu ar pieciem augumā lieliem sportistiem, taču apsardzes darbinieki katru individuāli no viņiem sagaidīja pie izejas, kur sportisti arī tika piekauti.
Bet šopavasar „Traktor” komandas aizsargs Deniss Bajevs vienā no Čeļabinskas populārākajām izklaides vietām bija iesaistījies kādā kautiņā un saņēmis divus dūrienus ar nazi mugurā. Hokejists gan atteicies no hospitalizācijas un devies mājās.
NHL hokejisti dzērumā pie stūres
1974. gadā Bufalo „Sabres” aizsargs Tims Hortons nositās autokatastrofā, dzērumā vadot automašīnu.
1977. gadā Sentluisas „Blues” aizsargs Bobs Gessoffs nositās autokatastrofā, dzērumā vadot automašīnu.
1984. gadā Bostonas „Bruins” uzbrucējs Kreigs Maktavišs, vadot automobili dzērumā, nāvējoši notrieca gājēju un gadu pavadīja cietumā.
1985. gadā Filadelfijas „Flyers” vārtsargs Pelle Lindbergs nositās autokatastrofā, dzērumā vadot automašīnu.
1987. gadā Kalgari „Flames” aizsargs Džeimss Makouns gūst smagas traumas, dzērumā vadot automašīnu. Atveseļošanās ilgst gadu.
1995. gadā Bufalo „Sabres” vārtsargs Dominiks Hašeks par braukšanu dzērumā sodīts ar 850 dolāru naudas sodu un labošanas darbiem.
1999. gadā Karolīnas „Hurricanes” aizsargs Stīvs Čiasons nositās, braucot dzērumā.
2001. gadā Kolorādo „Avalanche” uzbrucējam Milanam Hejdukam piespriests divu gadu pārbaudes laiks par braukšanu dzērumā.
2002. gadā Nešvilas „Predators” uzbrucējs Deniss Arhipovs arestēts par braukšanu dzērumā. Puisis bija svinējis sava kluba uzvaru.
2007. gadā Toronto „Maple Leafs” uzbrucējs Marks Bells pavada sešus mēnešus cietumā par braukšanu dzērumā.
Juris Vaidakovs/Foto: Bulls Press, izdevniecības Rīgas Viļņi arhīvs
