Ko tu vari darīt, lai dzīvotu energoefektīvāk un palīdzētu planētai?

Svarīgi pieņemt lēmumu un rīkoties

“Ekstrēmu klimata norišu biežums Eiropā pieaug. Latvijā mēs vēl esam vairāk vērotāji, jo neesam piedzīvojuši nepārvaramas grūtības, bet arī pie mums parādās, piemēram, karstuma viļņi un ar to saistītās tropiskās naktis. Nereti atbilde uz šiem ar karstumu saistītajiem izaicinājumiem ir tehnoloģiski risinājumi, kas ļauj nodrošinātu komfortablus sadzīves apstākļus. Telpās ir par karstu? Nekas, ieslēgšu kondicionieri! Bet vienlaikus tas ir gan enerģijas patēriņš un ar to saistītie izmeši, gan iekārtas izmestais siltums atmosfērā. No vienas puses – dzesējam, no otras – sildām. Veidojas apburtais loks, no kura ir grūti izkļūt. Pēdējos gados esam saskārušies ne tikai ar karstuma viļņiem, bet arī postošu krusu un vēja brāzmām. Pagaidām tie vēl ir atsevišķi gadījumi, tādēļ mums ir iespēja apdomāties, pieņemt lēmumus un rīkoties. Tieši tā sākas personīgā vides politika,” saka Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece Ruta Vanaga. 

Desmit soļi, lai palīdzētu planētai

1. Lai veiktu vienkāršus pasākumus, kas palīdzēs ietaupīt enerģiju un samazināt izmaksas par to, ieteicams apsekot mājokli un novērtēt, kas ir tavā saimniecībā. Pārbaudi, kādā stāvoklī ir elektroierīces un apgaismojums, kā strādā apkure/siltumapgāde.

2. Ja izlem atbrīvoties no kādas savu laiku nokalpojušas sadzīves ierīces, pērkot nākamo, pievērs uzmanību marķējumam. Izvēlies tādu, kam ir augstāka energoefektivitātes klase, jo tā patērēs mazāk elektrības un nodrošinās optimālu funkcionalitāti. Augstāko jeb A klasi piešķir iekārtām, kuru efektīvai darbībai nepieciešams salīdzinoši vismazāk enerģijas. B un C elektroenerģijas klases precēm būs nepieciešams vairāk enerģijas, bet D, E, F, G klase norāda uz augstu enerģijas un citu resursu patēriņu. Tas nozīmē, ka palielināsies arī izmaksas. 

3. LED spuldzes patērē mazāk elektroenerģijas nekā citas un ir ilgmūžīgākas. Notīri putekļus no spuldzēm un lampām – tīras spuldzes nodrošina labāku redzamību un samazina elektroenerģijas patēriņu. Ierīko kustību sensorus – gaisma automātiski ieslēgsies tikai tad, kad tas ir nepieciešams. 

4. Pētniece Ruta Vanaga teic, ka sīkāk papētīt savu dienas, stundas, mēneša elektroenerģijas patēriņu ir ne tikai noderīgi, bet arī interesanti. Kā to izdarīt? Autorizējies sava elektrības tirgotāja klientu portālā vai mobilajā lietotnē – tur jābūt pieejamiem datiem par patēriņu. Ir tirgotāji, kuri piedāvā iespēju salīdzināt tava mājokļa enerģijas patēriņu ar līdzīgām mājsaimniecībām Latvijā. Tā varēsi gūt priekšstatu, kāds patērētājs esi, un izvērtēt – varbūt nepieciešams kaut ko pamainīt iekārtās vai to lietošanas paradumos?

5. Būvējot māju un pieņemot lēmumu par apkures risinājumu, izpēti dažādus variantus. Pievērs uzmanību ierīkošanas izmaksām, iekārtas energoefektivitātei un ekspluatācijas izdevumiem. Lielākā priekšrocība šeit ir tieši izvēles brīvība un iespēja tiekties uz enerģētisko neatkarību. Par dabai draudzīgākajiem apkures risinājumiem, kas rada vismazāk izmešu, uzskata atjaunīgās enerģijas avotus – saules paneļus un arī siltumsūkņus, kas siltumenerģiju iegūst no apkārtējās vides: augsnes, ūdens, gaisa. 

6. Ja ir iespēja izvēlēties enerģijas piegādātāju, priekšroku dod tam, kurš var lepoties ar bagātīgāku atjaunīgo resursu izmantošanu. Salīdzinot piedāvājumus, jāvērtē elektroenerģijas izcelsmes struktūra – cik daudz enerģijas tiek saražots no atjaunīgajiem resursiem, cik no fosilajiem – un vai tas ir tikai vārdos, vai arī ir pieejami dokumenti, kas pierāda saražotās elektroenerģijas izcelsmi.

