Džeimsa Bonda mīļotā - Reičela Vaisa

Reičela Vaisa neslēpj savas domas par Holivudas mašinēriju, taču ar Borna mantojumu, kas drīz būs skatāms arī Latvijā, viņa pievienojusies tiem aktieriem, kas paralēli sirdij tuviem neatkarīgiem projektiem ļaujas modei un paslīd uz trilleru takas.

Gan pievilcīgā austriete Edīte Ruta Taiha, gan ungārs Georgs Vaiss bija ebreji, kuru ģimenes, nojaušot, ka, paliekot dzimtenē, viņus gaidīs tāds pat gals kā miljoniem tautiešu, aizbēga uz Londonu. Uz nobumbotās pilsētas drupām dzima pieķeršanās, uzticība un mīlestība, un diena, kad Edīte un Georgs iepazinās, uz visiem laikiem mainīja viņu dzīves.

Edīte bija psihoterapeite, bet Georgs, no senčiem mantojis izgudrotāja gēnu, strādāja grupā, kas mēģināja radīt ierīces, kuras visefektīvāk atrastu zemē paslēptās mīnas, bet pie vakariņu galda abi runāja par mākslu un brīvajās dienās apmeklēja izstādes. Ilgi nebija jāgaida, līdz pieteicās pirmais mazulis – Reičela Hanna piedzima 1970. gada 7. martā, bet pēc dažiem gadiem kļuva par lielo māsu Minnijai, kura nu ir fotogrāfe un māksliniece.

Reičela bija nebēdne – kā mērkaķēns viņa dienām varēja lodāt pa tuvējās apkaimes kokiem, nemaz neuztraucoties par nobrāzumiem un zilumiem, un nemaz neinteresējās par mājasdarbiem, ko katru dienu lika izpildīt stingrās skolotājas. Senpola meiteņu skolā, kas jau sen iemantojusi prestižu statusu, viņa mācījās vienā klasē ar Emīliju Mortimeri, cīnījās ar saviem kompleksiem un bija tik pārdroša, ka nemaz necentās klausīties skolotājos, kuri nezin kāpēc, pēc viņas domām, bija iedomājušies, ka ir gudrāki par Vaisas jaunkundzi un ka viņiem vispār ir tiesības mācīt, kā kas darāms.

Kāds no konfliktiem gandrīz beidzās ar Reičelas izslēgšanu no skolas, taču vecākiem izdevās šo starpgadījumu novērst, bet saruna ar franču valodas pasniedzēju spuraino pusaudzi pārliecināja, ka dibena deldēšana skolas solā nudien nav pats nejēdzīgākais, ko pasākt, tāpēc viņa beidzot ķērās pie grāmatām, lai jau drīz attaptos Kembridžā, apgūstot angļu literatūru un iemantojot populārākās studentes titulu.

Neparastie un pievilcīgie vaibsti bija pievērsuši modeļu aģentūras darbinieku uzmanību, un jau no 14 gadu vecuma Reičela strādāja par modeli. Vaisu pāris par to īpašā sajūsmā nebija, taču arī nenojauta, ka mazais velnēns ir nolēmis, ko darīt nākotnē. Viņa gribēja būt aktrise, un, kad Reičelai piedāvāja lomu bībeliskajā eposā Karalis Dāvids, kur galveno lomu atveidoja Ričards Gīrs, vecāku attieksme bija tik noliedzoša, ka Reičelai nācās norīt gauži rūgtas asaras. Taču sapnis palika, un, kā vēlāk Vaisa atzinās kādā intervijā: “Nav nekā cita, ko es varētu darīt, ja nebūtu aktrise. Vienmēr esmu vēlējusies filmēties, nu es to daru.”

Balvas jaunpienācējai

Studijas Kembridžā ļāva piepildīt sapņus, turklāt Reičela vairs neatradās vecāku modro acu uzraudzībā. Viņa pievienojās aktiermeistarības nodarbībām un dibināja trupu Talking Tongues, kas prestižajā Edinburgas festivālā saņēma Guardian balvu. Vaisa bija gan lugas autore, gan aktrise, un 21 gadu vecā meitene par šādiem panākumiem bija vairāk nekā lepna. Taču bija jāpaiet vēl vairākiem gadiem, līdz viņa nospēlēja galveno lomu, – tas notika Noela Kovarda lugā, un Vaisu par visdaudzsološāko jaunpienācēju teātra pasaulei atzina Londonas teātra kritiķu ģilde. Arī televīzija Vaisai nebija sveša, un pamazām epizodiskas un otrā plāna lomas nomainīja interesantākas varones – arī Matilde Stendāla romāna Sarkanais un melnais ekranizācijā, kur savas karjeras pamatus būvēja skotu dumpinieks Jūens Makgregors.

Ar piedzīvojumu filmu Mūmija un tās turpinājumu Mūmija atgriežas Vaisa pievienojās Holivudas A klases aktieru blicei, un, nepaspējusi apžilbt no sev vērsto prožektoru stariem, iepazinās ar režisoru Darenu Aronovski, kurš, novērtējis aktrises spēli uz teātra skatuves, bija iegājis aizkulisēs, lai atklātu savu sajūsmu. Viņš, tīrasiņu amerikānis, pārsteidza par angļu rozi dēvēto sievieti ar plašo interešu loku un zināšanām, jo līdz šim, kā Vaisa kādā intervijā atzinās, reti kurš Amerikā sastaptais zinājis, kur atrodas Eiropa, nemaz nerunājot par sīkākām ģeogrāfiskām niansēm.

Viņi slēpās no publicitātes, bet, esot Džeja Leno šovā, Reičela atzinās, ka ir ne tikai saderinājusies, bet arī gaida pirmdzimto. Henrijs Čenss piedzima 2006. gada 31. maijā, un Ņujorkā jaunā ģimene radīja savas mājas.

Vaicāta, kā tiek galā ar jaunajiem pienākumiem, Vaisa – kā visas jaunās māmiņas – bezpalīdzīgi noplātīja rokas, ka nepietiek laika visam, taču bērna piedzimšana likusi viņai sasparoties attiecībā uz sekunžu menedžmentu. “Izrādījās, ka konkrētā laika posmā varēju izdarīt divreiz vairāk, nekā tas bija pirms Henrija piedzimšanas,” viņa teica un jau divus mēnešus pēc dzemdībām strādāja filmas Manas melleņu naktis filmēšanas laukumā. Taču prioritātes bija mainījušās, un Reičela labi apzinājās, ka nav jēgas iespringt, lai būtu ideāla māte, taču jāmāk atzīt savas kļūdas, savs nespēks un jāatrod laiks sev. Ar to pēdējo esot visgrūtāk, taču joga un karsta vanna palīdz savākties, un ar to smukumprocedūru temats ir izsmelts, jo apmeklēt modīgus spa, šopingot un stilot ceļā uz piemājas veikalu nudien nav tas, pēc kā viņa alkst.

Reklāmas seja

Pamatīgā publicitāte un arvien interesantāku lomu klāsts Reičelu Vaisu iekļāva daudzos pasaules topos – viņas vārds atrodams stilīgāko, skaistāko, glamūrāko utt. cilvēku sarakstos, un 2005. gadā Vaisa kļuva par Revlon reklāmas seju, tad aizvietoja Keitu Mosu Burberry kampaņā un šogad – L’Oréal kampaņā, ko gan aizēnoja britu reklāmas standartu ievērošanas organizācijas verdikts, kas PR materiālus nosauca par meliem, jo, izmantojot dažādas bilžu apstrādes programmas, Vaisas āda bija kļuvusi daudz gludāka, nekā tas ir realitātē. Kāda britu politiķe bija īpaši naidīga, uzsverot, ka, par ēsmu izmantojot sabiedrībā zināmus cilvēkus, tiek maldināts vienkāršais pircējs.

Pati Vaisa ir kategoriska pret ķirurģisku iejaukšanos, un pirms pāris gadiem mediju telpu aplidoja viņas sacītais par botoksu: “Aktiermākslā viss ir atkarīgs no izteiksmes, tad kāpēc seja jāpārtaisa par dzelzs gabalu?”  Tā viņa retoriski vaicāja, uzsverot, ka aktieriem šāda uztjūnēšana būtu aizliedzama tāpat kā sportistiem steroīdu lietošana.

Starp kino un teātri

Viņas filmu sarakstā ir gan veiksmes, gan neveiksmes, taču Tesas loma Uzticīgajā dārzniekā Vaisai nodrošināja gan Oskaru kā labākajai otrā plāna aktrisei, gan Zelta globusu un Ekrāna aktieru ģildes balvu. Pēc tam viņa nonāca Aronovska Strūklakā, vairākos neatkarīgos projektos un spāņu eposā Agora, kuras scenārijs bija rakstīts, Hipatijas lomai piešķirot Reičelas vaibstus. Sekoja Blānšas Dibuā loma Tenesija Viljamsa Ilgu tramvajā, ko iestudēja Vestendā, Londonā. “Vivjena Lī un citas lieliskas aktrises to bija nospēlējušas, un mani tas paralizēja. Taču bailes padara dzīvi interesantāku,” Vaisa atzinās, nemaz nenojaušot, ka vientuļās alkoholiķes loma viņai sagādās gan Londonas Teātra kritiķu ģildes, gan sera Laurensa Olivjē vārdā nodēvēto balvu.

Un tad jau sekoja Sapņu māja – trilleris, pēc kura noskatīšanās gan režisors Džims Šerdians, gan Vaisa un Daniels Kreigs atteicās piedalīties jebkādos PR pasākumos, bet tā uzņemšanas laukumā viņa iemīlējās mūsdienu Džeimsā Bondā, kuru pazina jau gandrīz 20 gadu. Kā Kreigs ironizēja, filma nudien nebija izdevusies, “bet es satiku savu sievu. Taisnīgs darījums”.

Dabiskā eksotika

Jau 2010. gada novembrī Reičela un Darens paziņoja, ka dzīvo atsevišķi, taču solīja būt labi draugi un rūpēties par abu dēlu. Un tad nāca ziņa, kas kļuva par vienu no pērnā gada apspriestākajiem šovbiznesa notikumiem. 22. jūnijā privātā ceremonijā Ņujorkā apprecējās Reičela Vaisa un Daniels Kreigs, klāt esot vien līgavas dēlam Henrijam, Daniela meitai Ellai un diviem lieciniekiem, tā pamatīgu šoku sagādājot Bonda ilggadējai līgavai Satsuki Mičelai. Vēl ilgi Vaisa atkārtoja, ka jūtas kā “pietvīkusi līgava”, taču intīmas detaļas viņa nav radusi publiski apspriest, kā arī pārvākties uz Holivudu netaisās.

“Losandželosa liek justies neglītai. Nemaz neizlikšos, ka neesmu klusībā vēlējusies būt supertieva, jo visas meitenes to vēlas. Bet man ir sievietes, nevis puišeļa ķermenis. Daudzas sievietes lepojas un viņām arī būtu jālepojas ar saviem dibeniem, krūtīm un vēderiem,” viņa teikusi. Kādā citā reizē Reičela stāsta, ka esot interesanti pavērot sarunu biedra reakciju, kad viņa atklāj, ka ir aktrise. “Viņu acīs redzams, ka šī nodarbe ir mauciska,” konstatējusi sieviete, kuras tumšie mati un sejas panti Holivudā ieviesa Austrumeiropas eksotiku.

Ar labām kurpēm kājās

“Kad man bija trīsdesmit, nomierinājos. Es zinu, kas ir mani draugi, un zinu, ko vēlos darīt. Divdesmit gadu vecumā tu dari visu pēc kārtas. Trīsdesmit gadu vecumā tu saproti, ka tas ir normāli, – doties pie miera agri, ja pats to vēlies.” Bet nu ir pavisam labi – Vaisa ir pārkāpusi 40 gadu atzīmei un, ja vien viņa nekoķetē ar žurnālistiem, ir patiešām laimīga. Ik pa laikam viņa kopā ar Henriju notiesā pa treknai picas šķēlei, izbauda labu vīnu un nemoka sevi ar drastiskām diētām, jo labas attiecības un ģimene sirsnīgo smieklu īpašniecei Reičelai Vaisai ļauj izskatīties starojošai arī bez salātlapu kaudzes un entajām stundām pie trenažieriem. Un, ja vēl kājās ir labas kurpes, tad diena ir izdevusies!