Skriešanai viņa pievērsās, jo bija greizsirdīga. Ilzes un Daiņa Limanānu stāsts
Vienalga, vai ārā līst vai spoži spīd saule, ir jāskrien, jo tikai regulāri treniņi Ilzei un Dainim Limanāniem palīdz sagatavoties ultramaratoniem, kad distancēs bieži vien jāpavada vairāk par desmit stundām. Skriešana ir viņu kopīgais hobijs, kas dzīvei iedevis spilgtākas krāsas un bagātīgākas emocijas. Sarunu ar Ilzi un Daini lasi žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā.
Skriet mudina greizsirdība
Kad viņi iepazinās, skriešana bija tikai Daiņa aizraušanās. Viņam pamatskolā padevies skriet krosus, tāpēc šis sporta veids iepaticies. “Mācoties un vēlāk, kad pārcēlos uz Rīgu, skriešana man palīdzēja uzturēt sevi formā. Protams, patika arī piedalīties sacensībās. Sportiskais azarts ir vajadzīgs,” saka Dainis.
Noklausījusies vīra teikto, Ilze pasmaida un atzīst, ka ar viņu gan viss neesot bijis tik vienkārši, – viņa skriešanai pievērsusies tāpēc, ka bijusi greizsirdīga. “Jau mūsu iepazīšanās laikā, kad vēl nebijām precējušies, Dainis ļoti aktīvi skrēja. Pat manā dzimšanas dienā brauca uz ārzemēm skriet maratonu!” Sieviete nesaprata, kas skriešanā ir tik ļoti interesants. Dainis gan centies arī Ilzi tajā ievilināt, viņa pamēģinājusi, bet īsti neesot sanācis, tāpēc viņai nepatika.
Gāja laiks, Dainis skrēja, bet Ilze atbalstīja vīru kā līdzjutēja. “Kādās sacensībās, kad Dainis finišēja, visas komandas meitenes krita viņam ap kaklu un slavēja, kāds viņš malacis. Es, malā stāvot, redzēju, cik viņi visi kopā bija priecīgi, kādas emocijas tur valdīja. Tieši tajā mirklī nodomāju – nē, nē, nē, man šis neder, es arī gribu būt tur, ar Daini! Es arī gribu šīs emocijas,” Ilze atminas 13 gadu senus notikumus. Vēlāk abi pārrunājuši Ilzes vēlmi skriet, Dainis viņu pieteicis pirmajām sacensībām. Distanci Ilze veikusi ļoti labi un ieguvusi trešo vietu. Tā bijusi laba motivācija nepamest skriešanu un sākt trenēties pirmajam pusmaratonam, pēc tam arī pirmajam maratonam un tad jau ultramaratonam – garajam taku skrējienam.
Tik romantiski!
“Skriešanā mēģinu saskatīt romantiku, un visu šo gadu laikā man tas ir izdevies,” smaidot saka Ilze. Savu pirmo maratonu viņa skrēja Parīzē – mīlestības pilsētā. Sievas pirmajos skrējienos – maratonā un ultramaratonā – Dainis trasē devās kopā ar Ilzi un visu laiku bija viņai līdzās. “Skriet tik lēnā tempā, kā to darīju es, viņam noteikti bija ļoti grūti, jo strādā citas muskuļu grupas, nekā ir trenētas. Man ļoti patīk, ka vīrs mani atbalstīja, un trasē blakus viņam es jutos tik droši! Dainim nācās izturēt arī manus niķus, nolikt malā savu grūtumu un palīdzēt man. Tāda ziedošanās no viņa puses… Tik romantiski!” Ilze šķelmīgi pasmaida.
Sarunu ar ultramaratonistiem lasi žurnāla Patiesā Dzīve jaunajā numurā, kas no 28. februāra pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā. Žurnāla digitālo versiju meklē vai abonē Zurnali.lv.
