Visas trīs Latvijas šķēpmetējas startēs Eiropas čempionāta finālā

Vislabāk kvalifikācijas sacensībās veicās Ozoliņai-Kovalai, kura ar rezultātu 59,41 metrs savā grupā ieņēma ceturto vietu, bet kopējā ieskaitē uzrādīja piekto labāko rezultātu.

Pārējie Ozoliņas-Kovalas metieni lidoja 53,39 un 55,44 metru tālumā.

Sestajā vietā šajā pašā grupā ar rezultātu 57,51 metrs ierindojās Mūze, kas kopējā ieskaitē latvietei deva devīto vietu.

Viens no Mūzes mēģinājumiem netika ieskaitīts, bet atlikušajā viņas rezultāts bija 53,83 metri.

Pieticīgāk nostartēja Latvijas rekordiste Palameika, kura savā labākajā mēģinājumā šķēpu raidīja 57,24 metru tālumā. Tas viņai deva ceturto vietu savā grupā un 11. pozīciju kopējā ieskaitē.

Pārējos mēģinājumos Palameika uzrādīja 55,47 un 55,85 metrus, bet kvalifikācijas normatīvs bija 60,00 metri, kuru izpildīja tikai divas sportistes.

Finālā, kas notiks piektdien, startēs kvalifikācijas normu sasniegušās sportistes vai 12 labāko rezultātu īpašnieces.

Pa trim sportistēm finālā būs tikai no Latvijas un Vācijas.

Kā ziņots, citviet čempionātā Latvijas sportistam Jānim Leitim trešdien tikai dažu sekundes simtdaļu pietrūka līdz jaunam Latvijas rekordam un Londonas olimpisko spēļu normatīvam 400 metru distancē.

Leitis distanci aizvadīja ļoti pārliecinoši, lielāko daļu atrodoties līderpozīcijā. Viņu tikai distances beigās apsteidza Lielbritānijas sportists Ričards Baks. Noslēgumā Leiša rezultāts bija 45,92 sekundes, Bakam zaudējot 0,09 sekundes.

Savukārt pāris minūtes pēc finiša Baks tika diskvalificēts, kas nozīmēja, ka Leitis uzvarējis skrējienā.

11 gadus vecais Vjačeslavam Kočerjaginam piederošais Latvijas rekords ir 45,88 sekundes, bet Londonas Olimpiādes B normatīvs ir 45,90 sekundes.

400 metru distanci Leitis veica pirmoreiz šosezon, personisko rekordu labojot par 0,54 sekundēm.

Leitis arī pārliecinoši kvalificējās ceturtdien paredzētajam Eiropas čempionāta pusfinālam.

Pirmajā kārtā Leitis negaidīti sasniedza ceturto labāko rezultātu starp 37 sportistiem. Zīmīgi, ka pie rezultāta tika vien 30 sportisti, bet septiņi, kuru vidū bija arī trīs favorīti, par dažādiem pārkāpumiem tika diskvalificēti.

Šajā čempionātā Leitis startēs arī tāllēkšanā. Arī šajā distancē viņš pretendē uz olimpiskā normatīva izpildīšanu.

Kā ziņots, iepriekš trešdien pirmo kārtu pārvarēja arī sprinteris Ronalds Arājs 100 metru distancē un tāllēcēja Ineta Radeviča.

Savā priekšsacīkšu skrējienā Arājs zaudēja vienīgi Lietuvas rekordistam Rītim Sakalauskam, finišējot pēc 10,28 sekundēm. Latvijas sprinteris par 0,04 sekundēm uzlaboja savu šīs sezonas labāko rezultātu, atkārtojot savu visu laiku otro ātrāko rezultātu.

Starp visiem sportistiem Arājs pirmajā kārtā sasniedza astoto ātrāko rezultātu. Savukārt uzvaru priekšsacīkstēs ar rezultātu 10,14 sekundes izcīnīja par galveno favorītu uzskatītais francūzis Kristofs Lemetrs.

Pusfinālā, kas risināsies vēlāk trešdien, iekļuva katra skrējiena četri ātrākie sportisti un vēl četru ātrāko rezultātu uzrādītāji.

