Šamanis Ieviņš: "Lielākā daļa cilvēces dzīvo transā, bezjēgā skrienot pakaļ naudai"
Agrāk Jānim Ieviņam bija pavisam cita dzīve. Viņš strādāja prestižās auto tirdzniecības kompānijās, labi pelnīja un brauca komandējumos. Tomēr sirds aicinājums izrādījās spēcīgāks par materiāli nodrošinātu dzīvi. Tagad Jānis zināms ar šamaņa vārdu Baltais Vējš, ko viņš pieņēma pēc pārdzimšanas rituāla.
Skolas gados Jānis bija nolēmis saistīt savu dzīvi ar tehniku, uz to arī mērķtiecīgi gāja – vispirms beidza Kandavas tehnikumu, tad – Politehnisko institūtu un ieguva autoinženiera izglītību. Viņš strādāja vairākās auto tirdzniecības kompānijās – bija gan servisa vadītājs, gan pēcpārdošanas direktors. Tomēr sirds balss izrādījās spēcīgāka, un viņš pameta uzņēmējdarbību. Jānis atceras, ka pirmoreiz no biznesa aizgājis 2009. gadā, bet pēc tam pāris reižu atgriezies, lai aizietu pavisam. “Es sapratu, ka tas nav man. Kad braucu mājās no darba, jutu, ka mana dvēsele raud. Raud par to, ka neesmu savā vietā un nedaru to, kas man jādara. Es sapratu, ka man jāļaujas savam sirds aicinājumam un jāvelta laiks garīgai attīstībai, nevis naudas pelnīšanai. Kaut prāts mums nemitīgi atgādina – tev jāstrādā un jāpelna sava dienišķā maizīte, tas ir vienīgi prāta uzstādījums. Patiesībā Visums par mums rūpējas – ir gan pajumte, gan ēdiens. Ja tam notici, tā tiešām notiek. Vienīgi sākumā man grūti gāja, jo nebija viegli pārslēgties.”
Uzsēdināts uz tabletēm
Ir īpaša mācības daļa par to, kā nokļūt līdz plaisai starp pasaulēm un kā ieiet citā pasaulē. Pastāv plaisa starp divām pasaulēm: diablero pasauli un dzīvo cilvēku pasauli. Ir vieta, kur abas pasaules krustojas. Tur ir plaisa. Tā atveras un aizveras kā durvis vējā. Lai tur nokļūtu, cilvēkam jāattīsta un jānorūda sava griba, šim mērķim jākļūst par viskvēlāko, visnepārvaramāko vēlēšanos. Taču tas jādara pašam, bez jebkāda spēka vai kā cita palīdzības. Pašam viss jāapsver un jāizlemj līdz mirklim, kad ķermenis būs gatavs veikt šo ceļojumu.*
Jānis spriež, ka katram procesam ir savs laiks. “Ir ļaudis, kas sākumā mācās dzīvot materiālajā pasaulē, bet vēlāk dzīve viņus noliek tādos apstākļos, kas piespiež sākt garīgus meklējumus. Kad viss iet gludi, cilvēks netiecas pēc garīgas izaugsmes. Tikai tad, kad notiek ziepes, cilvēks sāk domāt.” Uz jautājumu, vai arī viņa dzīvē notikušas ziepes, Jānis atbild apstiprinoši. “Saasinoties attiecībām, man izjuka ģimene. Turklāt uzradās mistiskas slimības, ko dakteri nespēja nekādi izārstēt. Man bija problēmas ar vairogdziedzeri. Biju uzsēdināts uz tabletēm, bet progresa – nekāda. Kad dakteri padevās un atzina, ka nespēj palīdzēt, sāku interesēties par alternatīvo ārstniecību. Tad arī nolēmu – nekādu tablešu! Pietiek! Sāku apmeklēt dziedniekus un iepazinos ar ājurvēdas mācību. Biju arī aizbraucis uz Indiju un apmeklēju budistu templi, kur diagnosticēja manu kaiti un iedeva homeopātiskas zāles. Veselības nolūkos 30 dienas badojos. Kad pēc kāda laika nodevu analīzes, viss bija kārtībā. Kas tieši palīdzēja, grūti pateikt. Iespējams, viss kopā.”
