Kāpēc cilvēkiem nosirmo mati? Zinātnieki nāk klajā ar jaunu pētījumu
Atklājums, ka stress ir uzskatāms par paātrinātas novecošanās veicinātāju jau šūnu līmenī, ir radījis pamatotas cerības uz ārstēšanu, kas var palēnināt vai pat pilnībā apturēt nenovēršamo un dabīgo novecošanos.
Cilmes šūnu biologs Ja Čeins Hsus (Ya-Chieh Hsu) atklājis, ka pārlieku liels stress ietekmē nervus, kuri veicina cilmes šūnās esošā hormona iznīcināšanu, tādējādi kavējot matu pigmenta veidošanās procesus, vēsta msn.com.
Ir iespējams pierādīt, ka novecošanās procesi kompleksi noārda cilmes šūnas visā ķermenī, un, ļoti iespējams, ka, pilnībā izzinot šo faktu kopumu un iemeslus, pavisam tuvā nākotnē būs iespējams attīstīt pretnovecošanās terapijas, celt medikamentu efektivitāti un nozari kopumā.
Virdžīnijas Universitātes profesors Kristofers Depmans (Christopher Deppman), kurš pats gan nebija iesaistīts pētījumā, komentē: "Es ticu, ka cilmes šūnu bioloģijā stresa ietekme uz tām ir ar padziļinātu būtību, tur viennozīmīgi pastāv nedalīta saistība ar dažādām novecošanās pazīmēm."
"Šādi svarīgi atklājumi šūnu līmenī veido būtiski daudz atbilžu uz aktuāliem jautājumiem par šo neizbēgamo, ne visai patīkamo procesu. Un iegūtie dati var būt kā svarīgs atspēriena punkts jaunības kulta farmācijas biznesa attīstīšanā un racionalizēšanā," turpina profesors Depmans.
Pastāv minējums, ka vēsturiski nosirmošana, kas saistīta ar stresu, nevis kā vecuma izpausme radās, nodrošinot evolūcijas priekšrocības pieredzējušākiem dzīvniekiem, pie kuriem var pieskaitīt arī senos cilvēku senčus. “Tā kā sirmi mati visbiežāk tiek saistīti ar vecumu, tas automātiski tiek asociēts ar pieredzi, vadību un izraisa lielāku uzticēšanos,” Depmans izteicās publikācijā žurnālam "Nature".
"Pēc maniem pieņēmumiem, dzīvnieks, kurš ir pārcietis liela daudzuma stresu, lai it kā nopelnītu šo cieņu izraisošo, sirmi pelēko apspalvojumu vai matus, tiek uzskatīts par augstāka statusa konkrētā sociālā grupā, un tur nav saistības ar vecumu, bet ar daudz stresa, ko uzliek lielas atbildības un lēmumu pieņemšanas, kā arī pārdzīvoti satraukumi," ar viedokli dalās profesors.
