Nav jābaidās no lietota elektroauto iegādes
Foto: Juris Rozenbergs
D. Krauja norāda, ka pirms elektroauto iegādes vissvarīgākais ir godīgi atbildēt sev uz vienu jautājumu – vai tiešām manā ikdienā ir vajadzīgs elektroauto?

Nav jābaidās no lietota elektroauto iegādes

Viktorija Slavinska-Kostigova

Jauns.lv

Līdzīgi kā Eiropā, arī Latvijā ir augusi cilvēku interese par elektriskajiem auto un hibrīdiem. Īpaši tendence vērojama augsto degvielas cenu iespaidā. To ir novērojis arī projektu vadītājs Dainis Krauja, kurš ar elektroauto gan pārvietojas ikdienā, gan par tā drošumu un izdevīgumu pārliecinās ikdienas darbā auto nomas uzņēmumā “AGD Development”.

“Nereti man skeptiķi saka, ka manam “Tesla Model 3” auto jau drīz “kaut kas tāpat izbeigsies”. Domāju, ja būtu tik traki, mēs katru dienu redzētu uz ielas kādus neejošus elektroauto vai pie to servisiem milzu rindas. Tomēr mēs tā nav,” saka D. Krauja. 

No elektrības neizbēgsim

Elektroauto nomu uzņēmums piedāvā jau pēdējos trīs gadus. Cilvēki to izmanto arvien biežāk, arī lai savā ikdienā sajustu, vai būtu vērts mainīt ierasto dīzeļa vai benzīna dzinēja auto pret, piemēram, lietotu elektroauto. Latvijā, kā zināms, atsākusi darboties jaunā 40 miljonu eiro atbalsta programma iedzīvotājiem videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Atbalstu var saņemt arī lietota elektromobiļa iegādē, ja tā vecums nepārsniedz septiņus gadus kopš tā reģistrācijas brīža, tā nobraukums uz atbalsta pieteikuma brīdi nepārsniedz 150 000 kilometru un transportlīdzeklis Latvijā nav reģistrēts ilgāk par 12 mēnešiem.

Lai arī nereti cilvēki joprojām pauž bažas par elektroauto pozīciju nostiprināšanos, D. Krauja pārliecināts – no elektrības jau mēs neizbēgsim. Nav noslēpums, ka daudzās jaunajās mašīnās pat ar benzīna vai dīzeļa dzinēju iekšā jau ir akumulators, kas tāpat ģenerē papildu elektrību. “Tas ir tādēļ, lai izmešu un degvielas patēriņš būtu mazāks. Mēs šos modeļus ar papildu baterijām vēl nevaram nosaukt ne par hibrīdiem, ne “plug-in” hibrīdiem, bet, jā, mūsdienu auto ražotāji cenšas izdomāt arvien jaunas inovācijas, kā samazināt Co2 izmešu daudzumu. Tas tiek darīts arī tādēļ, lai viņiem, tās ieviešot tirgū, nebūtu jāmaksā tik lieli resursu nodokļi.”

Baidīties no lietota elektroauto iegādes nevajadzētu. Bet pirms tam D. Krauja noteikti iesaka papētīt tirgu, lai saprastu sev piemēroto modeli un marku un spētu atbildēt uz pāris jautājumu, pirms teikt “jā” elektroauto izaicinājumam savā ikdienā.

Divi jautājumi iegādājoties

D. Krauja norāda, ka pirms elektroauto iegādes vissvarīgākais ir godīgi atbildēt sev uz vienu jautājumu – vai tiešām manā ikdienā ir vajadzīgs elektroauto? “Šāds auto ir kā piedeva tavam ģimenes modelim. Ja esi braucējs pa Rīgu, ar vienu elektroauto vari pilnībā izdzīvot, bet, ja dzīvo ārpus Rīgas vai esi garo gabalu braucējs, tad ģimenē ir jābūt arī otram transportlīdzeklim.” Ir jāparedz vairāk laika, lai saplānotu jebkuru garo gabalu, lai nu jau arī elektroauto nobraucamie kilometri ir salīdzinoši lieli.” 