Vai šamanisma mācībā viņam bijis kāds konkrēts skolotājs? Jānis teic, ka tādi bijuši vairāki. “Apmeklēju šamanisma seminārus vairākās Eiropas valstīs – Vācijā, Anglijā, Zviedrijā. Tie visi attiecās uz konkrētu šamanisma mācību – Četru vēju skolu. Šamaniskā izglītošanās man beidzās ar noslēguma iniciāciju – pārdzimšanas rituālu. Tad arī tika pieņemts jauns vārds – Baltais Vējš.”
Bez uzslāņojuma
Nedrošs un vājš cilvēks iet ilgi un bīstami. Pēc šī ceļojuma cilvēks nokļūst tādā kā līdzenumā, kas paceļas virs zemes. To var pazīt pēc vēja, kas šai vietā ir īpaši negants, tas burtiski gāž tevi nost no kājām, un viss pārējais nogrimst tā rēkoņā. Šī plato virsotnē atrodas ieeja citā pasaulē, un tur arī atrodas aizsegs, kas nodala vienu pasauli no otras. Mirušie iziet tai cauri bez skaņas, bet mums tā ir jāpārplēš ar kliedzienu.
Jānis spriež, ka Latvijā šamanisms vēl ir diezgan sveša un nezināma mācība. “Rietumos neošamanisma kustība sākās jau astoņdesmito gadu sākumā, tur šamanisms netiek vērtēts kā kaut kas ārkārtējs, to liek blakus tradicionālajām reliģijām. Daudzi pat uzskata, ka šamanisms ir daudz tuvāk dievišķajai patiesībai nekā ierastās reliģijas.”
Interese par ezoteriku viņam sākusies jau deviņdesmito gadu vidū. “Viss sākās ar globāliem jautājumiem – kas es esmu, no kurienes nāku un uz kurieni dodos. Tolaik sāku apmeklēt dažādus seminārus un smēlos informāciju no grāmatām. Interesējos par daudz ko. Par numeroloģiju, astroloģiju, reiki, ājurvēdu. Apguvu Silvas metodi. Bija periods, kad pievērsos kristietībai un regulāri apmeklēju baznīcu. Bet tad jutu, ka pietiek. Vairākas reizes biju Indijā, kur apmeklēju svētvietas un dzīvoju ašramā. Pievēršoties garīgajām mācībām, ar laiku sapratu, ka vistuvāk patiesībai ir senās zināšanas. Tām ir mazāk uzslāņojumu, tās spējušas saglabāt savu autentiskumu. Pirmā garīgā mācība, kas man deva reālas atbildes, bija budisms. Paralēli interesējos arī par baltu un latviešu garīgajām saknēm. Iegūtās zināšanas man deva iespēju daudz dziļāk paskatīties uz mūsu mantojumu – dainām, teikām, pasakām. Uztvert tās simbolisko nozīmi.”
Jānis uzskata, ka Četru vēju skola ir pietiekami spēcīga mācība. Ar to saskaroties, mainās cilvēka domāšana un notiek paša cilvēka transformācija. “Savā būtībā šamanisms ir dabas reliģija, kas māca dzīvošanu saskaņā ar dabas cikliem. Mēs taču labi zinām, ka sēt vajag pavasarī, nevis ziemā. Tāpat noteikts cikls ir dzīves procesiem. Katrs taču ir novērojis, ka reizēm kaut ko vajag paveikt, bet nekādi neizdodas. Bet kādā citā brīdī viss aiziet pa vieglo. Lai tā notiktu, jābūt zināšanām. Reizēm es eksperimentēju ar dažādām metodēm – strādā vai nestrādā. Ja strādā, pieņemu zināšanai un ielieku savā instrumentu kastītē.”
