Kā jaunajā mācību gadā veidot finanšu ieradumus kopā ar bērniem: jaunas tradīcijas un padomi vecākiem
Kaut arī aiz loga vēl vasarīgs laiks, tomēr jaunā mācību gada sākums neizbēgami signalizē, ka tuvojas vēl viens diezgan lielu tēriņu periods – Ziemassvētki. Negribas par to domāt? Taču laikus veidoti uzkrājumi var mazināt “stresu” ģimenes maciņam, it sevišķi, kad pieaug komunālie maksājumi. Krāšanu var pārvērst par spēli, tradīciju ar bērniem, lai visi kopā veidotu jaunus finanšu ieradumus.
Bieži vien uzkrājumi sākas ar to, ka tērējam mazāk, taču “tērēt mazāk” uzreiz nenozīmē, ka mums no kaut kā jāatsakās, drīzāk – mēs varam rīkoties gudrāk ar tiem resursiem, kas mums jau ir. “Ir svarīgi mācīt bērniem krāt jau agrā vecumā, tas palīdz viņiem izprast, kā parūpēties par savu finanšu drošību un pieņemt gudrus lēmumus. Esmu pārliecināts, ka ieradumi, kas veidojas jaunībā, ir galvenais ilgtermiņa stabilitātes faktors. Skaidrojot uzkrājumu nozīmi un demonstrējot to kā vērtību, mēs dodam iespēju nākamajai paaudzei sasniegt savus mērķus, vai tā būtu izglītība, mājokļa iegāde vai pensija, un vienlaikus veicinām veselīgāku ekonomiku visiem,” uzskata “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Ieradumu maiņa var būt kā spēle. Lai bērns vai jaunietis būtu motivēts, viņam jāredz sava darba rezultāti. Proti, jāredz, kā nauda krājas.
Var, protams, to darīt “cūciņā”, bet var izvēlēties modernāku risinājumu, piemēram, krājkontu, kur par iemaksāto naudu vēl varēs saņemt procentus. Tāpat būtiska motivācijas daļa ir mērķis, kāpēc krājam, tāpēc krāšanas ceļa sākumā vajadzētu vienoties, kāpēc mēs to darām.
“Manuprāt, svarīgākais ir iemācīt bērniem naudas vērtību – saprast, ka tā nekrīt no gaisa un ka mamma nepirks visu, ko gribas. Manā bērnībā bija ārkārtīgi populāras lelles Bārbijas. Mamma to man nenopirka, lai arī varēja atļauties. Viņa uzskatīja, ka nevar izpatikt un lutināt, ka vajag ar mēru, es lieku lietā tieši to pašu praksi ar saviem bērniem”, saka stiliste un modes māksliniece Indra Salceviča, kura ir divu dēlu, Kārļa un Ernesta, mamma.
Lūk, dažas metodes, kā var saimniekot gudrāk, lai tērētu mazāk un varētu veidot uzkrājumus.
1. Iemācīties izšķirt no vēlmes no vajadzībām – noteikt mērķi un krāt
Salceviča stāsta, ka ģimenē ir bijuši periodi, kad, piemēram, vecākais dēls prasa, lai viņam nopērk “Jordan” sporta apavus un citas pusaudžiem tik svarīgas lietas. Šādos gadījumos viņa aicina dēlu pašam sakrāt no viņam iedotās kabatas naudas.
“Mana pieredze ir neteikt bērniem, ka mums nav naudas. Reizēs, kad bērni vēlas šo vai to, es vienmēr pārrunāju par vēlmes nepieciešamību kā tādu, vai nav kas lietderīgāks, ko mēs labprātāk varētu iegādāties vai kopā padarīt. Varbūt mēs varam atteikties no iegribas un, atliekot naudu, aizbraukt piedzīvojumā. Piemēram, uz Disnejlendu Parīzē, ko mēs arī izdarījām,” dalās pieredzē stiliste un modes māksliniece.
2. Gudrāk iepirkties un izmest mazāk pārtikas
Pēc “Bigbank” šā gada aprīlī veiktās aptaujas rezultātiem redzams, ka uz 46 % Latvijas ģimeņu budžetu lielāko negatīvo iespaidu atstāj tieši pārtikas cenas. Diemžēl ietekmēt cenu kāpumu nav katras konkrētas ģimenes spēkos, tāpēc jāmācās gudrāk iepirkties, izmantot lielveikalu akciju piedāvājumus, kā rezultātā sanāks izmest mazāk pārtikas un ietaupīt naudu.
Vārds “taupīšana” daudziem saistās ar kaut ko negatīvu, taču psihologi iesaka, kā to pārvērst par ģimenes saliedēšanās pasākumu.
Piemēram, katru mēnesi ar bērniem rīkot kopsapulci, kurā tiek izlemts, kam tiks tērēts ģimenes budžets. Kopīgi jāizrunā, kādi tēriņi ir obligāti (rēķini, kredītmaksājumi, pārtika, bērnu ārpus skolas aktivitātes), kādi tēriņi nav obligāti, bet vēlami (kino vai koncertu biļetes), bet no kādiem tēriņiem vispār var atteikties (izpārdošanā nepirkt kārtējo apģērbu, kas tikai aizņems vietu skapī).