“Katru dienu jau reti kurš brauc 300 vai 400 kilometrus. Jaunākajiem modeļiem pat var braukt līdz pat 600 kilometriem. Tomēr, kad esi atbildējis, vai tev vajag elektroauto, ir jāzina nākamā atbilde – kur es savu auto uzlādēšu? Ja es dzīvoju dzīvoklī, tad to darīšu publiskajās uzlādes stacijās un maksāšu 30–40 centu par kilovatstundu. Protams, tas sanāk lētāk, nekā braukt ar iekšdedzes dzinēju. Izdevīgumu ieraugi, ja vēl paskaties uz apkopes izmaksām, ceļu nodokļiem, stāvvietām, sabiedriskām joslām kā bonusiem. Tomēr, ņemot vērā, ka auto ir jālādē, ir jābūt gatavam mainīt savus paradumus un domāšanu,” tā D. Krauja, norādot, ka arī auto pasaulē notiek pārmaiņas ar uzsvaru – būt zaļākiem un saudzīgākiem pret dabu. 

Viens no lietota elektroauto riskiem 

Viens no lielākajiem izaicinājumiem lietotam elektroauto ir tas, ka “tu nevarēsi aiziet pie kaimiņa pēc instrumentu kastes un savās mājās ko salabot”. Tas nav tas pats, kas saskrūvēt vecu dīzelīti vai aizbraukt uz rezervesdaļu veikalu un nopirkt kādu mazu detaļu, lai auto atkal ietu, uzsver D. Krauja.

Lai arī elektroauto nav ne partikulāro filtru, zonžu, droseļu, sveču, turbīnu, sprauslu un visa cita, kas var būt benzīna vai dīzeļa dzinējiem, tomēr kaut kas elektronikā var aiziet greizi. Tas ir risks, no kā cilvēki visvairāk baidās otrreizējā auto tirgū. D. Krauja norāda, cik ļoti strauji elektroautomobiļiem nokrītas cena pēc tā sauktā pirmā cikla, piemēram, pēc operatīvā līzinga cikla, kas ir 3–5 gadi. “Cena var samazināties pat līdz trim reizēm. Jautājums, vai auto ir kļuvis trīs reizes sliktāks nekā iegādājoties? Es teiktu, ka nē.”

Konkrēti runājot par “Tesla” automobiļiem, nav noslēpums, ka tie nepārtraukti ievāc datus. Mazliet vairāk papētot jautājumu par baterijas degradāciju, D. Krauja noskaidrojis, ka pirmajā gadā tā ir 7–10 %, pēc tam 3–5 %. “Tā samazinās. Es nesen uztaisīju analīzi savai automašīnai, kurai ir vairāk nekā 200 tūkstošu noskrējiens. Mūsdienu iekšdedzes dzinējam tas būtu salīdzinoši daudz. Bet man baterijas degradācija ir 83 %. Tas ir ļoti labs dzīvotspējas koeficients. Tāpēc, lai arī man ir 2019. gada mašīna – tātad tie ir seši ar pusi gadi un šis lielais nobraukums –, varu teikt, ka tai viss ir kārtībā!”

Par Ķīnas auto gan mēs nezinām daudz

D. Krauja skaidro: saskaroties ar nepieciešamību pēc lielākiem vai mazākiem remontiem ikdienas darbā lietotiem elektroauto, viņa pieredze ir pozitīva. “Latvijā ir ļoti daudz elektroautomobiļu servisu, kas specializējas tieši darbā ar transportlīdzekļiem, kuriem vairs nav garantijas. Un varu teikt, ka šajos servisos viss ir vislabākajā kārtībā. Tur labo visa veida auto, cilvēki ir pārstrukturizējušies no ierastajiem eļļainajiem darbiem uz reālām elektrības lietām, strādā ar profesionālu tehniku un var atrisināt jebkādas grūtības pakāpes, lai elektromobiļus saremontētu, elektromotorus mainītu un apkoptu vai pat baterijas atjaunotu vai balansētu,” pieredzē dalās D. Krauja.