Vīzijas par spēka vietām
Nākamajā acumirklī mani pārpildīja dīvains spēks, es iekliedzos un metu viņam ar akmeni. Do¬māju, ka tas bija lielisks kliedziens. Tobrīd man bija vienalga, vai esmu dzīvs vai miris, – es apzinājos, ka šim kliedzienam piemīt drausmīgs spēks. Tas bija ilgs un griezīgs, un tas patiešām virzīja manu roku. Figūra manā priekšā sašūpojās, iespiedzās, grīļodamās aizstreipuļoja prom no mājas krūmos.
Jānis spriež, ka zināšanām bez prakses nav lielas nozīmes. “Par šamanisma praksi varam saukt sakrālo zināšanu apgūšanu, to lietošanu, dziedināšanu un dažādu rituālu veikšanu. Ar rituāliem mēs nostiprinām iecerētos procesus. Lai kaut ko mainītu vai sāktu ko jaunu, vislabvēlīgākais laiks rituālu veikšanai ir saulgrieži. Senatnē pat teica, ka saulgriežos atveras laiku lūkas. Tas ir spēka laiks, kas pastiprina visus procesus. Agrāk rituālus veicām vienīgi savējo lokā, bet šovasar saulgriežos esam iecerējuši uztaisīt pasākumu plašāku, lai varētu piedalīties ikviens interesents. Iespējams, kādam atvērsies izpratne par to. Var just, ka cilvēkus arvien vairāk interesē garīgās attīstības iespējas. Es priecājos, ka informatīvajā telpā parādās arvien vairāk viedu zināšanu. Tas liek cerēt, ka cilvēce mainīs savu attīstības virzienu uz pozitīvo pusi. Vismaz man tā gribas domāt un cerēt.”
Rituāli tiekot veikti izraudzītajās spēka vietās. “Kā mēs tās vietas izvēlamies? Ir gan vīzijas, gan apjausma, gan informācija no smalkā plāna. 2012. gadā pat rīkojām ekspedīciju pa Latvijas spēka vietām. Vienuano populārākajām vietām Pokaiņi manā uztverē ir diezgan piesārņoti, jo tur rosījušies visādi gudrinieki. Lielu postu viņi nodarīt nevar, bet piesārņot var.”
Šamanisma pamatā esot atziņa, ka katrs pats veido savu dzīvi un savu turpmāko likteni. “Mūsu dzīve ir mūsu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas. Ja esam nelaimīgi – tātad bijuši lēmumi, kas mūs dara nelaimīgus. Tad jāskatās, ko varam mainīt. Varam enerģētiski iedarboties uz pagātni un šodienu, tādējādi uzlabojot nākotni. Arī pats to esmu darījis. Nedrīkst aizmirst vienmēr aktuālo jautājumu – vai ejam savas dvēseles noteikto ceļu. Ja neejam, notiek visādas dzīves avārijas un kataklizmas. Zaudējam darbu, paliekam bez naudas, izjūk ģimene.”
Viss ir apgarots
Nākamajā acumirklī ieraudzīju cilvēka figūru, kas skrēja manā virzienā no tās puses, kas atradās pretējā virzienā tai, no kuras bija skanējusi sienāža dziesma. Sāku plaukšķināt pa cisku un izmisīgi ar pēdu sist takti. Figūra ātri panesās man garām, gandrīz man pieskardamās. Kaut kas sunim līdzīgs. Bailes sagrāba mani ar tādu spēku, ka es burtiski pārakmeņojos. Vairs nespēju atcerēties, ko tobrīd jutu vai domāju.
“Šodienas informācijas laikmetā uz katru jautājumu atrodamas vairākas atbildes, un katram jāizvēlas, kura ir viņējā,” spriež Jānis. “Šamanisma prakse mūs aicina iepazīt un apzināt savu zemapziņu. Daudz ko mūsu dzīvē nosaka tieši zemapziņa. To neapzinoties, mēs kuļamies kā pliki pa nātrēm. Zemapziņa – tā ir mūsu pieredze, kas nosaka šodienu. Koriģējot zemapziņu, mēs spējam sevi dziedināt.”
