Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska atklāti par ģimenes dzīvi šobrīd: "Mums nav ne svētku, ne atpūtas"
Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska par ģimenes dzīvi un attiecībām ar vīru reti runā publiski. Tomēr sarunā ar britu žurnālistu Pīrsu Morganu viņa atklāj, kā karš ietekmējis bērnus, kā pati slāpē savas emocijas, kā arī - cik bieži izdodas satikt vīru, prezidentu Volodimiru Zelenski.
Pēc Zelenskas teiktā, divi kara gadi nav bijuši viegli. Tie ļoti iespaidojuši viņas bērnus - 19 gadu veco meitu Oleksandru un 10 gadu veco dēlu Kirilo.
"Cik iespējams, cenšamies dzīvot normālu dzīvi. Meita tagad mācās universitātes otrajā kursā. Dēls iet skolā. Taču, protams, grūti, ka neko nevari ieplānot. Mums bija daudz plānu šiem diviem gadiem.
Mēs varējām piepildīt viņu dzīvi ar pozitīvām emocijām. Tagad viss ir apturēts. Nav ne svētku, ne brīvdienu, ne atpūtas. Visi domā par karu," atklāta ir Zelenska.
Pirmā lēdija atzīst, ka viņas dēlam skolā nemitīgi kāds jautā - kad beigsies karš. "Un atbildes uz to nav. Tas ir grūti."
Kirilo skolā ir patvertne, taču Olena pamanījusi, ka ne visas mātes Ukrainā var savus bērnus ar mierīgu sirdi laist uz skolu. Jo ne visās ir piemērotas vietas, kur paslēpties uzbrukuma gadījumā.
"Es negrasos sūdzēties. Bet mēs visi vēlamies, lai šis laikaposms beigtos un tā arī paliktu tikai laikaposms. Nevis lai neatgriezeniski mainītu mūsu dzīvi. Un visi vēlamies no tā iziet normālā psiholoģiskajā stāvoklī," viņa piebilst.
Pēc Zelenskas teiktā, prezidents savus bērnus satiek apmēram reizi nedēļā. Un var šai satikšanās reizei veltīt dažas stundas laika.
Tiesa, komandējumu vai vizīšu laikā tikšanās ir retāk.
Vaicāta, cik bieži pati redz savu vīru Volodimiru Zelenski, pirmā lēdija norāda, ka viņai tas izdodas biežāk nekā bērniem.
"Es vīru varu satikt biežāk, īpaši prezidentūrā, kur man ir savs kabinets. Reizēm varu viņam piezvanīt, un, ja viņš nav ļoti aizņemts, varam satikties. Reizēm kopā pusdienojam. Bet tas nav bieži, tikai tad, ja saskan mūsu dienas grafiki.
Piemēram, vakar nevarējām sazvanīties. Viņš man zvanīja trīs reizes, man bija vairākas tikšanās. Kad atzvanīju, aizņemts bija viņš. Izskatās, ka dzīvojam paralēlās dzīves. Bet tas ir normāli,"
viņa saka.
Zelenska pastāstījusi arī, kāds ir viņas pašas emocionālais stāvoklis. Sekojot ziņām par karu, nav iespējams reaģēt bez emocijām. Nesen Olenu satriecis stāsts, kā okupantu apšaudē gājusi bojā visa ģimene - māte un divi dēli, jaunākais vien gadu vecs.
"Viņi dzīvi sadega. Šādas lietas nekad neļauj būt laimīgiem vai mierīgiem. Bet dažas situācijas šokē tā, kā vienkārši vairs nevari izturēt un sāc raudāt."
Ukrainas pirmā lēdija norāda, ka emocionāli reaģē uz filmām, kuras top par Krievijas invāzijas sākumu Ukrainā. Dažas no tām Olena vienkārši nespēj noskatīties līdz galam, jo nav emocionālā spēka.
Olena Zelenska sarunā padalījusies ar interesantu faktu no 19 gadu vecās meitas privātās dzīves. Izrādās, ka viņas puisis ir no Mariupoles.
"Ir dokumentālā filma "20 dienas Mariupolē". Mana meita ar draugu aizgāja uz kino, uz šīs filmas pirmizrādi. Viņas draugs, kurš ir no Mariupoles, kopā ar saviem vecākiem vairākas nedēļas pirms aizbraukšanas no pilsētas nodzīvoja pagrabos. Viņš pats savām acīm redzēja nogalinātus savus kaimiņus.
Pēc tam jautāju meitai, kā viņai patika filma. Viņa teica, ka raudājusi. Vaicāju, kā jutās draugs. Arī viņš esot raudājis. Tāpat kā citi cilvēki zālē. Tādos brīžos ir ļoti grūti. Bet reizēm vienkārši ir jāraud, lai atbrīvotu emocijas," saka Ukrainas pirmā lēdija.
Viņa uzsver, ka zina - viņas darbs ir turpināt smaidīt un runāties ar cilvēkiem. Neraugoties uz to, ir tam spēka vai nav. Tāpēc viņa bieži vien cenšas emocijas paturēt sevī.
Nav šaubu, ka būt mātei un valsts vadītāja sievai kara laikā ir ārkārtīgi grūti. Taču Volodimirs Zelenskis arī publiski nevairās izrādīt siltas jūtas savai mīļotajai sievietei.
"Mēs esam īsti draugi viens otram. Tas arī ir mūsu attiecību noslēpums. Mums nav bijis grūtu laikaposmu, mēs saprotam viens otru un atbalstām.
Un tie nav tikai tukši vārdi kā, piemēram, "labi pastrādāji, es tev uzticos".
Nē. Mēs varam viens otru atbalstīt. Sasmīdināt, ja vajag. Vai arī kādos brīžos viens otru pastumt uz priekšu un pateikt: "Tiec galā!" Mēs jūtam viens otru. Es priecājos, ka viņš saka, ko jūt pret mani, kad sarunājas ar žurnālistiem. Bet man nav vajadzības to dzirdēt, es tāpat to zinu," par abu mīlestības spēku pārliecināta ir Olena Zelenska.
Valsts pirmā lēdija neslēpj, ka sapņo par laiku, kad abi ar vīru varēs "blakus viens otram vienkārši klusēt".
"Ar to arī pietiek. Lai ir pietiekami laika būt vienam ar otru, nekur nesteigties, neko neplānot. Par to arī šobrīd sapņojam. Vienkārši būt kopā," viņa piebilst.
Britu žurnālists arī pajautājis, vai Zelenskis publiskajā vidē ir tāds pats, kā privātajā. Viņa sieva uz to atbild - jā, kardinālu atšķirību starp publisko un privāto vidi neesot.
"Viņš labi tiek galā. Manuprāt, tā viņam ir iedzimta īpašība. Es tagad daudz strādāju ar psihiskās veselības problēmām un zinu, ka katram ir atšķirīga kapacitāte.
Tā ir kā imunitāte. Ir noteikts skaits pārbaudījumu, kurus viņš var iziet bez sekām."
Olena norāda, ka viņai nav šaubu, ka vīram šobrīd ir ārkārtīgi grūti, taču piebilst - viņam ir savas metodes, kā atpūsties.
"Bērni viņam ļoti palīdz to darīt. Viņš ar viņiem var dauzīties, dziedāt muļķīgas dziesmiņas, smieties, un tas palīdz.
Arī sports viņam palīdz, kad ir pārāk liela spriedze, kad nervi ir uzvilkti. Dažkārt viņš neguļ pietiekami ilgi, bet tam šobrīd nav risinājuma.
Esmu droša, ka viņš tiks galā," pārliecināta ir Ukrainas pirmā lēdija.