Aina Poiša: aicinu mammas domāt, kā uzziedēt, nevis izdegt!

Sievišķība un mātišķība

Sievišķība un mātišķība ir divas lietas, kas vislabāk raksturo mammu. Uzziedēšana ir tā sievišķība. Arī mātišķīgums uzzied, bet tas uzzied citādi. Mātišķībai ir gandarījums, negulētas naktis, īkšķīša turēšana. Kā mūsu vecmāmiņas zina teikt: “Mazi bērni spiež klēpi, bet lieli – sirdi.” Visu mūžu mammas seko saviem bērniem līdzi, lai cik lieli viņi arī nebūtu. Un augļu laiks ir tas laiks, kad mammas var redzēt, kādi tie augļi sanākuši – saldi, rūgti vai tur kāds tārpiņš iemeties.

Mēs svinam Mātes dienu, svinam šos svētkus par ābelēm un dārzniekiem, kuri šīs ābeles spēj aprūpēt, jo ābele viena pati to nespēj paveikt. 

Mātes loma dod šo pilnvērtības sajūtu jeb pašrealizāciju, ka dzimta turpinās.

Vēlmju grozs

Mēs varētu iedomāties, ka šobrīd katrai mammai tiek piešķirts vēlmju grozs un tajā vajadzētu salikt tikai tās lietas, kas palīdz tieši šai mammai, jo kas der vienam, neder citam. Šīs lietas rūpīgi jāatlasa, jo informācijas telpa mums apkārt ir tik intensīva un liela, ka var apjukt. Ja ķer un grābj visu, ko redz un dzird, tad var aiziet ļoti tālu no savām personiskajām vēlmēm. Bet ir dažas lietas, ko visas mammas varētu likt šajā vēlmju grozā:

• Mammas fiziskās vajadzības

Miegs ir primārā fiziskā vajadzība. Reti kura mamma nav piedzīvojusi milzīgu miega badu. Miegs ir tas, kas mums ļauj noturēties. Un mammas bieži vien ir priecīgas dāvanā no vīra saņemt nevis kleitu, bet nakti viesnīcā vienām pašām, kad var netraucēti izgulēties. Es aicinātu mammas rast iespēju neiekrist lielā miega badā, jo tas ļoti dedzina baterijas!

Ēdiens ir vēl viena kritiskā zona, jo bieži vien mammām nav laika kārtīgai ēdienreizei, jo pārsvarā viņas domā: galvenais, lai bērniņš ir paēdis. Tāpat arī jāatrod laiks, lai vīram sarūpētu siltas vakariņas un pati mamma reizēm paliek pēdējā vietā, īsti nepaēdusi. Izņēmums ir tas periods, kad mazulis jau pats ēd, tad mammas ir tās, kas parasti pabeidz izēst bērnu pusdienu šķīvjus… Bet veselīga attieksme pret sevi būtu, ja mamma varētu atrast 10 minūtes, lai viena pati varētu uz sava šķīvja uzlikt labu ēdienu un paēst. Šie ir tie mazie mirkļi, kad mamma var parūpēties par sevi – par miegu, ēšanu, ūdens dzeršanu un fiziskām aktivitātēm. 

• Pieskārieni   

Ļoti vērtīgi ir pieskārieni no cilvēkiem, kas ir mammas atbalsta komandā. Jo mamma ir ļoti dodoša, viņa paijā, glāsta, mierina bērnu, viņa priecājas par katru bērna smaidu un kustību, tā ir lielākā mammas laime. Bet viņai kā cilvēciskai būtnei un sievietei ir ļoti svarīgi pieskārieni arī pašai. Šis būtu Ieteikums vīram: uzlikt kādu mierīgu mūziku un apskaut savu sievu no aizmugures un pašūpināt, lai mamma var sajust tādu kā lološanu – caur pieskārieniem. Šī te mammas aijāšana un šūpināšana ir ļoti liela vērtība, to būtu pelnījusi katra sieviete. Ja tas nav partneris, kas to var sniegt, tad varbūt tā ir mammas mamma.

Mammai ļoti svarīgi ir vakarā parunāties ar kādu pieaugušu cilvēku. Jo visu dienu viņa ir ar bērniem un runā bērnu valodā, svarīgi, lai ir iespēja regulāri parunāties arī pieaugušo valodā. Mamma var sarakstīt tādus kā špikerīšus vīram uz lapiņām “parunā ar mani”. Tas ir arī laiks, kad pāris var stiprināt savas attiecības un iztikt bez sadzīvisku lietu apspriešanas. Ļoti svarīga ir partnera uzmanība – tas ir attieksmes jautājums, ka viņš var pievērst savu nedalītu uzmanību sievai. Viņš var uzdot šādus jautājumus: vai tu gribi parunāt ar mani? Man ir laiks  tev, par ko tu gribētu parunāt? 

Bērniņš – tā ir dzīves skola, atbildība, mīlestība un tas, kas rada arī raizes. Raižu roka ir tā kreisā roka, ka mēs kā pieauguši cilvēki izpildām konkrētus pienākumus, bet labā roka ir iedvesmas roka, uz kuras mums ir jākabina emocionālās konfektītes. Tās ir lietas, kas mūs personīgi priecē, kas noved līdz aizkustinājuma asarām, kas aizkustina mūsu dvēseli.