Zintnieks norāda, ka ar speciāliem rituāliem iespējams atbrīvoties no pieķeršanās savai pagātnei. “Savas emocionālās un psiholoģiskās traumas mēs pārvēršam spēkā un līdzjūtībā. Atbrīvojamies no bailēm un dzimtas ģenētiskā mantojuma, kas nodots no paaudzes paaudzē. Mācāmies dzīvot iekšējā mierā un saskaņā ar sirds balsi. Apzināmies savu mūžīgo būtību un atbrīvojamies no ierobežojošiem priekšstatiem. Darbojamies ar enerģiju un nodomu, lai radītu savu realitāti un izsapņotu savu pasauli, ko pēc tam izpaust realitātē.”
Jānis ir pārliecināts, ka pēc sava dziļākās būtības it visā, kas mums apkārt, ir dievišķs gars un viss ir apgarots. “Kvantu fizika saka, ka apziņa ir katrā atomā. Dzīvs ir jebkas, arī šis galds. Apziņa ir arī kokiem un akmeņiem. Savukārt cilvēks ir unikāls ar to, ka spēj mainīt savu apziņu, ko citi diemžēl nespēj. Tā ir liela priekšrocība, ko vajag izmantot. Pateicoties kvantu fizikas atklājumiem, mēs esam nonākuši līdz sapratnei, ka visa matērija ir blīvi sablīvēta gaisma. Bet senie inku priesteri jau pirms tūkstošiem gadu zināja par realitātes gaismas būtību. Viņi zināja, ka gaisma un vibrācija var sevi organizēt tūkstoš veidos un formās.”
Jānis piebilst, ka viņa astroloģiskā karte rāda, ka šogad ir labvēlīgs laiks nevis sēdēšanai Latvijā, bet gan ceļošanai pa Rietumiem, vadot seminārus. “Tomēr ir sajūta – ka vēl pa agru, man vajag sagatavoties,” spriež zintnieks.
Ar brīvu izvēli
Ja palīgs piekrīt, viņš nogalina cilvēku uz vietas, un, kamēr tas ir miris, apmāca viņu. Kad tu pats veic tādu ceļojumu, tad, ja paveiksies, vari atrast sev par palīgu varenu diablero, kurš tevi nogalinās un apmācīs. Taču visbiežāk gadās sīki un nenozīmīgi diablero, kuri ļoti maz ko var iemācīt. Starp citu, nedz tev, nedz viņiem nav spēka atteikties. Vislabāk, protams, ir atrast par palīgu vīrišķo būtni, citādi vēl patrāpīsies kādai diablerai, kura tev sagādās neizsakāmas ciešanas.
Jānim uz kreisas rokas vidējā pirksta – iespaidīgs bronzas gredzens ar vilka galvu. “Vilks – tas ir viens no spēka dzīvniekiem šamanismā,” teic zintnieks. “Iespējams, daudziem vilks asociējas ar plēsīgu un agresīvu zvēru, bet daudzviet mitoloģijā viņš minēts kā dievišķās kārtības sargātājs uz zemes. Vilku grupā valda stingra hierarhija, tur katram ir savas funkcijas. Turklāt vilki ir uzticīgi. Atšķirībā no cilvēkiem viņi nemaina savus dzīvesbiedrus. Ja ir izveidojies pāris, tad uz mūžu. Ja viens iet bojā, otrs nemeklē citu partneri. Šamanismā neko nevajag saprast burtiski, ar konkrētu nosaukumu bieži vien tiek apzīmēta kāda enerģija. Senos laikos konkrētas enerģijas sauca koku un dzīvnieku vārdos.”
