Vrubļevskis: LOK un tās vadītāju nomelnošanā izpaužas cīņa par varu sporta nozarē
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis pērn novērotajā negatīvajā LOK publicitātē saskata centienus nomelnot organizāciju un tās atbildīgās amatpersonas, lai tā cīnītos par varu sporta nozarē.
Par galveno izmantojot tik jutīgu jautājumu kā LOK maksātās algas, plašsaziņas līdzekļi 2009.gadā radīja negatīvu publicitāti mediju telpā, ceturtdien LOK Ģenerālās Asamblejas sesijā teica Vrubļevskis. Medijos izskanējušās norādes par LOK neskaidrajiem darbības principiem Vrubļevskis nosauca par nepamatotām. "Šo rīcību var nodēvēt tikai par izmisīgu cīņu par varu sporta nozarē," uzsvēra Vrubļevskis.
Patlaban kādam vai kādiem no politikas ne visai tālu stāvošiem sāk likties nepieļaujami, ka tāda ietekmīga sabiedriska organizācija kā LOK rezultatīvi strādā bez "politiska jumta", sprieda Vrubļevskis. LOK nomelnošanai, lai sašķeltu sporta sabiedrību, tiekot izmantoti gan administratīvie resursi valsts iestādēs un represīvajās institūcijās, gan plašsaziņas līdzekļu mazāk vai vairāk ietekmējamu žurnālistu iespējas. Daļēji tas arī esot izdevies, pretstatot funkcionāru un sportistu atalgojumu. Ja izdotos LOK pilnībā diskreditēt, kāds varētu izjāt baltā zirgā un solīt visiem bezgalīgus labumus, uzskata Vrubļevskis. Iespējams, mērķis esot piezemētāks, lai tikai pabāztu LOK un sportu zem kāda politiska lietussarga. Vrubļevskis gan sludināja, ka intrigantiem un politiskiem spekulantiem neizdosies sasniegt savus mērķus, jo runas par LOK un sporta nozares neatkarības un tās vadības nāvi ir pāragras un nepamatoti pārspīlētas.
Vrubļevskis norādīja, ka LOK no gada uz gadu kļūst ietekmīgāka un varenāka, jo organizācijas bilances aktīvu vērtība šogad pieaugusi līdz 41 miljonam latu. Arī LOK loma sporta politikas veidošanā un sporta dzīves vadīšanā pieaug, taču iespējas ietekmēt LOK no malas ir minimālas, jo tās vēlēšanās balso 34 neatkarīgu olimpisko federāciju pārstāvji un individuālie LOK locekļi. Dažādās veiktajās pārbaudēs nekādus likumpārkāpumus LOK neatklāja ne Izglītības un zinātnes, ne Finanšu ministrija, ne arī prokuratūra un KNAB, uzsvēra Vrubļevskis, minot, ka bija tikai norādes uz atsevišķiem trūkumiem un nepilnībām, kuras LOK centies novērst.
Par 2009.gada lielāko zaudējumu Latvijas sportā Vrubļevskis nosauca Aizsardzības ministrijas kategorisko finanšu atteikumu, kas vairākām federācijām radikāli izmainījis iespējas. LOK prezidents kritizēja Aizsardzības ministriju par sporta centra celtniecības Krustabaznīcas ielā iekonservēšanu, lai gan objekta būve pabeigta jau vairāk nekā par četrām piektdaļām. Sporta centrā jau ieguldīti seši miljoni latu, un saimnieciskāk būtu ieguldīt vēl pusotru miljonu, nevis tērēt 200 000 latu celtniecības iekonservēšanai. Aizsardzības ministrijas budžetu savulaik salika no vairāku nozaru, tostarp sporta, valsts budžeta naudas, ko politiski solīja novirzīt armijas sportam, atgādināja Vrubļevskis. "Tagad redzam, ka solījumiem politikā pēctecības un stabilitātes diemžēl nav," sacīja LOK prezidents. Viņš norādīja, ka valsts pilnā mērā nepilda Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2010.gadam, jo valsts budžets sportam radikāli sarucis, nevis palielināts vai vismaz saglabāts līdzšinējā līmenī.
Sponsorēšanas ziņā Vrubļevskis par vienīgo cerīgo attieksmi no valsts puses nosauca apņemšanos likumā nemainīt sponsoru ziedojumu atlaides. Vrubļevskis uzsvēra, ka arī ekonomēšanas apstākļos Latvijai izdevās gūt līdz šim nebijušus panākumus, Vankūveras ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnot divas sudraba medaļas, ko paveica skeletonists Martins Dukurs un kamaniņu braucēju duets Andris un Juris Šici. Taupīšanas pasākumi uz sportistiem attiecas vismazāk, jo jostas pievilkuši citi, piebilda LOK prezidents. Vrubļevskis sagaida, ka, neraugoties uz finanšu problēmām, sporta veidu federācijas turpinās Latvijā organizēt augsta līmeņa starptautiskas sacensības. Pērn pirmo reizi Latvijā notika Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrs sievietēm un Pasaules kausa posmi motokrosā, kā arī citas prestižas sacīkstes.
Uzrunā LOK Ģenerālās Asamblejas sesijas dalībniekus sveica Rīgas mērs Nils Ušakovs un Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics, kuri uzteica olimpiešus par labajiem sasniegumiem Vankūveras olimpiskajās spēlēs. Gruškevics arī mudināja sportā visiem izvērtēt savus tēriņus, lai sekmīgi darbotos sarukušu finansiālu iespēju apstākļos. Iepriekš martā LOK izpildkomiteja pieņēma lēmumu veikt izmaiņas organizācijas struktūrā, kā arī samazināt algas un administratīvās izmaksas. Jauna kārtība ieviesta arī sporta veidu federāciju finansēšanā un labāko sportistu un viņu treneru atbalstam.