7. Ja vien ir iespēja, komplektā ar saules paneļu uzstādīšanu parūpējies arī par enerģijas uzkrāšanas iekārtu – iegādājies vietējo akumulatoru. Tā dienas laikā iegūto enerģiju iespējams uzkrāt un nenodot kopējā tīklā, bet gan izmantot, piemēram, vakara un nakts stundās. 

8. Ja dzīvo daudzdzīvokļu ēkā, nekautrējies vērsties pie savas ēkas apsaimniekotāja, lai uzdotu sev interesējošos jautājumus, piemēram, kādā stāvoklī patlaban ir ēkas elektroenerģijas un siltumapgādes saimniecība; ko iedzīvotāji var darīt, lai uzlabotu efektivitāti; kādos jautājumos nepieciešami kopīgi lēmumi. 

9. Tas, ko tu vari darīt individuāli, – parūpēties par temperatūras regulēšanu un pareizu vēdināšanas režīmu. Pazeminot temperatūru telpā tikai par vienu grādu, vari samazināt elektrības patēriņu par aptuveni pieciem procentiem. Pārliecinies, vai radiatori nav aizsegti ar aizkariem vai mēbelēm. Tos atsedzot, nodrošināsi, ka telpā cirkulē siltais gaiss un netiek bloķēts siltuma avots. Aukstā laikā pa nakti aizver aizkarus vai žalūzijas – tie kalpos kā papildu siltuma izolators. Vēdini telpas ātri un intensīvi – uz īsu laiku plaši atverot visus logus, telpā iekļūs svaigs gaiss, bet neatdzisīs virsmas, tādējādi saglabājot siltumu.

10. Apsverot lielākus darbus, kas prasa kopīgus lēmumus, piemēram, ēkas atjaunošanu un siltināšanu, ir vērts apdomāt, kādus pieredzes stāstus zini, kur atrast informāciju par siltināto ēku piemēriem – kādi būtu ieguvumi un trūkumi. Varbūt tev ir neskaidri jautājumi, kas raisa bažas? Kad esi visu izanalizējusi, vari runāt ar mājas apsaimniekotāju un pārējiem iedzīvotājiem. 

Jo neatkarīgāki, jo mazāk ievainojami

“Jo zemāks būs enerģijas patēriņš, jo neatkarīgāki un mazāk ievainojami mēs būsim. Sevišķi svarīgi tas ir krīzes brīžos,” uzsver Ruta Vanaga. Viņa min arī piemēru. Par energoneefektīvu dzīvokli pirms krīzes maksāji apmēram 400 eiro gadā, par energoefektīvu – divreiz mazāk jeb 200 eiro gadā. Starpība ir 200 eiro gadā. Krīzes apstākļos enerģijas cena pieauga trīs četras reizes, tātad par energoneefektīvo dzīvokli bez subsīdijām būtu bijis jāmaksā 1200–1600 eiro gadā, par energoefektīvo – 600–800 eiro gadā. Starpība vairs nav tikai 200, bet gan 600–800 eiro gadā. Savukārt siltumapgādes pārrāvumu gadījumā energoefektīvām ēkām ir divas būtiskas priekšrocības. Pirmkārt, tās lēnāk zaudē siltumu, ilgāk saglabājot dzīvošanai labvēlīgus apstākļus. Otrkārt, vienādi rezerves risinājumi ļauj uzturēt minimālu apkures sistēmu darbību divās energoefektīvās ēkās tur, kur energoneefektīvā gadījumā pietiek tikai vienai. “Tas atkal ir stāsts par lēmumiem un tādu rīcību, lai mēs būtu spējīgi turēties pretī krasām pārmaiņām un satricinājumiem gan vidē, gan mūsu maciņos,” saka pētniece.

Ko vēl svarīgi atcerēties?

* Regulāri atkausē saldētavu – ledus kārta var palielināt elektrības patēriņu pat līdz 10 procentiem.
* Parūpējies, lai tvaika nosūcējs ir tīrs. Tajā iekļuvušās eļļas un putekļi palielina ierīces darbībai nepieciešamo enerģijas jaudu.
* Izmanto atlikušo siltumu – izslēdz elektrisko plīti neilgi pirms gatavošanas beigām. Ēdiens turpinās gatavoties, neizmantojot papildu elektrību. 
* Izvēlies vēsāku ūdens temperatūru veļas mazgāšanai – tā ietaupīsi enerģiju un saglabāsi apģērbu kvalitāti. 
* Gludini vēl nedaudz mitru apģērbu. Tas padara gludināšanu vieglāku un ātrāku, samazinot enerģijas patēriņu.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.