Astrologs Andris Račs: "Jau agrāk man nācies dzirdēt ārvalstu kolēģu prognozes par drīzo Putina galu"

Kādi tad ir astrologa galvenie uzdevumi? Andris Račs norāda, ka bieži vien cilvēka dzīve līdzinās labirintam. “Tādus reizēm zīmē žurnālos, kad lasītājam jāatrod pareizais maršruts, lai nokļūtu līdz galapunktam un saņemtu uzzīmēto balvu – burkānu. Šādā uzdevumā galvenais mērķis ir burkāns, bet dzīvē, protams, mums ir citi mērķi.”

Viņaprāt, astrologa uzdevums ir palīdzēt cilvēkam noorientēties šajā labirintā. “Lielie jautājumi mums ir dažādi – kad, kur, ar ko un kāpēc. Es uzskatu, ka vissvarīgākais ir rast atbildi uz pēdējo jautājumu – kāpēc? Tad kļūs skaidras atbildes arī uz pārējiem. Savā ziņā astrologa konsultācija ir līdzīga psihoterapijai, kad mēs kaut ko vairāk atklājam par sevi. Tas ir brīdis, kad mēs sevī ieviešam kaut kādu skaidrību. Senos tekstos astroloģija bieži vien tiek saistīta ar gaismu, tā dod iespēju redzēt. Gaismā it kā nekas nemainās, jo situācija ir tāda pati kā tumsā, taču gaismā mēs to redzam. Gaismā cilvēks ierauga, kas viņš tāds ir. Manuprāt, pieaugušam cilvēkam, kurš labi zina, kas viņš tāds ir, astrologs nemaz nav vajadzīgs. Astrologs viņam neko jaunu nepateiks.”

Arods, zinātne un māksla

Kurās dzīves situācijās astrologa ieteikumi visvairāk būtu nepieciešami?

Šeit varam turpināt stāstu par labirintu. Tās ir situācijas, kad cilvēks ir nokļuvis strupceļā. Viņš ir nonācis tur, kur īsti nav gribējis nokļūt, un tagad ir neapmierināts. Viņš sāk apsvērt iespējas doties pa citu ceļu – vai arī doties pa to pašu, bet vispirms to eju nolemj patīrīt. Protams, šeit lieti var noderēt zināšanas astroloģijā. Astrologs nekad neieteiks, kā ir pareizi vai nepareizi, jo tas atkarīgs no paša cilvēka, kas viņam patīk vai nepatīk. No astroloģiskā viedokļa pareiza vai nepareiza var būt tikai pati astroloģiskā karte. Ja cilvēkam dzīves ceļš ir netīrs un dubļains, tas nav ne pareizi, ne nepareizi – tā ir paša cilvēka karmiskā problēma. Savukārt, ja ceļš ir tīrs un apgaismots, tas ir nopelnīts.

Astroloģija visvairāk noder brīžos, kad cilvēks ir neapmierināts ar savu stāvokli. Astroloģija var sniegt atbildi, kas ar cilvēku notiek, vai tas ir pārejošs stāvoklis, vai arī viņš nokļuvis strupceļā un ir jāmaina dzīves virziens. Pie astrologiem parasti vēršas, kad jāpieņem svarīgi dzīves lēmumi, kad cilvēki atrodas krustcelēs. Un tad astroloģija gluži kā bāka dod signālu, lai ļaudis, kas apmaldījušies tumsā, ieraudzītu, kur ir krasts. 

Klienti interesējas par attiecību, saderības un darba jautājumiem, par karjeru, izaugsmi un uzņēmējdarbības iespējām. Ļoti būtisks ir jautājums par materiālo drošību. Daudzi baidās no nākotnes un pārmaiņām. Vispār jāteic, ka cilvēkus var iedalīt trīs lielās grupās. Vieni cieši turas pie pagātnes un ar bažām raugās nākotnē, otri noliedz pagātni un kaļ nākotnes plānus, bet trešie dzīvo pagaidu režīmā – kā ir, tā ir. Gan pirmie, gan otrie ir ļoti neapmierināti ar trešajiem, jo viņi, piemēram, nevēlas taisīt dzīvoklī remontu un laikus nenokārto mantojuma lietas.

Klientu konsultēšanas procesā vēlams skatīt lietas kompleksā. Piemēram, šodien pieņemu trīs klientus – pavisam divpadsmit kartes. Klāt nāk dzīvesbiedru un bērnu kartes, jo viens cilvēks – tā ir tikai daļa no sistēmas. Jo vairāk redzam sistēmu kopumā, jo bilde kļūst skaidrāka. Tādā ziņā var teikt, ka esmu ģimenes astrologs.

Man vienmēr bijis interesanti parunāt ne tikai par sadzīviskām, bet arī par lielām un būtiskām lietām. Kas es esmu un ko šeit daru – tie ir jautājumi, kas daudziem uzrodas pusmūža krīzē. Gadās, cilvēkam it kā viss ir, bet dzīves piepildījuma tomēr nav.  

Vai astroloģija ir zinātne?

Ar astroloģiju ir kā ar medicīnu – tas ir arods, zinātne un māksla. Es pārstāvu aroda un mākslas virzienus un tikai atsevišķās situācijās esmu pievērsies pētniecībai. Atklāti sakot, īpaši necepos, kad dzirdu iebildumus un apgalvojumus, ka astroloģija taču nav nekāda zinātne.

