"Kā lai izdzīvo?" Jolanda Suvorova spiesta iztikt ar 27 eiro mēnesī

Muzikālo izrāžu aktrise Jolanda Suvorova kļuva pazīstama pirms daudziem gadiem, kad humorraidījumā Pirmā prognoze kopā ar radinieku – bijušā vīra brāli Fredi jeb Andri Freidenfeldu – smīdināja skatītājus. Tagad viņa darbojas Muzikālā teātra 7 izrādēs, dzied un uzstājas ar savu šovprogrammu, jo tā var kaut cik izdzīvot, jo kā pensionāre saņem tikai 256 eiro pensiju.

Jau kopš 2005. gada Jolanda Suvorova ir Muzikālā teātra 7 aktieru sastāvā, tāpēc vasarās ar darbu ir nodrošināta, jo Muzikālais teātris 7 viņai vienmēr uztic kādu humoristisku lomu savās brīvdabas izrādēs.

Savukārt pārējo gada laiku Jolanda, kas ir pensionāre, cenšas, cik iespējams, lai kaut ko nopelnītu. Viņa ir gatava uzstāties ar savu muzikāli humoristisko šovprogrammu. Piemēram, pērnā gada nogalē vienā no interneta sludinājumu vietnēm Jolanda bija ievietojusi sludinājumu, ka piedāvā izklaidējošu humora programmu par 142 eiro.

 Jolanda Suvorova stāsta, ka uz skatuves spēj būt daudzveidīga. „Tikpat dažādi ir mani šovi – humoristiski, izklaidējoši, burleskas stilā. Uzstājos gan viena, gan kopā ar kolēģiem. Ja kolēģi ir vairāki, šovs izmaksās dārgāk. Ir reizes, kad skatītāji vēlas baudīt erotisku programmu. Tad ir puisis, kas dejo erotiskas dejas. Kur tik mēs neesam uzstājušies, pat ārzemēs – Šveicē, Lietuvā un Igaunijā,” ar savu šovprogrammu lepojas Jolanda.

Bet, kamēr Suvorova neuzstājas vasaras muzikālajās izrādēs vai ar savu šovprogrammu, viņa iztiek no pensijas, ar kuru knapi var savilkt galus.

„Nekad nedomāju, ka vecumdienās būs tik grūti. Es taču nekad neesmu baidījusies no darba. Visu mūžu esmu daudz un smagi strādājusi. Esmu bijusi gan skatuves māksliniece, gan arī fabrikā strādājusi. Tagad saņemu 256 eiro lielu pensiju, no kuras 160 eiro aiziet maksājumos par dzīvokli. Nu kā lai izdzīvo? Man šobrīd makā ir 27 eiro, un ar tiem ir jāiztiek līdz 12. februārim (intervija notika 14. janvārī – Kas Jauns). Tāpēc ļoti ceru, ka atkal man būs kāda uzstāšanās, būs naudiņa un varēšu uzkrātos parādus samaksāt. Es dievinu skatuvi – kad esmu uz tās, man vairs nekas nesāp,” atklāta ir šovmene.

Jolanda Suvorova dusmojas, ka par Latvijas naudu kļuvis eiro: „Jau tā cilvēki nabadzīgi dzīvoja, un tagad, kad ir ieviests eiro, būs vēl nabadzīgāk. Tāpēc jau tik daudz cilvēku pamet valsti, jo nav naudas, par ko dzīvot. Pat strādājošie saņem niecīgas algas. Nu nav ne kauna, ne goda amatpersonām! Kāpēc deputāti nevarētu pusgadu padzīvot par kādiem 250 eiro mēnesī?”

Tai pašā laikā viņa nav zaudējusi optimismu. Iemalkojot šampanieti Vecgada vakarā un sagaidot Jaungadu, Jolanda bija cerību pilna, ka Zirga gads būs daudz laimīgāks. „Man nedaudz ir ekstrasenses spējas, tāpēc jūtu, ka šis gads visiem būs laimīgs un interesants,” pārliecināta ir Suvorova.

Piecus gadus nav redzējusi meitu un mazdēlu

Jolanda dzīvo viena, un jau piecus gadus atraktīvā skatuves māksliniece nav redzējusi meitu Mariku un mazdēlu Tomasu, kas pārcēlušies uz dzīvi siltajā un saulainajā Portugālē. Māksliniece cer, ka šajā gadā varētu notikt brīnums un viņa beidzot klātienē satiktu savu mīļo mazdēlu, kuram jau ir 12 gadu, un meitu, kas savulaik nav klausījusi mātes padomu un aizgājusi no skatuves.

