Viens no pasaules labākajiem šahistiem Širovs no nākamā gada pārstāvēs Latviju

Širovs 1995.gadā pēc konflikta ar Latvijas Šaha federāciju pieņēma Spānijas pilsonību, bet pēdējā laikā aktīvi izteica vēlmi atgriezties Latvijas pavalstniecībā.

"FIDE kongresa laikā tikāmies ar Spānijas Šaha federācijas prezidentu, lūdzot ļaut Širovam pārstāvēt Latviju, kas ir viņa iniciatīva," atklāja Ozoliņš. "Tagad atlikuši tikai tehniski jautājumi, dokumentu noformēšana. Spānijas federācija bija tiesīga prasīt 50 000 dolāru lielu kompensāciju, bet panācām vienošanos, ka viņi to nedarīs."

"Domāju, ka tas dos milzīgu grūdienu šaha attīstībā, jo viņš ir viens no elites spilgtākajiem šahistiem. Tas būs milzīgs ieguvums ne tikai sacensībās, kurās Latvija iegūs spēcīgu sportistu, bet arī paša šaha attīstībai valstī," uzsvēra Ozoliņš. "Viņš pēdējos gados aktīvi piedalās šaha dzīvē Latvijā, atbalstot spēcīgākos turnīrus. Širovam ir nopietna interese pārstāvēt Latviju. Nākamajā Olimpiādē, kas risināsies Turcijā, Širovs jau pārstāvēs Latviju."

Kā ziņots, šogad intervijā žurnālam "Klubs" Širovs atcerējās iemeslus Latvijas pamešanai.

"Tad par prezidentu nesen bija kļuvis Aleksandrs Lavents. Viņam palīdzēja Artūrs Avotiņš," atcerējās šahists. "1995. gadā Rīgā tika nolemts rīkot Mihaila Tāla piemiņas turnīru, un viņi gribēja, lai tajā piedalās Garijs Kasparovs. Taču man rīkošanas laiks nederēja, un es lūdzu to pārcelt, bet man atteica. Man nepatika, ka turnīrā, kas paredzēts Rīgā, Kasparova klātbūtne tika uzskatīta par svarīgāku nekā manējā."

Tomēr jau toreiz Širovs uzsvēra, ka viņš vēl kādreiz varētu turnīros pārstāvēt Latviju.

"Domāju, ka tas ir iespējams. Spānija manā dzīvē bija svarīgs posms, bet tas nav uz visu mūžu," stāstīja šahists. "Kamēr biju šajā valstī, izaugusi jauna paaudze. Ceru, ka mana klātbūtne to veicināja."

Lai arī Širovs pieņēma Spānijas pilsonību, viņš bija viens no pirmajiem sportistiem, kas atklāti startēja ar apģērbu, pie kura piešūts Latvijas karogs.

"1989. gada nogalē man bija jānospēlē divi turnīri. Viens Zviedrijā un otrs Norvēģijā. Zviedrijas brauciens bija saistīts ar PSRS sporta komiteju. Negribēju "lekties", tāpēc spēlēju kā padomju šahists," viņš stāstīja intervijā "Klubam". "Tālāk ar vilcienu devos un Norvēģiju. Tur man jautāja, vai vēlos pārstāvēt Latviju, un es atbildēju: "Protams, ka gribu"."

"Taču kopumā - kā lai es sevi saucu par Latvija patriotu, ja 1995. gadā nolēmu pieņemt Spānijas pilsonību?" retoriski jautāja Širovs.

Širovs par savu karjeras augstāko punktu nosauc 2009. un 2010.gada uzvarētos turnīrus Sofijā. Pagājušajā gadā viņš bija labāko šahistu ranga pirmajā desmitniekā.

Jau vēstīts, ka vēl starp pazīstamākajiem Latvijā uzaugušajiem šahistiem citas valstis pārstāv Daniels Frīdmans, Arkādijs Naidičs, Aleksandrs Šabalovs, Igors Rausis un Aleksandrs Voitkevičs, kā arī ASV eksčempione Anna Hana.