Vācija uzvar Eiropas čempionāta vieglatlētikā medaļu ieskaitē
Pie visvairāk zelta medaļām šonedēļ notikušajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā tika Vācijas izlase, noskaidrojās pēc svētdien notikušajām pēdējām sacensībām.
Piecu dienu sacensību summā Vācijas sportisti izcīnīja sešas zelta, sešas sudraba un četras bronzas godalgas.
Summā par vienu medaļu vairāk gan izcīnīja Ukrainas komanda, kuras kontā bija četri zelti, septiņi sudrabi un četras bronzas, bet kopējā ieskaitē tas tai deva tikai ceturto vietu. Savukārt otro un trešo vietu izcīnīja Krievijas un Francijas sportisti, kas izcīnīja pa pieciem zeltiem un četriem sudrabiem, bet krievi ieņēma augstāku vietu, jo izcīnīja par vienu bronzu vairāk - sešas.
Pēdējā dienā Vācijas sportisti izcīnīja divus zeltus. 4x100 metru stafetē sievietēm uzvarēja vāciešu komanda, kuras sastāvā bija Lēna Gintere, Anne Cibisa, Tatjana Lofamakanda Pinto un Verēna Sailere. Finišā viņas par 0,29 sekundēm apsteidza Nīderlandes komandu, bet trešo vietu ieņēma Polija.
Tāpat Vācijas sportists Sebastijans Baijers ar rezultātu 8,34 metri kļuva par uzvarētāju tāllēkšanā. Zīmīgi, ka pirmie divi mēģinājumi Baijeram netika ieskaitīti, tāpēc trešo viņam nācās aizvadīt uzmanīgāk, lai iegūtu vēl trīs iespējas lēkt, bet turpinājumā viņš ar katru mēģinājumu arvien uzlaboja savu rezultātu.
Summā Baijers par 13 centimetriem apsteidza spāni Luisu Felipu Melisu, bet vēl par četriem centimetriem atpalika Mihels Torneuss no Zviedrijas.
Vesera mešanā sievietēm pie panākuma tika pazīstamā poliete Anita Vlodarčika, kura rīku raidīja 74,29 metrus tālu un par 95 centimetriem apsteidza sezonas labāko rezultātu sasniegušo slovākieti Martinu Hrasnovu. Savukārt trešajā vietā palika Anna Bulgakova no Krievijas.
1500 metru skrējienā sievietēm dubultuzvaru izcīnīja Turcijas sportistes - labākā bija Asli Čakira-Alptekina, bet viņai sekoja Gamze Buluta. Savukārt trešo vietu izcīnīja Anna Miščenko no Ukrainas.
Dramatiska cīņa par pirmajām divām vietām izvērtās kārtslēkšanā vīriešiem - Reno Lavilenjē no Francijas un vācietis Bjerns Oto noslēgumā vairākkārt uzlaboja savus rezultātus, bet sacensību izskaņā pie uzvaras ar 5,97 metrus augstu lēcienu tomēr tika Lavilenjē, kuram piecus centimetrus zaudēja Oto.
Zīmīgi, ka arī nākamās divas vietas ieņēma vācieši - Rafaels Holcdepe un Malte Mors pārvarēja 5,77 metru augstumus.
10 000 metru skrējienā sievietēm samērā pārliecinošu panākumu izcīnīja Dulče Fēliksa no Portugāles, kura par vairāk nekā četrām sekundēm apsteidza Lielbritānijas skrējēju Džo Peiviju. Savukārt pie trešās vietas tika ukrainiete Olha Skripaka.
Diska mešanā sievietēm par labāko Eiropas sportisti atkārtoti kļuva horvātiete Sandra Perkoviča, kura spēja sasniegt rezultātu 67,62 metri. Otro vietu izcīnīja vāciete Nadīne Millere, bet trešā palika Natālija Semjonova no Ukrainas.
4x100 metru stafetē vīriešiem ar jaunu savas valsts rekordu (38,34 sekundes) uzvarēja Nīderlande, kuru pārstāvēja Braiens Mariano, Čurandijs Martina, Džovanni Kodringtons un Patriks van Luijks. Vienu sekundes desmitdaļu uzvarētājiem zaudēja Vācija, bet trešo vietu ieņēma Francijas komanda.
Eiropas mērogiem augsti rezultātu tika sasniegti 110 metru barjerskrējiena izšķirošajās divās kārtās. Finālā pie uzvaras ar rezultātu 13,16 sekundes tika krievs Sergejs Šubenkovs, kuram 0,04 sekundes zaudēja francūzis Garfīlds Darjens, bet trešais bija Polijas sportists Artūrs Noga.
Savukārt sacensības noslēdzās ar 4x400 metru stafetēm vīriešiem un sievietēm. Daiļajam dzimumam uzvaru izcīnīja ukrainietes Jūlija Oliševska, Olha Zemļaka, Natālija Pigida un Alīna Lovjenko, kas apsteidza Franciju un Čehiju. Savukārt vīriešiem Beļģijas sportisti Antuāns Žilē, Žente Bukaērs, kā arī Žonatans un Kevins Burlē bija pārāki par Lielbritānijas un Vācijas komandām.
Tāpat tika sadalītas medaļas 1500 metru distancē vīriešiem, kurā sesto vietu izcīnīja Latvijas sportists Dmitrijs Jurkevičs.
Kā ziņots, fināla vidusdaļā Jurkevičs ilgāku atradās skrējiena pēdējā vietā, bet pēdējā apļa sākumā viņš jau bija izvirzījies līderpozīcijā. Turpinājumā Latvijas skrējēju vairāki pretinieki apdzina un noslēgumā Jurkevičam pietrūka spēka, lai pakāptos augstāk par septīto vietu.
Tomēr jau pēc finiša tika diskvalificēts sestajā vietā finišējušais turks Ilhams Tanui Ezbildens un tieši uz šo pozīciju pakāpās Jurkevičs.
Uzvaru sacensībās samērā negaidīti izcīnīja norvēģis Henriks Ingebrigcens, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 46,20 sekundēm, par 0,13 sekundēm apsteidzot Florianu Karvaljo no Francijas. Savukārt trešo vietu izcīnīja spānis Davids Bustoss.
Jurkevičs finišā Ingebrigcenam zaudēja 1,16 sekundes.
Latvijas sportistiem visveiksmīgākā bija čempionāta ceturtā diena sestdien, kad sesto medaļu kopš 1994.gada Latvijai Eiropas čempionātos izcīnīja septiņcīņniece Laura Ikauniece, kura ierindojās trešajā vietā. Šajā pašā disciplīnā ceturtā bija Aiga Grabuste.
Tāpat sestdien sestajā vietā 3000 metru šķēršļu skrējienā ierindojās Poļina Jeļizarova.
Pirms tam čempionātā sestās vietas attiecīgi tāllēkšanā un šķēpmešanā izcīnīja Ineta Radeviča un Sinta Ozoliņa-Kovale. Tāpat sestajā vietā pēc kritiena 100 metru distances finālā tika klasificēts traumu guvušais Ronalds Arājs.
Līdz ar to čempionātā labāko sešiniekā iekļuva septiņi Latvijas sportisti.
Tagad kopš 1994.gada Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātos spējuši izcīnīt divas zelta (Staņislavs Olijars un Radeviča), divas sudraba (Aigars Fadejevs un vēlreiz Olijars) un divas bronzas (Māris Bružiks un Ikauniece) medaļas.