Jānis piebilst, ka pagaidām nesauc sevi par šamani. “Esmu vienīgi nostājies uz šamanisma ceļa un sāku to iet. Šamanismā atšķirībā no klasiskajām reliģijām nav konkrēti noteikts, ko drīkst vai nedrīkst. Ir brīva izvēle, vienīgi jāapzinās sekas. Tagad esmu viens. Vai man nākotnē būs vai nebūs ģimene, nav ne mazākās jausmas. Toties es skaidri zinu, ka vairs nevēlos dzīvot klasisku mietpilsonisku dzīvi, kad pēc darba sieva sagaida ar vakariņām un pirms gulētiešanas vēl jāpaskatās televizors. Esmu atvērts visam, ko piedāvā dzīve. Es ļauju visam notikt, šeit nav mana gribēšana vai negribēšana. Nav arī stingru uzstādījumu – man jābūt vai nav jābūt ģimenei. Dzīve ir ļoti mainīga. It sevišķi, ja cilvēks ir nostājies uz attīstības ceļa. Kā redzu, daudzi konservatīvi pieķeras saviem uzskatiem un neparko nevēlas tos mainīt. Ja šodien kāds pauž vienus uzskatus, bet pēc gada – citus, daudziem tas šķiet aizdomīgi. Bet nekā aizdomīga tur nav. Cilvēks savā attīstībā ir gājis uz priekšu un domā jau citādāk. Esmu novērojis, ka it sevišķi gados vecākiem cilvēkiem grūti mainīt savus priekšstatus, tādiem arī grūti palīdzēt dziedināšanā.”
Viss notiek šeit un tagad
Sāku izjust dīvainu satraukumu. Un pēkšņi tuvējos krūmos atskanēja troksnis, it kā kāds zagtos man klāt. Uzmanīgi ieklausījos, taču viss noklusa. Tad atkal iečaukstējās – jau tuvāk un skaļāk. Tobrīd man šķita, ka atkal atkārtojas pagājušās nakts notikumi. Acumirklī manas bailes bezgalīgi pieauga. Troksnis vēl aizvien tuvojās, un es zaudēju pēdējo spēku atliekas. Gribējās kaukt, raudāt vai aizbēgt, zaudēt samaņu. Kājas sagrīļojās, un es kliegdams nokritu zemē.
“Austrumu mācībās ir meditācijas, bet šamanismā – šamaniskie ceļojumi. Ir dzirdēts, ka tas ir viens un tas pats, bet es tā neuzskatu. Šamanismā ir nevis vizualizācija, bet totāla atvēršanās – lai informācija nāk tāda, kāda tā nāk.” Jānis iesaka domāt ar sirdi, bet just – ar prātu. “Mūsu modernā pasaule pārāk daudz paļaujas uz prātu un pārāk maz pievērš uzmanību sirdij. Par šo tēmu netrūkst pasaku par trim tēva dēliem. Tos divus vecākos dēlus var nosacīti dēvēt par mūsdienu cilvēkiem, kam dominē materiālistisks dzīves uzskats, bet trešais ir sirds cilvēks. Un viņam viss sanāk, viņam viss notiek. Dziļākajā būtībā mūsu pasaulē nekas nav labs vai slikts, pareizs vai nepareizs. Ir tikai patīk vai nepatīk. Ja mums kaut kas nepatīk, lūdzu – mainām situāciju! Ir konkrēti instrumenti, ar kuriem var mainīt iepriekšējo kārtību. Senajās zināšanās teikts, ka patiesībā viss notiek vienlaikus – pagātnē, tagadnē un nākotnē. Viss notiek šeit un tagad. To grūti aptvert, bet tā notiek.
Atgriežot sevi pagātnē un dziedinot, mēs dziedinām sevi šodien. Savukārt no nākotnes varam kaut ko paņemt un aktivizēt to šodien. Mūsu enerģijas lauks jeb gaismas ķermenis satur sevī mūsu fiziskās, emocionālās un garīgās vēstures ierakstus. Šie enerģētiskie ieraksti nosaka, kā mēs dzīvojam, kā dziedināmies un kā mēs mirstam. Kad šie ieraksti tiek dzēsti, atbrīvoti un izšķīdināti, mēs viegli varam mainīt savus negatīvos ieradumus un uzvedību. Mainās arī mūsu sajūtas. Kad mēs dziedinām savu gaismas ķermeni, dziedinās mūsu fiziskais ķermenis. Dziļākajos līmeņos atbrīvoto enerģiju mēs izmantojam gan savas veselības uzlabošanai, gan dzīves mērķu realizēšanai.”