Viņš gan norāda, ka vēl līdz galam šobrīd nevar izprast, ko varētu sagaidīt no Ķīnas automobiļu ražotājiem. “Viņi šobrīd ir ļoti sasparojušies. Lai arī mūsu tirgū tie nav bijuši ļoti ilgi, Latvijā vien ir ap turpat desmit šo auto tirgotāju. Automašīnas ir smukas, ar lielām nobraukuma iespējām, bet, kas ar tām būs nākotnē, vēl nevaram prognozēt. Pēc pieredzes zinu, ja ar savu Ķīnas elektroauto ir nepieciešams doties uz garantijas remontu, process nenoritēs tik ātri, kā ar iekšdedzes dzinēja auto, kur jānomaina tikai kāda detaļa. Ne vienmēr nepieciešamās detaļas ir uz vietas, tās vēl ir jāpasūta.”

Nepērc par pēdējo naudu!

Speciālists uzsver, ka noteikti nevajadzētu iegādāties salīdzinoši vecu elektroauto par pēdējo naudu vai kredītā. “Potenciālas problēmas var slēpties auto, kuram būs ap 150 tūkstoši nobraukums. Ja cilvēks, kurš dzīvo vietā X, nopērk elektroauto ar šādu nobraukumu, viņu nofinansē, viņš dabū elektroautomobiļa iegādes atbalstu uz pieciem gadiem, viņam ir jāsaprot, ka viņš nu būs saistīts uz šo laiku. Un nebūs labi, ja auto tajā laikā “nobruks”,” īpaši D. Krauja aicina pievērst uzmanību cilvēka dzīvesvietai. Viņaprāt, nav racionāli izlemt par labu elektroauto cilvēkam, kurš ikdienā dzīvo laukos un ar auto visbiežāk pārvietotos pa grants seguma ceļiem. 

Viņš arī pretnostata – par, piemēram, 15 tūkstošiem eiro var nopirkt visai labu ikdienas auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju, bet par šo summu nevarēs iegādāties tikpat labu elektroauto. “Visdrīzāk tas būs bez garantijas, ar salīdzinoši maz kilometriem, un tas noteikti nebūs labākās klases.”

Parunā ar ekspertu un izmēģini uz laiku

Jebkuram cilvēkam ar salīdzinoši nelielām zināšanām par elektroauto, bet lielu vēlmi sev iegādāties lietotu, D. Krauja iesaka gan pieaicināt zinošu ekspertu, kurš konsultētu izvēli, gan atbildēt sev vispirms uz būtisku jautājumu par gatavību auto lietošanas paradumu maiņai. “Vai man tiešām ir vajadzīgs elektroauto? To noskaidrot var, arī paņemot uz nelielu laiku koplietošanas auto. “Plug-in” hibrīds ir lādējams auto, ar kuru varēs nobraukt 80–130 kilometrus, hibrīds pats sev ģenerē elektrību, un ar to varēs pabraukt gan ar elektrību, gan degvielu. Hibrīdu pie strāvas nevajadzēs likt.

Noteikti ir derīgi paņemt uz kādām brīvdienām vai pat nedēļu īstu elektroauto. Iznomājot un pats sajūtot, kā ir braukt ar šādu auto, vari saprast, vai tev tas der, vai varēsi to uzlādēt mājās, cik ilgi tas lādēsies, cik patiesībā tālu ar to var aizbraukt,” praktisko pusi iezīmē D. Krauja.

Kad ir atbilde uz šiem jautājumiem, tad var notikt potenciāli noskatītā modeļa izvēle, auto apskate. Baterijas kapacitātes noteikšana un – vai izvēlētajam auto ir garantija. Zināšanas par šīm lietām noteikti kalpos kā drošības spilvens.

PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.