Var uzticēt bērnam uzdevumu, piemēram, palīdzēt noteikt nedēļas pārtikas budžetu vai izdomāt, kā ietaupīt naudu kopīgām izklaidēm, piemēram, jautram izbraucienam.
Vēl viena aktivitāte, kurā var iesaistīt bērnus, ir ēdienreižu plānošana. Viņi, piemēram, var sameklēt internetā “ekonomiskas” ēdienu receptes, tad sagatavot iepirkumu sarakstu ar nepieciešamajiem produktiem. Vecāku uzdevums – ievērot šo sarakstu, dodoties iepirkties. “Ik pa laikam sūtu dēlus uz veikalu, lai paši iegādājas sev pārtiku un pagatavo vakariņas. Tad tik sākas “shēmošana” – paši domā, ko gatavos, un paši rēķina. Ļoti laba pieredze. Paši arī skaita līdzi, vai pietiks visam, ko grib,” stāsta Indra Salceviča, kura uzticas saviem dēliem un mēģina viņos ieaudzināt patstāvību. Pirms došanās uz veikalu kopā ar bērniem izplānojiet, ko gatavosiet nākamnedēļ. Tas palīdzēs izvairīties no impulsīviem pirkumiem un nodrošinās, ka jums ir nepieciešamie produkti ilgākam laikam un uz veikalu nebūs jāiet katru dienu. Tāpat samaziniet veikalā pavadīto laiku, plānojot lielākus iepirkumus vienu vai divas reizes nedēļā. Retāk apmeklējot lielveikalus, samazināsiet iespēju impulsīvi iegādāties nevajadzīgas preces.
3. PET un stikla pudeļu depozīta atgūšana – lietderīgi videi un papildu līdzekļi
Papildu līdzekļus var atgūt, nododot depozīta punktos PET pudeles, skārdenes un bezalkoholisko dzērienu, sīrupu, visa veida alus un alkoholisko kokteiļu ar alkohola saturu līdz 15% stikla pudeles. Ierasti, nododot taru iepakojuma depozīta automātā, pretī tiek izsniegts čeks ar informāciju, cik naudas ir atgūts.
“Bērnu var iesaistīt iepakojuma vākšanā un nodošanā, piemēram, mājās tieši viņš var būt atbildīgs par to, lai tara būtu savākta vienuviet.
Pēc tam iegūto naudas summu vecāki var ieskaitīt kā bērna uzkrājumu,” iesaka Surgofts. Viņš arī piebilst, ka varbūt sākotnēji šāda summa varētu šķist maza, taču raugoties mēneša griezumā, var sakrāties līdz pat desmit eiro, attiecīgi gadā ap 120 eiro. “Man šķiet, ka svarīgi ir arī raudzīties ilgtermiņā, šis ir arī viens no krājkonta pamatiem – iespējams, mēneša griezumā nopelnītie procenti nešķiet tik daudz, bet gadā, it sevišķi, ja krājkontu papildina, tas jau ir krietni vairāk,” tā Surgofts.
4. Elektrības un ūdens saprātīga izmantošana
Gada tumšajā laikā elektrības rēķini pieaug jo īpaši, vēl vairāk tas ietekmē ģimenes, kuru mājsaimniecībā ar elektrību tiek sildīts ūdens un tamlīdzīgi. Tāpat izdevumus veido lielāks ūdens patēriņš. Šo resursu taupīšanu var izveidot kā spēli visai ģimenei. Piemēram, bērns uz noteiktu laiku kļūst par elektrības un ūdens inspektoru mājās, atbildot par to, lai ūdens netiek velti tecināts, bet elektrība netiek izmantota tad, kad to nevajag. Šo var īstenot mēnesi, līdz tiek saņemti jaunie komunālo maksājumu rēķini, vai ilgāk, piemēram, līdz Ziemassvētkiem. Ietaupītā starpība nonāk bērna uzkrājumos.
Uzsākot minēto spēli, jāvienojas par noteikumiem, kā var gudri samazināt ūdens un elektrības patēriņu.
Piemēram, aizgriezt krānu, kad tīra zobus, samazināt pavadīto laiku dušā par 5–10 minūtēm, izmantot trauku un veļas mazgājamo mašīnu, kad tās tiešām ir pilnas, ja iespējams, samazināt veļas mazgāšanas biežumu, kas ne tikai taupīs ūdeni, bet arī elektrību.
Tikmēr elektrības patēriņu var mazināt, izslēdzot mākslīgo apgaismojumu tajās telpās, kur tas nav vajadzīgs, vai izslēdzot ierīces, kas netiek izmantotas, atvienojot no elektrības arī tās ierīces, kas ir “stand by” režīmā, jo tās tik un tā patērē elektrību, aizstājot novecojušās spuldzes ar LED spuldzēm, iespējami izmantojot dabisko gaismu. Ja ūdens tiek sildīts ar elektrību, tad īsākas dušas samazinās arī elektrības patēriņu. Elektrību var taupīt, pavadot vairāk laika kopā. Piemēram, vienoties, ka vismaz vienu stundu dienā ģimene izslēdz visas elektriskās iekārtas, kuras tiešām nav vajadzīgas, un kopā spēlē galda spēles vai pārrunā, kā katram pa dienu ir gājis. Tas ne tikai palīdzēs mazināt elektrības patēriņu, bet arī stiprinās ģimeniskās saites.
