Vai Edgars Kramiņš varētu iemācīt dziedāt arī sunim?
Vokālais pedagogs Edgars Kramiņš raidījumā “Ķepa uz sirds” atzīstas, ka ir tiešs cilvēks un savu viedokli pauž pat tad, ja tas dziedātājam ir nepatīkams. Arī pirms Eirovīzijas fināla vokālajam pedagogam ir, ko teikt.
Protams, man jāseko līdzi tiem notikumiem, esmu spiests iepazīties un sekot līdzi! Savu balsi, es noteikti atdotu Olgai Rajeckai. Tieši no šī audzinošā aspekta, lai jaunā paaudze apskatās, kā ir jāstrādā uz skatuves. Kādai ir jābūt skatuves enerģētikai harizmai. Viņa kā māksliniece izdara visu – lec, dejo, dzied. Super!
Cilvēki ir kaut kā mēģinājuši, tiešām palikuši par ākstiem, vismaz pēc tā, ko es redzēju pusfinālos. Mēģina iekarot skatītāju simpātijas, darot jebko, bet skatuve to necieš un par mākslu vispār nerunāsim.
Šīs jaunatnes problēma lielākā ir tā, ka visi sāk nodarboties ar dziedāšanu absolūti bez iemaņām. Dara kā to māk, tāpēc dažiem nepatīk mans teiciens, „kā māku, tā maunu”.
Es tā nonācu pie idejas, ka es varētu piemeklēt viņam kaut kādu repertuāru un sākt mācīt.
To viņš darīja ļoti ritmiski un ar palēlinājumu un viņš ļoti gaidīja. Viņš izmisīgi gaidīja to savu pantu.
Es esmu suņu cilvēks noteikti. Man ir vajadzīgs it kā sarunu biedrs, lai gan viņš ar mani nerunā. Kāds, kas mani uzklausa.
Kaķis ir neatkarīgāks. Kaķis staigā tur, kur pašam patīk. Viņš grib atnāk, grib aiziet. Bet man tajā brīdī, tas jau laikam baigi egoistiski. Man ir tā domāt, tie egoistiskākie cilvēki ņem tos suņus.
Lai gan pašlaik, pilsētas šaurības un aizņemtības dēļ, Kramiņš suni atļauties turret nevar, pēc enerģijas, ko sniedz suns, viņš brauc uz laukiem. Tur reiz izaudzināts stārķis Bricis, kam iemācīts lidot!
Vēl mums bija šis suns, kurš skrēja pa apakšu un rēja. No tā viņam arī bija bail un tā viņš pa vasaru iemācījās lidot.
Daudzi, kas pie mums viesojās un bija kontaktā ar šo stārķi, teica, cik jocīga sajūta, ka paturi viņu klēpī un ko tas dod cilvēkam.
Noņem enerģiju, noņem stresu, grūti pateikt. Varbūt dzīvniekam grūti. Mums vajadzīgs, kas tāds dabīgs.
Tas liecina, ka mums ir intelektuāli zemas raudzes sabiedrība. Tā tas ir. Mēs diezgan vieglprātīgi paņemam to dzīvnieku un vieglprātīgi atdodam
Tāpēc, lai vairotu labo, Ķepa uz sirds šodien kopā ar Edgaru Kramiņu apņēmusies palīdzēt atrast kādam nelaimē pamestajam jaunas mājas! Dodamies uz Ogres dzīvnieku patversmi. Kramiņa kungs, jūs izskatāties sajūsmināts!
Es? Suns dod tādu labu enerģiju! Man tikai žēl, ka viņam tās šausmīgās restes, bet nu ko padarīsi!
Kā tevi tagad ieaudzināt vairs pie kārtības, nekā! Sēdi, sēdi, sēdi! Eu, sēdi!
Ja runājam par skološanu, vai var iemācīt suni dziedāt?
Ja viņš ir uzaudzis ģimenē, kur spēlē klavieres, viņam tas liksies pilnīgi normāli. Man visi suņi ir reaģējuši normāli.
Viņš ir koordinētāks, līdz ar to, es teiktu, ka viņš mūzikā ir ritmiskāks. Muzikālāks noteikti nē. Mūzikai tomēr ir vajadzīga intelektuāla darbība. Mūzikai tomēr ir vajadzīga sirds gudrība.
Labi, labi... Bosam tik un tā interesē kārtīga pastaiga! Lai gan Boss ir tikai 3 gadus jauns, prāts uz rotaļām sunim nenesās, viņš pielāgojas Kramiņa kunga solim.
Ja ir māja un sēta, kurai ir teritorija, viņš tajā justos ļoti labi
Viņš ir ļoti saprātīgs suns, kā jau es teicu, ļoti intelektuāls suns. Viņam nav daudz gadi, tāpēc viņš, tāpat kā cilvēks, jo ātrāk apprecas spēj pielāgoties, jo katram ir savi dzīves ieradumi un ar gadiem ir grūtāk pielāgoties. Viņš ļoti pielāgojas.
Šim sunim ir skumjas acis. Skumjas acis kā Austras Skujiņas dzejolī „Skumjas acis jums šovakar”. Skumjas kā gaistoši , gaistoši dūmi. ..
Man patīk skumjas acis. Vispār, kad cilvēki ir skumji ir skaisti, arī dzīvnieki. Tajā ir daudz vairāk, ko atkodēt, nekā priecīgā cilvēkā.
Raidījumu "Ķepa uz sirds" skatieties sestdien 10.00 LTV1, atkārtojums svētdien 16.00 LTV1 un pirmdien 19.30 LTV7.
"Ķepa uz sirds", Kasjauns.lv / Ekrānuzņēmums no video
