Aicina paplašināt valsts apmaksātas kontracepcijas dalīšanu jaunietēm; Latvijā ir pusaudži, kuri jau 15 gados sāk dzimumdzīvi

Ķelle uzsvēra, ka atbalstam jābūt mērķētam, nevis automātiski attiecināmam uz visiem no noteikta vecuma. Ideālā gadījumā pirms dzimumattiecību uzsākšanas jauniete varētu doties pie speciālista, kas viņai izrakstītu kontracepciju, kas būtu valsts apmaksāta.

Tā kā tas būtu mērķēts atbalsts, nevis visiem bez izņēmuma, šāda atbalsta pasākuma izmaksas nebūtu tik lielas, ņemot vērā šīs mērķgrupas skaitu, lēsa organizācijas pārstāve, pēc kuras vērojumiem, vidēji jaunieši Latvijā dzimumdzīvi sāk ap 17 gadu vecumu, vienlaikus dažām jaunajām sievietēm šis jautājums ir aktuāls pēc 20 gadu vecuma. Tāpēc konkrēts vecuma slieksnis bezmaksas kontracepcijas nodrošināšanai nebūtu nosakāms mehāniski - tas jāvērtē pēc vajadzības.

Vienlaikus organizācijas vadītāja uzsver, ka kontracepcijas pieejamībai jābūt salāgotai ar izglītību. Ar jauniešiem būtiski runāt arī par piekrišanu attiecībās un pozitīvām savstarpējām attiecībām, kā arī atbildību.

Ķelle atzina, ka patlaban skolās tiek īstenoti pilotprojekti par bezmaksas higiēnas preču pieejamību, taču, piemēram, prezervatīvu izplatīšana skolās varētu izraisīt sabiedrības pretestību.

"Nepastāvot visaptverošai veselības mācībai un ņemot vērā vecāku attieksmi, skolas, iespējams, vēl nav gatavas šādam solim," sacīja biedrības vadītāja.

Valsts apmaksāta kontracepcija patlaban pieejama sievietēm, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam un atbilst vismaz vienai noteiktai riska grupai. To vidū ir jaunietes līdz 19 gadu vecumam, kurām bijusi grūtniecība, tostarp dzemdības vai aborts, sievietes ar alkohola vai narkotisko vielu atkarību, ieslodzītās un no ieslodzījuma vietām atbrīvotās personas, kā arī sievietes ar psihiskās attīstības traucējumiem vai šizofrēniju.

Tāpat valsts apmaksātu kontracepciju var saņemt līdz 18 gadu vecumam esošas jaunietes ārpusģimenes aprūpē, ar noteiktu invaliditāti vai no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm.

Šīm mērķgrupām tiek nodrošināta hormonālā vai nehormonālā intrauterīnā sistēma jeb spirāle, kontraceptīvais augšdelma implants, kā arī atsevišķos gadījumos ķirurģiskā sterilizācija.

Par piemērotāko metodi lemj ginekologs, izvērtējot pacientes veselības stāvokli, vecumu un dzīvesveidu.

Kā vēstīts, biedrība "Papardes zieds" tuvāko četru gadu laikā īstenos projektu "Runā?!", lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībai un iedrošinātu bērnus, jauniešus un vecākus runāt par ķermeni, attiecībām, drošību un veselību, informēja biedrības projektu vadītājs Roberts Osis.

Biedrība iniciatīvas aktualitāti pamato ar to, ka Latvijā daudzi bērni un jaunieši vēl arvien nezina atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un jūtas vieni, jo bailes no nosodījuma vai pieaugušo trūkstošās zināšanas kavē par to runāt. Projekta laikā tiks aplūkotas tādas tēmas kā vispārēji seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi - pubertāte, personīgā higiēna, piekrišana seksuālajām attiecībām, drošība attiecībās, grūtniecība, tās plānošana un norise, HIV, B un C hepatīta un seksuāli transmisīvo infekciju profilakse.

Projektā izglītojošos pasākumos par seksuālo un reproduktīvo veselību plānots iesaistīt ap 117 000 bērnu un jauniešu.

Projekta mērķis ir nodrošināt, ka 1700 vecāku, audžuvecāku un aizbildņu iegūst zināšanas par bērnu un jauniešu seksuālo attīstību un to, kā ar viņiem runāt. Vienlaikus paredzēts izglītot arī 500 bērnu aprūpes iestāžu darbiniekus, lai stiprinātu prasmes reaģēt uz bērnu seksuālās uzvedības situācijām un atbalstīt atbilstoši viņu vajadzībām.

Īpaša uzmanība projektā tiks pievērsta arī jauniešiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, Valsts probācijas dienesta klientiem, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem un studentiem. Šīm grupām pieeja šādai informācijai bieži ir ierobežota, skaidro biedrībā.

Projekts tiek īstenots no šī gada trešā ceturkšņa līdz 2029. gada 31. decembrim.

Tā kopējās izmaksas ir 1 500 000 eiro, tostarp 1 275 000 eiro ir Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums, bet 225 000 eiro - valsts budžeta līdzfinansējums.

SPKC nodrošina bezmaksas prezervatīvu pieejamību HIV profilakses punktos, mobilajās vienībās un citās iniciatīvās. Līdzšinējo SPKC iniciatīvu darbība liecina, ka 2025. gadā tika izsniegti 16 000, bet mobilajos punktos - 37 000 prezervatīvu. Kopumā 2024. un 2025. gadā iepirkti vairāk nekā 86 000 prezervatīvu.

Veselības ministrija (VM) skaidrojusi, ka pilotprojekts četros jauniešu centros apliecinājis, ka jaunieši aktīvi izmanto iespēju droši un diskrēti saņemt prezervatīvus. Piecu mēnešu laikā izsniegti 1300 prezervatīvi, kas esot augsts rādītājs. Šobrīd VM vērtē šo pilotprojektu, lai lemtu par tā turpināšanu, taču tā turpināšana būs atkarīga no finanšu iespējām.

VM atgādina, ka 2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību rāda, ka daudzu jauniešu zināšanu līmenis seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos ir nepietiekams. Latvijā vidēji 1% no visām dzemdībām reģistrē sievietēm līdz 17 gadu vecumam, abortu skaits pusaudžu vecuma grupā ir svārstīgs, kā arī trūkst pietiekamas informācijas un pieejamas kontracepcijas.

Vienlaikus seksuāli transmisīvo infekciju izplatība 18 līdz 29 gadu vecumā saglabājas augsta, īpaši sieviešu vidū.

Tāpat pētījuma dati liecina, ka 15 gadu vecumā 13,5% pusaudžu jau ir bijušas dzimumattiecības, taču prezervatīvu lietošana nav konsekventa.