5. Dažādi vienas dienas izaicinājumi
Arī šīs aktivitātes ir vērstas uz kopējā atkritumu daudzuma samazināšanu ar domu, ka ģimene tādā veidā var samazināt tēriņus par komunālajiem maksājumiem un ietaupīt. Piemēram, diena bez plastmasas. Šajā dienā visa ģimene cenšas iztikt bez plastmasas, izmantot vairākkārt lietojamo iepakojumu, doties uz veikalu ar auduma maisiņu, nelikt plastmasas maisiņā dažādas preces, kurām pēc būtības tāds nav vajadzīgs.
Var būt arī diena, kad radām iespējami mazāk atkritumu. Tas nozīmē, ka apdomājam, pirms izmetam. Pārtikas atkritumi joprojām veido būtisku nešķiroto sadzīves atkritumu daļu. Vecāki kopā ar bērniem var izdomāt, ko pagatavot no mājās jau esošajiem produktiem, īpaši tiem, kuriem tuvojas derīguma termiņa beigas. Tā viņi var mācīties rūpēties par dabu un radoši pieiet ēdiena gatavošanai, izmantojot, nevis izmetot.
6. Mācīties izmantot dažādus finanšu instrumentus
Mācīt bērnus par naudu un dažādiem finanšu instrumentiem var sākt jau no četru gadu vecuma. Protams, katram vecuma posmam ir sava specifika. Piemēram, pašus mazākos var iepazīstināt ar naudas jēdzienu, skaidrojot atšķirību starp vajadzībām un vēlmēm. Proti, viņam nepieciešams ēdiens vai apģērbs, taču nav nepieciešama kārtējā “mašīnīte” vai lelle. Var spēlēties ar rotaļlietām, kas saistītas ar naudas skaitīšanu, vai iejusties lomās kā kasieris-pircējs un otrādi. Sākotnēji tas var būt vienkāršs naudas skaitīšanas uzdevums vai saruna par to, kāpēc dažkārt ir jāatliek sava tūlītējo vēlmju apmierināšana, lai sakrātu naudu kaut kam lielākam.
Izmantojiet galda spēles, piemēram, “Monopolu”, vai arī izveidojiet savu spēli, kurā bērniem jāizlemj par naudas tērēšanu un taupīšanu. Tas palīdz bērniem izprast ilgtermiņa domāšanu un uzskaitīt izdevumus.
10–12 gadu vecumā bērnam jābūt savai kabatas naudai, kuru viņš var tērēt pēc saviem ieskatiem. Tas palīdzēs saprast naudas vērtību un uzņemties atbildību par saviem izdevumiem. Ļaujiet bērnam pašam izlemt par to, kā tērēt vai taupīt naudu, un nepieciešamības gadījumā kopā izrunājiet viņa izvēles. Jau aptuveni gadu abiem Indras Salcevičas dēliem ir bankas karte – tajā ieskaita kabatas naudu, un jaunieši to tērē pēc savām iegribām. “Tie ir pieci eiro nedēļā. Godīgi nezinu, kā viņi to naudu iztērē. Reizēm redzu, ka bulciņām, reizēm – sakrāj un aiziet uz kartingiem. Tomēr tā pa īstam viņi sapratīs naudas vērtību tikai tad, kad sāks kaut kur piestrādāt un pelnīt. Nākamajā gadā vecums atļaus, domāju, ka tad puikas netērēs kabatas naudu bulciņām, vairāk piedomās,” prāto divu dēlu mamma. Ar 13 līdz 14 gadu veciem pusaudžiem var sākt atklātas sarunas par ģimenes finanšu stāvokli un plāniem. Viņus noteikti jāiesaista diskusijās par ģimenes budžetu, ietaupījumiem un ieguldījumiem, jo no tā ir atkarīga viņu nākotne. Tas pusaudžiem palīdzēs saprast, kā pieņemt informētus finanšu lēmumus, un būs labs atspēriena punkts pašu pieaugušo dzīvei. Kādā brīdī var sākt arī piedāvāt bērniem krāt naudu ne tikai krājkasē, bet krājkontā. Protams, to var atvērt vecāki savā vārdā, rādot savām atvasēm, kā darbojas procenti, kā zināt, kur noguldīt izdevīgāk. Piemēram, Latvijas Banka regulāri apkopo informāciju par Latvijas kredītiestāžu noguldījumu likmēm.
“Svarīgi arī skaidrot par dažādiem instrumentiem, piemēram, kredītiem, kurā brīdī tas var būt palīgs, bet kurā – radīt riskus, tāpat iemācīt salīdzināt dažādus kredītus. Līdztekus arī skaidrot par noguldījumu veidiem – krājkontiem, termiņnoguldījumiem un tamlīdzīgi," uzskata “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
