Kā dzīvesveids atspoguļojas sejā: dvīņu piemērs
Identiski dvīņi ir reta iespēja ieraudzīt, kā ieradumi maina cilvēku. Ja gēni ir vienādi, jebkādas atšķirības ārienē gandrīz vienmēr ir saistītas ar dzīvesveidu. Nesen veikts pētījums parādīja, ka smēķēšana atstāj īpaši pamanāmu nospiedumu.
Zinātnieki konstatējuši, ka smēķēšana paātrina ādas novecošanos vairākos virzienos vienlaikus. Tā var izraisīt blāvu sejas krāsu, zobu dzeltenumu, smaganu bojājumus, kā arī paaugstinātu acu jutīgumu un sausumu.
Viena no vispamanāmākajām izmaiņām ir ādas noslīdēšana — pēc šīs pazīmes smēķējušo dvīni nereti var atpazīt jau no pirmā acu uzmetiena.
Pētījumā iesaistītais eksperts doktors Bahmans Gijurons norādīja: "Šis pētījums zinātniski apstiprina to, kas iepriekš tika tikai pieļauts. Tam, kurš smēķējis ilgāk, novēroti izteiktāki pietūkumi zem acīm un vairāk grumbu ap lūpām."
Turklāt smēķētājiem tika konstatētas arī citas raksturīgas ārējā izskata izmaiņas. Starp tām – maisiņi zem acīm, pietūkums līdz pat vaigu kaulu zonai, noslīdējusi augšējo plakstiņu āda, izteiktākas deguna–lūpu krokas, noslīdējusi zoda līnija, kā arī grumbas augšlūpas un apakšlūpas apvidū.
Pēc zinātnieku vērtējuma šīs izmaiņas galvenokārt saistītas ar smēķēšanas ietekmi uz ādas struktūru. Smēķēšana samazina kolagēna veidošanos un paātrina tā noārdīšanos, kā arī pasliktina ādas apasiņošanu. Nikotīns padara ādu plānāku, kā rezultātā tā zaudē elastību un ātrāk noveco.
Doktors Gijurons piebilda, ka ilgāks novērošanas periods, visticamāk, padarītu šīs atšķirības vēl izteiktākas. Pēc viņa teiktā, pieredzējuši speciālisti nereti spēj atpazīt smēķētāju jau pēc sejas vaibstiem.
"Ja redzu noslīdējušu ādu zem acīm, man nav jājautā pacientam, vai viņš smēķē – es to saprotu uzreiz," skaidroja ārsts.
Pētījums uzsver, ka ikdienas smēķēšana ar laiku var atstāt redzamas pēdas ārējā izskatā un paātrināt dabiskos novecošanās procesus.
