Policijas ģenerālis Voins: basketbols izkonkurēs hokeju
Trešdien notikušajā Latvijas Basketbola savienības (LBS) biedru ārkārtas pilnsapulcē par jauno LBS prezidentu tika ievēlēts Rīgas Ostas policijas priekšnieks Valdis Voins.
Kā ziņots, bez Voina prezidenta amatam tika izvirzīts arī Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Normunds Aizpurs.
Balsojumā Aizpurs saņēma septiņas LBS biedru balsis, bet Voins - 19.
Jaunievēlētais Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins vēlas basketbolu padarīt par Latvijas sporta veidu numur viens, savā pirmajā uzrunā jaunajā amatā uzsvēra LBS prezidents.
Kā ziņots, tiesības vēlēt prezidentu ir 35 LBS biedriem, kas katrs pārstāvēts ar vienu balsi. Pilnsapulce tiek atzīta par lemttiesīgu, ja reģistrējušies vismaz 19 biedri. Prezidents tiek ievēlēts, ja balsošanā saņem vismaz 50% plus vienu balsi.
Kehris par gaidāmo atkāpšanos no LBS prezidenta amata paziņoja jau pagājušā gada martā LBS biedru ārkārtas sapulcē. Kehris vēlējās kandidēt uz Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļas ("FIBA Europe") prezidenta amatu, tomēr birokrātisku kļūdu dēļ viņam neizdevās iesniegt savu kandidatūru. Oficiāli viņš par atkāpšanos paziņoja decembra sākumā.
Kehris LBS vadīja kopš 1997.gada pavasara un amatā tika pārvēlēts četras reizes. Janvārī viņš tika ievēlēts par jauno LBS padomes priekšsēdētāju, amatā nomainot Mārtiņu Bondaru.
Aizpuru LBS prezidenta amatam izvirzīja Gulbenes novada bērnu un jaunatnes sporta skola, bet Voinu - Eiropas Jaunatnes basketbola līga (EYBL).
Latvijas Basketbola savienība dibināta 1923.gada 26.novembrī un laika gaitā piedzīvojusi vairākkārtējas statusa un nosaukuma maiņas. To vadījuši Fricis Ķergalvis (1923-1925), Roberts Plūme (1925-1935), Alfrēds Ivanovskis (1935-1936), Eduards Ceplītis (1936-1937), Eduards Lapiņš (1937-1940), Edgars Ošiņš (1940-1941, 1946-1949), Osvalds Porietis (1942-1943), Eduards Andersons (1943-1944), Jānis Augusts (1944-1945), Augusts Raubens (1945-1946), Arnolds Brambergs (1949-1950), Viesturs Baldzēns (1950-1951), Ādolfs Runcis (1951-1956), Miervaldis Ramāns (1956-1971), Artūrs Punenovs (1971-1989), Uldis Grāvītis (1989-1992), Indulis Ozols (1992-1997) un Ojārs Kehris.
