Aptauja rāda pārsteidzošu ainu: ļoti daudzi grib mainīt darbu, bet baidās no darba intervijām
foto: LETA
Ļaudis Kaļķu ielā.
Dzīvesstils

Aptauja rāda pārsteidzošu ainu: ļoti daudzi grib mainīt darbu, bet baidās no darba intervijām

Marianna Ozola

Jauns.lv

Mūsdienu darba meklētāji vairs neaprobežojas ar vēlmi pēc laba atalgojuma. Aizvien vairāk cilvēku meklē jēgpilnu darbu, iespējas izaugsmei un veselīgu kolektīva vidi. Kā norāda starppersonu komunikācijas eksperts Edmunds Apsalons, mūsdienās darbā svarīga ir ne tikai pozīcija vai alga, bet arī attiecības un sarunu kvalitāte ar potenciālo darba devēju.

Aptauja rāda pārsteidzošu ainu: ļoti daudzi grib m...

Bailes no pārmaiņām un interviju eksāmena mīts

Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” aptauja rāda, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, taču tikai trešdaļa no tiem rīkojas. Tas liek uzdot jautājumu: kas mūs attur? Viens no šķēršļiem ir darba intervijas formāts, ko daudzi vēl aizvien uztver kā formālu eksāmenu, kur jāatbild “pareizi” un jācenšas neizkrist.

“Veiksmīgākās intervijas nav formāla atlase, bet atklāta, vienlīdzīga un jēgpilna saruna starp cilvēkiem, kuri vēlas saprast, vai viņiem ir kopīgi mērķi un vērtības,” uzsver Edmunds Apsalons.

Intervija nav viktorīna – tā ir cilvēcisks dialogs

Bieži vien kandidāti intervijās cenšas uzminēt “pareizo atbildi” uz klasiskajiem jautājumiem par stiprajām pusēm vai motivāciju. Šāda pieeja noved pie maskētas sarunas, kurā netiek atklāta kandidāta patiesā būtība. Eksperts brīdina: “Rezultātā intervētājs neuzzina, kāds cilvēks ir patiesībā, bet to, cik labi viņš prot pielāgoties.”

Kad intervija pārtop sarunā, veidojas uzticēšanās. Tikai tā iespējams saprast, vai cilvēks iederēsies kolektīvā, un vai darba devējs ir patiesi atvērts un godprātīgs.

Nav pareizas vai nepareizas komunikācijas

Vēl viena problēma ir pārlieka koncentrēšanās uz “pareizu runāšanu”. Daudzi joprojām jūt spiedienu sarunā “izklausīties pareizi” un izvairīties no kļūdām. Edmunds Apsalons iedrošina: “Komunikācija jāuztver kā spēle, nevis eksāmens.”

Kļūdas ir normāla procesa daļa. Tās palīdz attīstīt prasmes, ja mēs ļaujam sev mācīties un uzlaboties. Tikpat būtiska ir arī prasme klausīties – izprast sarunu partnera teikto un nodomu. Pretējā gadījumā rodas pārpratumi, kas noved pie vilšanās.

Darba meklēšana kā pašizziņa

Darba meklēšana nav tikai līdzeklis izdzīvošanai, bet arī pašizziņas ceļš. Tā ir iespēja uzzināt, kā mūs redz citi, kādu iespaidu atstājam un kā mēs iederamies darba tirgū. Apsalons norāda: “Meklējot darbu brīdī, kad nav spiediena, veidojas patiesākas un brīvākas sarunas.”

Stresa neesamība ļauj gan kandidātam, gan darba devējam būt atklātākiem un patiesākiem. Turklāt spiediens “pierādīt savu vērtību” tiek aizvietots ar sarunu par kopīgiem mērķiem un vērtībām.

Trīs pamatprasmes veiksmīgai karjerai

Eksperts izceļ trīs kompetences, kas jāattīsta visas dzīves garumā: domāšana, sarunāšanās un mācīšanās.

“Mācīšanās ļauj pielāgoties, un tas ir vienīgais veids, kā izdzīvot pasaulē, kur vienīgā nemainīgā lieta ir pārmaiņas,” viņš uzsver. Savukārt bez domāšanas un sarunāšanās nav iespējamas jēgpilnas attiecības, nedz ilgtspējīga karjera.

Viens no piemēriem, kur šīs prasmes tiek trenētas, ir biedrības “Riga TechGirls” Karjeras vadības programma, kas piedāvā cilvēkcentrētu, praktisku pieeju karjeras izaugsmei.

Darba intervija ir būtisks karjeras posms, taču tai nevajadzētu būt par spēli, kur vienam ir vara, bet otram – jāpierāda sava vērtība. Tā ir savstarpējas iepazīšanās saruna, kur abas puses meklē saderību un iespēju augt kopā.

Darba ņēmēju aptauja norisinājās interneta vidē 2025. gada janvārī. Kopumā aptaujājot 4470  respondentus no visas Baltijas – Latvijā 1182, Lietuvā 1252, bet Igaunijā 2036 darba ņēmējus. Aptaujas mērķis bija noskaidrot darba ņēmēju karjeras plānus, apmierinātību ar savu esošo darba devēju un būtiskākos kritēriju, izdarot izvēli darbavietai.