“Ziemassvētkos lūgšu piedošanu savai vecmāmiņai...” Kā svētkus gaida mātes ar bērniem Iļģuciema cietumā

Iļģuciema cietumā ģimenes portāls Mammamuntetiem.lv viesojās divas dienas pēc tam, kad Mātes un bērna nodaļā bija notikusi Ģimenes diena. Tas nozīmē to, ka ieslodzītās sievietes, kuras cietumā uzturas kopā ar saviem bērniem, varēja apciemot vecāki, vecvecāki, brīvībā palikušie lielākie bērni un dzīvesbiedri. Mātes un bērna nodaļa paredzēta mammām ar bērniem līdz četru gadu vecumam. Kad tas sasniegts, bērns dodas dzīvot ārpasaulē – kāds pie vecvecākiem, kāds audžuģimenē... 

“Mammamuntetiem.lv” sarunājās ar piecām sievietēm-mammām. Vecākajam tur mītošajam bērnam pašlaik ir trīs gadi, bet jaunākajam – tikai viena nedēļa. Šī mamma ieslodzījumā ir četrus mēnešus un vēl gaida tiesas spriedumu, tāpēc nezina, cik ilgi būs te jāuzturas, savukārt trīsgadnieka mammai ir skaidrs plāns tuvākajam aptuveni pusotram gadam: “Šeit esmu mazliet vairāk par gadu, kopumā man piespriesti trīs gadi cietumā, bet bērnam oktobrī būs jau četri, tāpēc vasarā mazais dosies dzīvot pie omītes, bet mani pārvedīs uz Olaines brīvā režīma cietumu. Strādāšu, palīdzēšu savējiem, tad pieteikšos pirmstermiņa atbrīvošanai ar elektroniskās uzraudzības aproci.” Tā kā sieviešu un arī bērnu indentitāte tiek rūpīgi sargāta, rakstā vārdus neminēsim, taču, lai viestu skaidrību, trīsgadnieka komunikablo un apņēmīgo mammu dēvēsim par mākslinieci. Lai arī šādas profesijas viņai nav (vismaz pagaidām), tomēr par pašas atklāto talantu liecina gan skaistie un gana sarežģītie svētku gleznojumi uz sienas un logiem, gan pamanāmā, gaumīgā āriene. Māksliniece neslēpj, ka nākotnē vēlētos savu nodarbošanos saistīt ar zīmēšanu, īpaši patīkot šādi izgreznot nagus, tāpēc raugās manikīra skolu virzienā. Iepriekš iegūta pieredze dažādos darbos – gan atrakciju parkos, gan noliktavā, gan veikalā un ofisos: “Man vislabāk patīk zīmēt. Varu sēdēt stundām ilgi un ar mazu, mazu otiņu veidot zīmējumus uz nagiem.”

Arī notikušajā Ģimenes dienā viņa ļāva izpausties savam talantam. Ne tikai kopā ar kolēģi veidojot gleznojumus uz sienas un logiem, bet arī radošajās darbnīcās, kur gatavoti sniegavīri un daudz citi rotājumi Ziemassvētku noskaņas radīšanai telpās. Lai bērni nesaprot, ka atrodas cietumā. “Te viss domāts bērniem. Ir eglīte kā mājās, logiem priekšā nav restu, katrai mammai ar bērnu ir sava istaba, mazajam ir arī pašam savas mantiņas. Bērni kopā spēlējas, komunicē, visi esam kā liela ģimene,” teic māksliniece. Pati par savu bērnību viņa saka: “Tā nebija forša, laba, bet atmiņā iespiedušies vieni Ziemassvētki: ļoti gribēju kādu lelli, un to uzrakstīju  Ziemassvētku vecītim vēstulē. Bet mamma kaut ko citu uzdāvināja, ome vēl kaut ko citu... Vēlāk, atverot skapi, ieraudzīju kāroto lelli. Visi teica, ka nezina, kā tā tur gadījās, un kopš tiem svētkiem es katru gadu ticēju, ka tad, ja labi uzvedīšos, man būs dāvana, kuru gribēšu. Ka Ziemassvētku vecītis ir un visu redz.” Sarunas laikā mūs pacienā ar pašu ceptām un dekorētām piparkūkām. Tās kopā ar bērniem veidotas un greznotas mūsu apmeklējuma dienas rītā, tāpēc dzeltenā glazūra vietām vēl mīksta. Taču piparkūkas ir skaistas un gardas. 