Tāllēkšanā iepriekšējā Eiropas čempionāta spēcīgākā sportiste Radeviča labākajā kvalifikācijas mēģinājumā aizlēca 6,44 metrus, izcīnot dalītu otro vietu savā grupā. Pārējos mēģinājumos Radeviča aizlēca 6,25 un 6,31 metrus tālu.

Finālsacensību norma bija 6,65 metri, bet Radeviča starp visām sportistēm ieņēma devīto vietu, un ar to bija pietiekami finālam, kas risināsies ceturtdien.

Pirmā aiz tāllēkšanas finālsacensību svītras palika Lauma Grīva, kura sasniedza rezultātu 6,37 metri. Savā kvalifikācijas grupā vecākā no māsām Grīvām palika devītajā vietā, bet summā viņa uzrādīja 13.rezultātu. Līdz dalībai finālā latvietei pietrūka divu centimetru.

Savukārt Māra Grīva labākajā mēģinājumā aizlēca vien 6,00 metrus tālu, kas viņai deva pēdējo, 15.vietu savā kvalifikācijas grupā. Summā viņa apsteidza trīs sportistes, paliekot 27.pozīcijā.

Tikmēr lodes grūšanā finālsacensībās neiekļuva Māris Urtāns, kurš labākajā mēģinājumā sasniedza 19,25 metrus. Vēl vienā metienā viņa rezultāts bija 19,08 metri, bet viens mēģinājums netika ieskaitīts.

Lodes grūšanas finālsacensību norma bija 20,30 metri.

Noslēgumā Urtāns ierindojās 15.vietā. Līdz finālam viņam pietrūka 23 centimetru. Savukārt uzvaru kvalifikācijā ar 20,55 metriem izcīnīja Nīderlandes sportists Ritgers Smits.

Neveiksmīgi 800 metru distances priekšsacīkstes aizvadīja Dmitrijs Jurkevičs, kurš ar rezultātu minūte un 48,59 sekundes, kas ir sportista sezonas personīgais rekords, savā skrējienā ieņēma piekto vietu.

Pusfinālā iekļuva katra skrējiena četri labākie sportisti, bet vēl pie ceļazīmes tika nākamo četru labāko rezultātu īpašnieki, starp kuriem Jurkeviča nav. Kopējā ieskaitē Latvijas pārstāvis ierindojās 26.pozīcijā.

Čempionātā Jurkevičs startēs arī 1500 metru skrējienā.

Trešdien Eiropas čempionātā uz starta kopā dodas 13 no 22 šajās sacensībās startējošajiem Latvijas vieglatlētiem. Vēl vīriešiem ceļu līdz šķēpa mešanas finālam vakarā uzsāks Vadims Vasiļevskis, Zigismunds Sirmais un Ainārs Kovals.

Eiropas čempionāta norisei līdz pat svētdienai tiešraidē var sekot līdzi Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Turpmākajās dienās no Latvijas sportistiem uz starta dosies arī Laura Ikauniece un Aiga Grabuste (abas - septiņcīņa), Elvijs Misāns un Leitis (abi - tāllēkšana), Poļina Jeļizarova (3000 metru šķēršļu skrējiens), Igors Sokolovs (vesera mešana), Jurkevičs (1500 metru skrējiens), Oskars Vaisjūns (diska mešana), Pauls Pujāts (kārtslēkšana) un Latvijas 4x100 metru vīriešu stafetes komanda, kuras kandidātos iekļauti seši sportisti - Misāns, Arājs, Leitis, Sandis Sabajevs, Ņikita Paņkins un Jānis Mezītis.

Kopš 1994.gada Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātos spējuši izcīnīt divas zelta (Staņislavs Olijars un Ineta Radeviča), divas sudraba (Aigars Fadejevs un vēlreiz Olijars) un vienu bronzas (Māris Bružiks) medaļu.

No šogad Eiropas čempionātā startējošajiem Latvijas pārstāvjiem 12 sportistiem tā ir debija šādas raudzes sacensībās.