Jānis stāsta, ka jaunus dzīves posmus vēlams sākt un nostiprināt ar pārejas rituāliem, kurus sauc arī par lielajiem dzīves un nāves rituāliem. “Kad cilvēks gatavs sākt jaunu dzīves posmu vai arī jūt nepieciešamību kardināli mainīt savu dzīvi, vecajam ir jāmirst, lai būtu brīva vieta, kur dzimt jaunajam. Viena šāda neizbēgama pāreja ir mūsu dzīves beigu ceļojums atpakaļ pie Gara. Kad mēs mirstam, atveras gaismas portāls starp dimensijām, kas ļauj mirstošajam ieiet garu pasaulē. Tomēr, ja mums ir nepabeigtas lietas vai smaga emocionāla bagāža, šī dabīgā pāreja var būt smaga un grūta, tā liek palikt piesaistītam zemes plānam.
Speciāls pārejas rituāls palīdz cilvēkam nomirt mierā, jo attīrās smagās enerģijas no gaismas ķermeņa. Tas arī novērš dzīves pārskatīšanas procesu Gara pasaulē.”
Dzīve – veltījums sev
Vēl dažas stundas atrados šādā dziļā šoka stāvoklī. Vēlāk dons Huans man paskaidroja, ka šī mana neadekvātā reakcija ir absolūti parasta parādība. Teicu, ka nespēju loģiski izskaidrot manas pani¬kas iemeslu, un viņš paskaidroja, ka tās vis nebija bailes no nāves, bet gan ticamāk bailes pazaudēt savu dvēseli – tās bailes, kas rak-sturīgas cilvēkiem, kuriem trūkst nelokāmas apņemšanās.
Jānis klāsta, ka ir četri apziņas līmeņi – materiālās pasaules uztvere, mentālais jeb emocionālais līmenis, tad mītiskais jeb dvēseles līmenis un visaugstākā gara sfēra – kad viss ir viens un viens ir viss. “Tā ir sfēra ārpus laba un ļauna. Protams, mēs dzīvojam materiālajā pasaulē, tāpēc šamanismā smalko plānu ar dažādiem rituāliem mēs nostiprinām materiālajā plānā. Ja cilvēks lūdz palīdzību, es dziedinu. Bet vispār es nesludinos kā dziednieks. Dziedniecība šamanismā – tā galvenokārt ir apziņas mainīšana. Un tikai tad ir jēga enerģētiski palīdzēt. Ja cilvēks nemaina savu attieksmi, palīdzībai ir īslaicīgs efekts. Ja problēma nav atrisināta smalkā līmenī, kaite pēc kāda laika parādās atkal. To bieži var novērot, kad dziednieki nenovērš cēloni, bet dzenā slimību no vienas ķermeņa vietas uz otru.”
Jānis atceras: “Kad nodarbojos ar biznesu, par ienākumiem nevarēju sūdzēties, bet bija cita problēma. Es tik daudz strādāju, ka nebija laika naudu tērēt. Darba darīšanās daudz braukāju apkārt pa Eiropu un daudz ko redzēju, bet arī tas apnika. Šajā laikmetā mums ir iepotēti patērētājsabiedrības principi, ka mums noteikti vajag to un vajag šito. Un mēs plēšamies vai pušu, lai to visu dabūtu. Visas šīs materiālās lietas ir tiktāl pieblīvējušas mūsu prātu, ka nav vietas galvenajam – sevis apzināšanai. Mēs esam tā noslogoti, ka nepaliek laika pašam sev. Senajās civilizācijās, kuras dzīvoja harmonijā, materiālajai labklājībai nebija tik lielas nozīmes kā mūsu laikmetā. Tas nepavisam nebija galvenais. Šamanismā tiek praktizēts transa stāvoklis. Es gan saku, ka patiesībā transā dzīvo lielākā daļa cilvēces, kas bezjēgā skrien pakaļ naudai un neapzinās sevi. Tie, kas pievērsušies garīgajām mācībām, dzīvo daudz apzinātāk un kvalitatīvāk. Viņi neskrien kā vāveres ritenī. Manā izpratnē bagātība ir nevis daudz naudas, bet daudz brīva laika, ko veltīt sev un savai garīgajai attīstībai. Un tā es arī dzīvoju.”
* Rakstā izmantoti fragmenti no Karlosa Kastaņedas grāmatas Dona Huana mācības.