Arī Ziemassvētku vakarā tiks klāts svētku galds un pie eglītes izdalītas pašu sarūpētas dāvanas. Tā kā bērni vēl mazi, vēstules Ziemassvētku vecītim netiek rakstītas, toties mammām jau gatavs saraksts ar ēdieniem, ko likt uz svētku galda. “Ja nevaram būt brīvībā kopā ar savām ģimenēm, jācenšas radīt svētku noskaņa šeit,” teic sieviete, kuru sauksim par trīs bērnu mammu. Ieslodzījumā viņa ir kopā ar savu 11 mēnešus veco bērnu, kurš te arī piedzimis, taču ārpusē viņai ir vēl divi bērni. “Viņi abi ir ļoti labā audžuģimenē, neuztraucos par viņiem, abi iet dārziņā.”  Iļģuciema cietumā ir vēl viens 11 mēnešus vecs bērniņš. “Abiem ir 11 dienu starpība,” saka viņa mamma, kuru sauksim par saimnieci, jo viņa no 13 piespriestajiem gadiem ieslodzījumā pavadījusi gandrīz 10. Daļu laika arī Olaines brīvā režīma cietumā, taču pēc bērna piedzimšanas atvesta atpakaļ, jo šeit ir vienīgā iespēja būt kopā ar savu mazo. “Janvārī man būs tiesa par pirmstermiņa atbrīvošanu,” sieviete atklāj un piebilst, ka viņa ir četru bērnu mamma – vecākajam ir 24, tad 17 un 11 gadi. Esmu apsēdusies blakus sievietei, kuras acis man šķiet visskumjākās, lai arī lielas un skaistas. Viņu dēvēšu par tumšmati, un šeit kopā ar savu 2,4 gadus veco dēliņu sieviete ir vien divus mēnešus. Mājās ar vecmāmiņu palikuši vēl divi bērni. Uz jautājumu par sapņu dāvanu, gan viņa, gan visas pārējās sievietes nevilcinoties atbild: “Brīvība!”  Tumšmate saka: “Ļoti gribas ātrāk tikt mājās pie ģimenes, pie bērniem. Diemžēl laiku nevar atgriezt. Jebko var nopirkt, dabūt, bet, ja zaudē laiku, tad viss – atpakaļceļa nav.” 
 

Māksliniecei gan jāpieņem grūts lēmums, jo ome vēloties paņemt viņas bērnu uz mājām svētku laikā, lai mazais Jauno gadu sagaida aiz cietuma mūriem, taču jaunā sieviete gadumijas slieksnim vēlas pārkāpt kopā ar savu dēliņu. “Jā, bērni var braukt mājās brīvdienās. Tāpat viņus ved pie ārstiem un visur citur, kur nepieciešams.” Mātes un bērna nodaļā mammām ir stingrs režīms, kas pakārtots bērnu vajadzībām. Noteiktā laikā ēdienreizes, kurās visās jābūt, pastaigas, kurās jādodas pat tad, ja kādā dienā it nemaz negribas vai ir slikta pašsajūta, utt. Viņas pašas ir arī savu bērnu skolotājas – kā smej sievietes, viss vienā personā, tamdēļ nereti vakarā vienīgā doma  esot par dienas režīma pēdējo punktu “nakts miegs”. 

Atvēlēt laiku cietumā pieejamajiem kursiem vai darbam nesanāk, lai gan māksliniece mazliet paguvusi iegūt kādas iemaņas floristikā un šūšanā. 

Saimniece gan te apguvusi plaša spektra iemaņas: “Iemācījos drēbnieka, friziera, mājkalpotājas prasmes, ļoti patika pērļošana. Es jau no bērnības izšuju, adu – man rokdarbi ļoti patīk, te esmu šūšanas ražošanā strādājusi. Žēl tikai, ka manikīra kursos neesmu bijusi.”

Ko mammas novēl citiem

Māksliniece: “Mīlēt un atbalstīt savējos – gan ģimenē, gan draugus. Palīdzēt, mēģināt saprast viņus. Ja to darīsim, domāju, daudz mazāk cilvēku te nokļūs. Jo dažreiz esam vientulīgi, nezinām, kā pareizi rīkoties, tāpēc ir svarīgi, lai blakus ir cilvēks, kurš atbalsta un palīdz.”

Tumšmate: “Būt labsirdīgiem un saprotošiem. Ļoti daudz strīdu un problēmu ir tāpēc, ka cilvēki nesaprot cits citu vai, nezinot situāciju, aprunā, izsaka savu spriedumu... Lai pret citiem mums ir sirdssiltums, un atcerēsimies cienīt tuviniekus, līdzcilvēkus.”

Trīs bērnu mamma: “Novēlēšu, lai visi palūdz piedošanu saviem vecākiem. Tas ir svarīgi. Piemēram, mūsu vecākiem arī tagad ir grūti. Viņi palikuši bez meitām, bez mazbērniem... Es pati lūdzu piedošanu saviem vecākiem un šogad lūgšu savai vecmāmiņai. Es nevienam neteicu, ka došos uz cietumu, tāpēc viņa aizgāja uz policiju un uzrakstīja iesniegumu, ka esmu pazudusi, lai mani atrod. Tikai pēc gada saņēmos un piezvanīju tētim, pateicu, ka esmu šeit, lai vecmāmiņai pastāsta, ka ar mani viss kārtībā. Šogad viņai rakstīšu apsveikumu un prasīšu piedošanu par to satraukumu, ko radīju.”

Saimniece: “Lai cilvēki ir saprotošāki, mīlošāki, labsirdīgāki. Ja kāds ko pasaka, nevajag uzreiz ”uzsprāgt". Un lai visiem veselība."