„Meita dejoja, darbojās baleta studijā, taču tad aizgāja no skatuves. Gan par menedžeri strādāja, gan baletmeistari. Kad Tomass piedzima, Marika strādāja ārzemēs. Viņai nebija viegli, jo izšķīrās ar vīru un palika viena ar bērnu. Tomasam bija divi gadi, un, kamēr Marika ārzemēs strādāja, mazdēls pie manis nodzīvoja astoņus mēnešus. Mazdēls dienā vairākkārt man vaicāja, kur ir mamma un tētis? Centos ar viņu ļoti mīļi un mierīgi runāties, lai mazdēliņš vieglāk pārdzīvo atšķirtību no mammas. Tagad meita un mazdēls dzīvo dienvidu zemē, kur Marikai ir izveidojusies ģimene. Meitai patīk turienes klimats, lai arī skumst pēc mājām, bet ko tad viņa te darīs? Nav svarīgi, kur viņa dzīvo, galvenais, lai viņai ir labi. Es lūdzu Dievu par meitu un mazdēlu,” stāsta Jolanda un nosaka, ka meita ar mazdēlu noteikti nepārcelsies uz Latviju. „Mazdēlam tur klājas labi, sarunājas trīs valodās – krievu, angļu un portugāļu. Viņam padodas matemātika, spēlē futbolu. Skatuves mākslinieks, ceru, viņš nebūs.”

Vaicāta, vai nejūtas vientuļa, Jolanda grūtsirdīgi nopūšas, bet tūlīt pat aizdomājas, vai vecumdienās vēlētos diendienā dzīvot kopā ar vīrieti vai tomēr vienai ir daudz labāk.

„Vai man gribētos vecumdienās mīlestību? Noteikti! Manuprāt, sievietei jebkurā vecumā gribas, lai viņu mīl. Ar vīrieti laikam nevelētos dzīvot ikdienā kopā, drīzāk satikties. Nav jau svarīgs izskats. Mēdz būt, ka vīrietis ir skaists, bet patiesībā ir tāds muļķis. Galvenais, lai vīrietis prot izteikties un arī sekss ir labs,” spriež Jolanda un aizdomājas: „Ziniet, ja man mīlestībā ir veicies pirmajā dzīves posmā, tad otrajā neveicas. Ar vīru izšķīros un nu esmu viena. Bet man nemaz nav tik skumīgi, jo ir septiņus gadus veca kaķenīte Musja, kas mani priecē un nomierina. Reizēm gan sajūtos vientuļa, bet cilvēks jau pie visa pierod. Daudz esmu raudājusi. Nemelošu, ka ir arī melnās dienas, kad jūtos bezspēcīga, kad ir apnicis cīnīties.”

Jolanda izstāsta, ka Jaungada priekšvakarā sazvanījusies ar bijušā vīra Jura Freidenfelda māti Martu. „Mana vīramāte ir lieliska sieviete un nesen nosvinēja 90. dzimšanas dienu. Viņa man vaicāja, vai man nav garlaicīgi vienai Vecgada vakarā. Ziniet, nebija gan – dzēru šampanieti, spēlējos ar kaķi un skatījos TV pārraides. Arī mana ikdiena ir piepildīta. Es mācos jaunas dziesmas, eju pastaigāties, skatos TV detektīvfilmas, ja ir lieka naudiņa, aizeju uz baseinu, jo man ļoti patīk peldēt.”

Sarunas nobeigumā Jolanda atminas jaunāko anekdoti, ko telefonsarunā no Portugāles meita izstāstījusi. „Satiekas divas ebreju izcelsmes sievietes – Sāra un Roza. Sāra stāsta Rozai: „Klau, vakar bija pie manis atnācis Haims. Mēs spēlējām šahu, runājāmies, dziedājām ebreju dziesmas un tad gājām gulēt. Un kā tev gāja?” Uz ko Roza atbild: „Iepazinos ar francūzi. Dzērām šampanieti, spēlējām kārtis, tad devāmies gulēt un mīlējāmies.” Sāra sašutusi vaicā: „Kā, mīlējāties?” Uz ko Roza atbild: „Ar ko gan citu nodarboties, jo mēs taču nezinām ebreju dziesmas”,” gardi nosmejas Jolanda Suvorova un piebilst, ka ļoti vēlas nofilmēties kādā seriālā vai filmā: „Negribas, ka par mani atcerētos un teiktu, ka esmu laba aktrise, tikai tad, kad jau būšu zem zemes. Gribas vēl ko paliekošu aiz sevis atstāt!”

Santa Sergejeva / Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva