Elīnai Šimkus laimes sajūtu sniedz lomas un mīļotais vīrietis

Aizraušanās – iejusties tēlā

Elīnas stāsts par šogad piedzīvoto laimīgāko brīdi sākas pirms diviem gadiem, kad viņa kļuva par laureāti vokālistu konkursā Pērnavā un kā vienu no balvām ieguva lomu konkrētā izrādē. Pārrunu procesā ar potenciālo režisoru, diriģentu un scenogrāfu tika panākta vienošanās, ka tiks iestudēta Nikolaja Rimska-Korsakova Cara līgava. Elīnai tika piedāvāta titulloma – ceturtā cara līgava Marfa. Uz patiesiem notikumiem balstītā tēla likteni caurvij milzīgas transformācijas – no saderinātas, iemīlējušās, jaunas, skaistas, laimīgas meitenes līdz izmisumam, traģēdijai, indēšanai un pilnīgai prāta zaudēšanai. Apmēram pusgadu dziedātāja centusies izzināt tēlu, mēģinot noskaidrot, kā uzvedas cilvēks, kurš pamazām tiek indēts ar dzīvsudrabu, jo Marfa tiešām mirusi no saindēšanās ar dzīvsudrabu, taču nav zināms, vai viņa šo nāvi izvēlējās labprātīgi, jo nevēlējās kļūt par cara sievu, vai arī viņu kāds noindēja. Šis process – atrast savu īpašo pieeju tēlam – bijis tik interesants, ka Elīna ar to ļoti aizrāvusies. “ Pirmo reizi dzīvē kāda loma tika radīta tieši man – es pati to izveidoju no nulles. Ar savām emocijām un reakciju, dziļi izjūtot, kā es rīkotos Marfas vietā – nevis spēlēju Marfu, bet biju Marfa.,” stāsta soliste.

Apsveikumi sniedz motivāciju

Emocionāli piepildītākā bijusi izrāde Tallinā Birgitas festivālā, kura norisinājās viduslaiku sieviešu klosterī, kas vasarā tiek pārvērsts par koncertzāli. Milzīgā zāle bija simtprocentīgi izpārdota un cilvēku tūkstošiem pārpildīta. “Šai vietai piemīt vārdos neaprakstāma mistika – klosteri ieskauj seni kapi un salīkuši sēru vītoli. Pirms izrādes izstaigāju skaisto apkārtni un jutu, kā tās šarms mani uzlādē. Izrāde tika minimāli apskaņota, bet, pateicoties klostera labajai akustikai, varēju piedziedāt visu milzīgo klostera telpu. Uz skatuves jutos kā zivs ūdenī. Tā bija elektrizējoša sajūta kaut kur saules pinuma reģionā, zem ādas un pirkstu galos... Ka viss ir perfekti un notiek pareizi un ir saslēdzies īstais laiks, īstā vieta, īstais skanējums. To noteikti juta arī skatītāji, jo pēc tam vēl vairākas dienas saņēmu apsveikuma zvanus, īsziņas un komentārus feisbukā, “ ar sajūsmu atceras dziedātāja. Brīnišķīgs pārsteigums bijis pasaulslavenā granda diriģenta Pāvo Jervi apsveikums, ko Eīna uztver kā milzīgu pagodinājumu.

Pagarināt laimes hormonu

Pēc lieliem un nozīmīgiem koncertiem Elīnu mēdz pārņemt vārdos neizstāstāma tukšuma sajūta, jo emociju pārsātinājums ir tik liels, ka prāts nespējot atslēgties vēl ilgi. Viņa gan atzīst, ka mēdz izbaudīt šīs emocijas, tādejādi laimes hormons tiek pagarināts, un tas bagātina – tiek iegūta vēl viena krāsa dvēselē. “Pat ja piedzīvotas tikai trīs, četras īpašas dienas, es tās ļoti izbaudu, domāju par tām un atceros, atceros, atceros... Tāpat kā Vestards, es visus koncertus un izrādes mēģinu nofilmēt – pēc tam tos skatāmies un atkal izdzīvojam mājās kopā ar ģimeni. Tie ir svētki.” Elīnas cara līgava turpinās dzīvot Kauņas Valsts operā un nākamajai dziedātājai nāksies “ielēkt”  Elīnas kurpēs – attēlot viņu, viņas kustības un emocijas. “Ar lomu ir tāpat kā ar bērnu – izlolo un izauklē, un nodod tālāk dzīvē,” nosaka dziedātāja.

Uzlādē mīļotais cilvēks

Ar prieku Elīna atceras to laimes sajūtu, kad pēc izrādes Tallinā viņa kāpusi lidmašīnā un devusies uz Maltu, lai satiktu Vestardu. “Viņam tobrīd bija koncerti Vācijā. Mēs satikāmies Maltas lidostā un pirmo reizi mūžā izbaudījām skaistu ceļojumu ar lielu, baltu kuģi pa Vidusjūru. Diena ir fantastiska ar to vien, ka varu pamosties kopā ar mīļoto cilvēku, nevis – katrs savā pasaules malā. Apziņa, ka varam to pavadīt kopā un piepildīt ar mīļu, īstu kopā būšanu, spārno. Mani baida tukšums un veltīgi, nelietderīgi izšķiests laiks. Pēdējos gados, kopš mēs ar Vestardu esam kopā, šādu dienu nav bijis. Man ir mīļotais cilvēks, kurš mani mīl un dievina, un katru manu dienu padara brīnišķīgu, man ir darbs, ko es ļoti izbaudu, neko vairāk nevaru vēlēties.”

Teksts: žurnāls OK/Foto: Toms Norde, no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva