Svetlana Leva: "Lai izskatītos satriecoši, nav jātērē tūkstošiem eiro. Vienkārši jākopj sevi"

Iedvesmas jūra

Mans galvenais enerģijas avots ir jūra. Dzīvoju no tās desmit kilometru attālumā, kas, ņemot vērā Sanktpēterburgas mērogus, ir blakus. Man tas nozīmē dzīvot jūras krastā. Domāju, ka bieži vien paši nenovērtējam to, kas mums ir dots, un ka jūra ir īsta Dieva dāvana, ko es vērtēju ļoti augstu. Šajā ziņā mums ir ļoti laimējies. Ja man ir slikti, eju un staigāju gar jūru, ja man ir labi – daru to pašu. Nekas cits to nevar aizstāt. Vēl mani ārkārtīgi uzlādē un iedvesmo deja. Kopš piedalīšanās šovā Dejo ar zvaigzni turpinu dejot, un šobrīd abi ar vīru (Uzņēmējs Bernhards Levs. – Red.) apmeklējam Argentīnas tango kursus. Tas ir kā balzams dvēselei un lādiņš ķermenim. Man prieks, ka arī Bernhardam tas patīk! Sākumā likās, ka man būs jālūdzas, bet viņš pat nopirka īpašos deju zābakus, iet dejot un dara to ar sajūsmu. Arī pasniedzēji saka, ka viņam labi sanāk.

Kompleksi un darbs ar sevi

Esmu ārkārtīgi paškritiska un neprotu priecāties par saviem panākumiem. Ja kaut ko sasniedzu, sekundi papriecājos, bet gandarījuma sajūtas nav. Visu laiku nav gana. Uzstādu jaunus mērķus, bet ir par maz, un tik un tā neesmu apmierināta. Ja kaut kas neizdodas, šausmīgi pārdzīvoju. Runa nav par materiālo pusi, bet iekšējo sajūtu.

Šo tēmu pirms gadiem pieciem aktualizēja astrologs, pasakot, ka man kā personībai tas ir destruktīvi. Iepriekš pati to neapzinājos. Pēc šīs sarunas sāku ar sevi strādāt un centos raudzīties uz notiekošo pozitīvāk, nevis tikai kritizēt un skaitīt mīnusus. Taču viegli tas nav. Nespēju atslābt, atpūsties. Nevaru mājās pat vienu dienu nosēdēt. Jau pēc pāris stundām sākas stress, ka laiks paiet un es to tērēju velti.

Nesen biju Indijā, kur cerēju atklāt sev ko jaunu, taču sastapu tieši to pašu, no kā bēgu. Šobrīd Indijā notiek straujas pārmaiņas, daudz tikos ar vietējiem un sapratu, ka mūsu priekšstats par šo valsti nav pareizs. Informācijas tehnoloģijas ir sasniegušas pat nabadzīgākos Indijas nostūrus, un viņi no dzīves vēlas vairāk nekā var atļauties. Mēs braucam pie viņiem attīrīties, nomierināt prātu, bet viņiem pašiem tā visa trūkst! Man likās, ka satikšu kādu skolotāju, kas palīdzēs atrisināt manas problēmas, bet tā vietā ieraudzīju paralēles ar 90. gadu Krieviju.

Viņiem atveras pasaule, un tas notiek pārāk ātri, indieši nav tam gatavi. Bēgu no patērētāju kulta, bet konstatēju, ka tas viņiem ir vēl svarīgāks nekā mums. Cerēju ieraudzīt savas pozitīvās puses, sākt par to priecāties... Taču brīnumi nenotiek, un man  jāturpina ar sevi strādāt pašai. Arī Bernhards visu laiku māca: ja nevari ietekmēt situāciju, maini attieksmi! Kaut kas man jau sanāk labāk, bet tikai tad, kad tas nav pārāk personiski. Tiklīdz tas ir personiski – pārdzīvoju, neguļu, un tas nav produktīvi. Iespējams, tas ir teicamnieces komplekss, jo vecāki ieaudzinājuši, ka atzīme pieci pēc piecu ballu sistēmas ir normāli, bet četri ir slikti. Un tas ir pārgājis uz manu pieaugušā cilvēka dzīvi.

Sejas āda

Līdz noteiktam vecumam vari vienkārši pagulēt, uzsmērēt krēmiņu, un viss būs labi. Taču, kad kļūsti vecāks, it sevišķi pārkāpjot 40 gadu slieksni, bez skaistumkopšanas industrijas sasniegumiem neiztikt. Paskatieties, kā mūsu mammas izskatījās ap 40, bet mums ir iespēja izskatīties labāk, jo ir aparāttehnoloģijas, injekcijas, hialuronskābe, zobu protezēšana.

Lai arī no mammas neko daudz attiecībā uz skaistumkopšanu neesmu aizguvusi, vienu likumu gan ievēroju visu mūžu – ne reizi dzīvē neesmu aizgājusi gulēt ar nenotīrītu kosmētiku. Viņa man tik bieži atkārtoja, kā tas nāk par sliktu sejas ādai, ka tas laikam ir ļoti dziļi iesēdies.

Nenoliegšu, ka vēlos izskatīties kaut nedaudz jaunāka par saviem gadiem, bet pagaidām cenšos iztikt bez filleriem un saglabāt savus dabīgos sejas vaibstus. Eju pie pārbaudītas kosmetoloģes Natālijas Portnovas, un aptuveni reizi divos mēnešos viņa man veic tā dēvēto Simona liftinga procedūru. Tā ietver zelta adatu injekcijas, ādas šūnu stimulēšanu ar mikrostrāvu, kā arī virspusēju iedarbību ar elektrodiem, kas stimulē sejas limfas plūsmu un asinsriti. Pati ārste to dēvē par bezoperācijas liftingu un uzskata, ka tā var attālināt plastiskās ķirurģijas nepieciešamību.

Tiesa, es neesmu pret plastisko ķirurģiju – kad jutīšu, ka to vajag. Bet tik un tā vēlēšos izskatīties pēc sevis, lai seja ir dzīva, nevis pa gabalu redzams, cik naudas tajā ieguldīts. Ikdienā sekoju līdzi ādas stāvoklim. Ja jūtu, ka tā kļūst sausāka, pelēcīga, meklēju risinājumus un veicu kādu papildu procedūru.

Esmu atradusi savu ideālo kosmētiku, ko pērku Amerikā. Tie ir Skin Biology Protect & Restore krēmi ar peptīdiem, no kuriem esmu kļuvusi atkarīga. Ja pārtraucu tos lietot, šķiet, ka ar seju kaut kas nav kārtībā. Man ir svarīgi justies labi un patikt sev. Jo patiesībā to visu mēs darām sev! Protams, ir patīkami, ja vīrietis pasaka komplimentu, bet, ja tas neatbilst tam, kas spogulī redzams, tik un tā nebūsi laimīga. Lai kā es smaidītu fotogrāfijā, ja nejutīšos labi un nebūs iekšējā prieka, ka labi izskatos, nekas neglābs... Viss redzams acīs.

Ķermenis

Katru dienu sāku ar vēsu rīta dušu, citādi nevaru pamosties. Reizi nedēļā eju pirtī, mana vecmāmiņa strādāja SPA centrā, tāpēc to daru, kopš sevi atceros. Fiziski jūtu, kā pēc pirts esmu attīrījusies, atguvusi dzīvības enerģiju un varu iet tālāk.

Nu jau gadus desmit esmu uzticīga savam masierim un bez regulāras masāžas savu dzīvi nevaru iedomāties. Taču attiecībā uz visu pārējo, it sevišķi fiziskām nodarbēm, man patīk pārmaiņas. Viens treneris, viens sporta veids – tas nav man.

Kādu laiku varu jogot, kādu laiku peldēt, padarboties sporta zālē ar treneri, tad apmeklēt grupu nodarbības. Ja ir kas jauns, eju un izmēģinu, piemēram, tagad plānoju ar draudzeni doties uz gaisa jogas nodarbību. Varbūt tas saistīts ar manu horoskopu – esmu Ūdensvīrs, kam ātri apnīk rutīna.

(Ne)grims

Ne sevišķi mīlu dekoratīvo kosmētiku un krāsojos pavisam nedaudz. Pietiek ar skropstu tušu, lai es justos apģērbusies. Protams, kad dodos uz pasākumiem, kur būs fotogrāfi, meikapam pievēršu lielāku uzmanību, taču tāpat esmu lasījusi komentārus – nez kāpēc viņa nekrāsojas, laikam domā, ka tāpat skaista... Nelietoju nekādas grima bāzes un tonālos, to visu nemīlu. Zinu, ka tagad tonējošie līdzekļi ir kopjoši un plānas tekstūras, tomēr mums attiecības kaut kā neveidojas. Arī lūpas nekrāsoju, ikdienā lietoju tikai higiēnisko lūpu krāsu, uz pasākumiem – vieglu lūpu spīdumu.

Uztura ekoloģija

Esmu visēdāja, bet priekšroku dodu zivīm un zaļumiem. Ciemos ejot, gan varu apēst visu, ko piedāvā, bez cimperlēšanās, taču pati atbalstu veselīgu uzturu. Ne tāpēc, ka tas ir modē, man vienkārši garšo. Zivis varu ēst no rīta, pusdienās un vakariņās.

Arī dažādos veidos gatavoti dārzeņi mūsu ģimenē ir bijuši cieņā kopš bērnības. Gaļu uzturā lietoju ļoti reti, reizi pusgadā notiesāju labu steiku, un tad kādam laikam pietiek. Varu bez sirdsapziņas pārmetumiem arī kādu čipsi apēst vai pusnaktī panašķoties, pārāk sevi neierobežoju. Vienkārši sekoju līdzi tam, ko ēdu, tā ir mana personiskā ķermeņa ekoloģija – tad nekādas diētas nebūs jāievēro. Taču nevienam citam smadzenes par šiem jautājumiem neskaloju.

Ja parādās kāds lieks kilograms, pievienoju kādu papildu treniņu sporta režīmam. Zinu, ka manā dzimtā kilogrami klāt nāk ātri, tāpēc vēroju sevi un rīkojos, kad tas nepieciešams. Vakar apēdu hamburgeru. Nu, gribējās un apēdu, šodien pusi dienas skrienu. Kad braucu atpūsties, ik dienu ieplānoju treniņus – peldu, dodos uz trenažieru zāli, tur tad arī pāris nedēļās atbrīvojos no tā, kas bijis uzkrāts. Apvienoju patīkamo ar lietderīgo: kamēr citi atpūtā pieņemas svarā, es atgūstu formu.

Mati

Pirms kāda laika lietoju mammas un vecmammas matu maskas recepti – olas, medus un augu eļļa. Tagad gan to vairs nedaru un uzticos savam frizierim Jevgēņijam Timofejevam no salona Malina. Viņš kādu laiku strādāja Ņujorkā un veidoja matus arī afroamerikānietēm, tāpēc spēj manus smagos, pūkainos un  nepaklausīgos matus savaldīt.

Viņš iesaka arī tiem atbilstošākos kopjošos produktus, šobrīd lietoju Goldwell sērijas Kerasilk līdzekļus. Kad esmu atpūtā, iesmērēju matos kokosriekstu eļļu, saņemu tos astē un tā arī staigāju. Mīlu sevi tādā veidā palutināt. Pagaidām man ir gari mati, bet, ja kādreiz saņemšos tos nogriezt, tad pavisam īsus.

Vecums bez baiļu

Man ir prieks, ka šobrīd ļoti mainījusies attieksme pret pieaugušām sievietēm. Pirms gadiem desmit es baidījos no vecuma un no tā, kas to pavada. Šobrīd tas strauji mainās pozitīvā virzienā, kas redzams ne tikai reklāmās un sociālajos tīklos, bet arī ikdienā. Tāpēc esmu nomierinājusies. Tas gan nenozīmē, ka par sevi nerūpējos. Ir jāciena un jārespektē ķermenis, kas mums ir Dieva dāvāts uz šo brīdi. Protams, katram savas iespējas, taču arī ar minimāliem līdzekļiem var izskatīties satriecoši. Nevajag tūkstošiem eiro mēnesī, vienkārši jākopj sevi – un viss. Tam ir daudz piemēru. Tas ir lieliski, un es ceru, ka novecošu ar prieku.