Liene dalās reālā pieredzē par iepazīšanos tinderī. 2. sērija. "Tikties sarunājām jau tajā pašā dienā"
Vai populārajā iepazīšanās lietotnē "Tinder" ir iespējams atrast īstu mīlestību? Savā pieredzē drosmīgi dalās reāla sieviete - 50+ gadu vecā Liene. Šodien - stāsta otrā sērija.
Lai arī iepazīšanās internetā šķiet ikdienišķa parādība, joprojām gribam dzirdēt, kā tad ir būt tur – virtuālajā otrās pusītes meklēšanas pasaulē. Soli pa solim dosimies līdzi aizraujošā reālas sievietes piedzīvojumā, sevi un izredzēto meklējot Tinder. Visi stāsti, tāpat kā tinderromāna autore, bez kuras klātbūtnes savulaik reti notika kāds smalko aprindu burziņš Rīgā, ir īsti un neizdomāti.
Mani sauc Liene, esmu savos 50 un plus – vecumā, kurā vairāk kā vēl nekad dzīvoju apzināti, piesātināti un ar pilnu elpu. Jau aptuveni gadu esmu brīvas sievietes statusā, turklāt arī vairs nedzīvoju Latvijā. Esmu bijusi laulībā un pēc tam uzreiz nopietnās attiecībās, tāpēc šā brīža brīvsoli vēlos izbaudīt un paildzināt, lai tā kārtīgi iepazītu frontes otro pusi – vīriešu pasauli.
Šī ir 2. sērija. Stāsta 1. sēriju lasi šeit.
Ļoti rūpīgi atlasot kandidātus, ar kuriem sarakstīties vai tikties, man ir iespēja baudīt gudru vīriešu kompāniju un sajust vai nesajust to klikšķi, pēc kura seko vai neseko tālākais. Savā jaunībā neesmu bijusi tik drosmīga, lai izmēģinātu, salīdzinātu, pārdomātu un saprastu.
Tas arī nenozīmē, ka tagad es uzreiz metos gultā ar katru sastapto randiņa biedru. Nē.
Bet notiek arī tā, ka tas klikšķis iestājas pēc dažiem sarakstes teikumiem. Pirms mēneša satiku vienu īru (kā es viņu saucu, My Irish Man), sākām sarakstīties, pēc dažiem teikumiem viņš mani sasmīdināja līdz asarām un pēc stundas jau bija pie manis. Un tas viss attaisnojās – nekas labāks seksuālajā pieredzē ar mani nebija noticis… Mēs joprojām regulāri tiekamies.
Bet šeit ir atkal cits stāsts – ir jūtams, ka viņš savā dzīvē ir aplauzies tā, ka neuzticas sievietēm, tik uztur īstermiņa attiecības kā sava veida sportu. Savukārt man viņš patīk tik ļoti, ka esmu gatava uzņemties sevis pieteikto slepeno izaicinājumu viņu “salabot”. Bet, kamēr es mēģinu salabot savu Irish Man, man ir jābūt pietiekami gudrai, lai nekoncentrētos tikai uz viņu. Tā ir spēlīte. Šajā dzīvē mēs visi manipulējam viens ar otru, vēlamies mēs to atzīt vai ne…
Vēl jo vairāk, vīrieši taču ir mednieki, viņus tā pa īstam neuzrunā medījums, kas pats viegli dodas rokās.
Viņš man ir devis pietiekami daudz zīmju, ka es viņu interesēju arvien nopietnāk. Es to jūtu, tāpēc man tās mūsu “īstermiņa attiecības” ir gudri jāpagarina.
Tas ir pilnīgs kosmoss – kā mēs neklātienē satikāmies, cik ātri uzķērām viens otra komunicēšanas spējas, kā tās sakrita un cik ļoti viss sakrita klātienē. Pirms viņa es nezināju, ka es TO daru skaļi un tur neko nevar padarīt, tikai nākamajā reizē aizvērt visus logus... jo taču ir kaimiņi un man tur ir jādzīvo. Bet arī par to es par daudz uztraucos, jo viena mana kaimiņiene – itāliete no pretējās mājas – to dara ļoooti skaļi, nu tā, ka tad, kad viņiem ir mīlas prieki, mēs visa iela tajā piedalāmies. Jā, un tas viņiem parasti notiek ilgi. Jāatzīmē, ka mums arī.
Mēs abi esam vienā vecumā, un izskatās, ka, katrs sava ceļa vadīti, esam nonākuši pie slēdziena, ka dzīve ir jādzīvo pilnasinīgi, pa īstam, netēlojot. Šis stāvoklis jau tā paver sen nejustas brīvības apvāršņus, bet, sastopot tādu pašu otru, mēs savas atklāsmes pavairojam un piedodam tām vārdos neizsakāmu jaudu.
Savā ievadstāstā jau minēju, ka mans tindersāgas sākums bija diezgan neveikls. Neslēpšu, biju nedaudz nobijusies no nezināmā. Saklausījusies dažādus stāstus – gan tos skaistos, kuros pāri ir atraduši viens otru un kopā būs mūžīgi mūžos, gan arī tos, kas liek uzmanīties. Šajos laikos iepazīšanās portālu temats ir plaši atspoguļots gan rakstos un pētījumos, gan arī atsevišķi stāsti ir tapuši par scenārija pamatu seriālos.
Cik dažādi ir šie stāsti un to rezultāti, tikpat dažāda ir cilvēku attieksme pret tā sauktās “ātrās iepazīšanās” iespēju.
Vieni uzskata, ka šis rīks ir tikai gadījuma seksam, nosodot ķermeniskas baudas kultivēšanu un atteikšanos no domām par sekām un atbildību, savukārt tie, kas to ir pieredzējuši, var apgalvot, ka šis iepazīšanās veids paver iespēju satikt cilvēku, kuram tu uz ielas tā netīšām neuzskrietu virsū.
Es piekrītu tam, ka bieži vien ir vērojama diezgan nevērīga, varētu pat teikt, virspusēja attieksme pret sarakstes partneri.
Pat pēc pirmā randiņa liela daļa cilvēku vienkārši nozūd neatvadījušies, pat nepiepūloties pieklājīgi samelot…
Man tā vēl nav gadījies, bet, saudzējot sevi, vienmēr pieļauju iespēju, ka kādreiz tā tas varētu notikt. Tas ir kā paspārdīt akmeņus – mēs izvēlamies vienu, kādu laiku parotaļājamies un tad to aizsperam, pat nepaskatoties uz to pusi. Diezgan skarba realitāte… Bet tādā laikā dzīvojam.
Šajā ziņā esmu diezgan atbildīga – ja jau esmu piekritusi satikties, pavadīt kādu laiku sarunā, izdzerot glāzi vīna, tad sekoju šiem nosacījumiem un pēc pirmā mirkļa “aplauziena” nemūku projām, bet parunājos ar cilvēku un sarunas beigās pieklājīgi paskaidroju, kāpēc no manas puses nekas nesekos. Pieņemu, ka var gadīties arī tā, ka, pasargājot sevi, pēc iespējas ātrāk ir jātin tā makšķere.
Mani pirmie divi neklātienē sarunātie randiņi bija diezgan neveikli…
Iepriekš jau minēju, ka, raugoties no šodienas skatupunkta, biju pārcentusies sevis eksponēšanā.
Neliela atturība gan stāstā par sevi, gan arī komunikācijā ar ieinteresētajām personām piedos papildu intrigu un padarīs tevi vēl saistošāku.
Tātad mana profila teksts angļu valodā bija šāds: “Esmu viena šajā lielajā pilsētā, tāpēc dažreiz jūtos vientuļi. Labprāt satiktu kādu līdzīgi domājošu personu (es rakstīju soulmate). Attiecību ziņā neko konkrētu neplānoju, jo esmu pilnīgi pārliecināta, ka šajā jautājumā neko saplānot nav iespējams. Esmu gatava vērot, kurp tās vedīs. Man patīk gudri un ar humoru apveltīti vīrieši.” Tā kā itāļu valodu vēl tikai mācos un tajā vēl nespēju izteikties brīvi – tā, lai nebūtu jārunā primitīvos teikumos, ar nepareizas gramatikas pazīmēm –, mans pirmais filtrs bija angliski runājoši vīrieši. Itālijā tāds vīrietis varētu būt uzskatāms arī par izglītotu, jo lielais vairums runā tikai itāļu valodā.
Pirmais swipe right (apstiprinātais) no manas puses tika polim Džonatanam.
Mani uzrunāja viņa nebēdnīgais smaids ar rozi zobos un teksts: “Swipe right if you wanna spoil your life, swipe left if you wanna save your life” (apstiprini mani, ja vēlies sabojāt savu dzīvi, bet, ja vēlies paglābties, tad labāk neapstiprini). Visās trīs izliktajās bildēs polis izskatījās glīts, varētu būt manā gaumē, arī fakts, ka viņš nodarbojas ar Austrumu cīņām, bija papildu plusiņš no manas puses. Likās, ja arī mums tur nekas īsti nesanāks, polis jau nu pavisam noteikti būs ļoti asprātīgs un interesants sarunu biedrs. Mēs īsi sarakstījāmies un, tā kā komunikācija šķita ļoti viegla un nepiespiesta, jau tajā pašā dienā sarunājām tikties uz kādu glāzi vīna.
Uzvilku skaistu veļu, neko nepārspīlējot, nedaudz uzkrāsojos, nevērīgi, bet gaumīgi sabužināju savus pagaros matus rotaļīgā astē. Romiešu tipa sandales un piegulošā zīda kleitiņa piedeva manam tēlam rotaļīgumu.
Vēlreiz paskatījos uz sevi spogulī un smaidot sev pateicu: “Rādās, ka tev šodien beidzot būs TAS.”
Savu adresi neatklāju, bet tikšanās vietu organizēju netālu, lai man pēc tam būtu ērtāk tikt mājās. Gājiens pa manu ieliņu izvērtās sarkanā paklāja cienīgs. Tā kā pēc dabas esmu draudzīga un komunikabla, manas ieliņas veikalu un restorāniņu īpašnieki un viesmīļi jau ir kļuvuši par draugiem. Protams, ka vīrieši uzreiz pamana sievieti, kura ir gatava mīlas rotaļām.
Kā teica viens mans labs draugs, Latvijā ļoti pazīstams uzņēmējs, vīrieši ļoti labi sajūt un redz sievieti, kura domā un ir atvērta seksam.
Ar svilpieniem un komplimentiem neskopojoties, manas ieliņas vīrieši deva man svētību un pavadīja mani uz randiņu.
Nedaudz, bet pieklājīgi kavēju, lai nebūtu tā, ka man vienai būtu jāstāv un jāgaida savs potenciālais brūtgāns. Sirds pukstēja nedaudz straujāk. Lai to kontrolētu, smaidot elpoju lēnāk un dziļāk, vienlaikus noskenējot laukumu, kurā būtu jābūt polim Džonatanam. Ieraugu vīrieti, kas pret mani stāv ar muguru un arī kādu meklē, līdz mūsu skatieni sastopas….
Turpinājums sekos.