Jā, Eiropā astroloģija nav atzīta par zinātni, bet, piemēram, pirms gadiem desmit Indijas Augstākās tiesa ar savu lēmumu atzina, ka astroloģija ir zinātne. Spriedums izraisīja dedzīgas diskusijas, un vēl tagad šis jautājums nav zaudējis aktualitāti.

Kaut arī Eiropā astroloģija nav atzīta par zinātni, valstiskā līmenī pret to ir dažāda attieksme. Norvēģijā astroloģijas studijām ir piešķirts valsts finansējums, turklāt arguments ir ļoti vienkāršs – ja ar astroloģijas zināšanām var nopelnīt, tās ir atbalstāmas un veicināmas. Manuprāt, ļoti jēdzīga un loģiska pieeja. Ja mēs redzam, ka Latvijā ir pieprasījums pēc astroloģijas, tad labāk apmācīt astrologus, nevis juristus, kuri pēc studijām Anglijā strādās par celtniekiem vai krāvējiem. Konkrētais princips attiecas uz jebko. Valstij nepieciešams atbalstīt to, kas sabiedrībā ir nepieciešams un pieprasīts.

Astroloģija jau sen ir pierādījusi, ka tā reāli strādā. Es pēc rakstura esmu skeptiķis, tāpēc neticu uz vārda, man visu vajag pārbaudīt. Tieši tā manā dzīvē notika ar astroloģiju. Daudzu gadu garumā esmu to pārbaudījis un neskaitāmas reizes pārliecinājies, ka tā strādā. 

Astroloģiju kā disciplīnu var ierindot starp humanitārajām, lai gan dzirdēts viedoklis, ka īstas ir tikai eksaktās zinātnes, bet humanitārās – tās nav nekādas zinātnes. Manuprāt, astroloģijai kaitējumu nodarījis nevajadzīgi ievazātais misticisms un nepārbaudītas informācijas tiražēšana copy/paste režīmā. Ja tagad to visu sāktu celt augšā, pārbaudīt un vērtēt, atklātos zili brīnumi un šausmu lietas. Protams, tas viss neveicina ticamību un autoritāti. Kas attiecas uz mani, es praktizēju klasisko, tradicionālo astroloģiju, kas izturējusi laika pārbaudi vismaz pāris tūkstošu gadu.

Agrāk astroloģijas efektivitāti varēja daudz vieglāk noteikt, jo tā galvenokārt strādāja ar notikumiem, bet šodien astroloģija bieži vien tendēta uz cilvēku un viņa sajūtām, kas nav objektīvi nosakāmas. Ja kādam uz galvas uzkrīt ķieģelis, tas ir skaidri redzams, bet tas, cik labi vai slikti jūtas cilvēks, ir diezgan relatīvi. Mēs varam pierādīt faktus, bet ne sajūtas. Jāatzīst, tagad par astroloģiju vairāk interesējas sievietes, bet vīrieši mazāk. Ar to arī izskaidrojama šī tendence arvien vairāk dominēt sajūtu tēmai.

Man nav vēlmes strīdēties ar astroloģijas noliedzējiem, es labāk izmantoju savu enerģiju kaut kam lietderīgākam. Katrā ziņā es neiešu demonstrācijās ar karogu rokās, lai panāktu, ka astroloģiju atzīst par zinātni. Tajā pašā laikā man nebūs iebildumu, ja kāds uzņemsies to darīt.

Viss ir savstarpēji saistīts

Reizēm dzirdēti stāsti par izciliem astrologiem. Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam astrologam, lai viņš būtu izcils?

Man šķiet, ka tā izcilība piedēvēta, pateicoties kaut kādām nozīmīgām prognozēm. Piemēram, ja gaišreģis Finks būtu strādājis tikai ar tantēm, pareģodams, cik viņām būs vīru vai bērnu, viņš šodien nebūtu slavens. Atzinību un popularitāti viņam nodrošināja pareģojums, nosakot gadu, kurā Latvija atgūs neatkarību. 

Ir divu veidu skolotāji un astrologi. Vieni stāsta, kā vajadzētu būt, bet otri – kā ir. Pirmie pazīst Dievu, otrie – dzīvi. Tādā mitoloģiskā līmenī šo abu pušu pārstāvji savstarpēji karo. Katram ir sava gudrība. Šeit nevar izšķirt, kurš ir zinošāks, jo tas būtu tāpat kā noskaidrot, kurš ir gudrāks – mācītājs vai jurists. Izcilnieki var būt abās jomās. Izcils speciālists ir tas, kurš spēj reāli palīdzēt, dot reāli strādājošus padomus.

Vai astrologam nepieciešama laba intuīcija? 

Viedos tekstos teikts, ka intuīcija ir saistīta ar pieredzi. Piemēram, ja cilvēks jūt, ka uzkāpis uz kaut kādiem durkļiem, viņš intuitīvi saprot, ka tas ir grābeklis. Ne jau pirmā reize... Pieredze var būt saistīta ne tikai ar šo dzīvi, bet arī ar iepriekšējām. Skaidrs, ka intuīcija ir vēlama, tomēr ar to būs par maz, jo astrologam daudz vairāk nepieciešams labs analītisks prāts.

Protams, noderēs arī iztēle. Lūk, tev ir dotas trīs krāsas – sarkanā, dzeltenā un zilā. Un iztēlojies, kas no tā visa var sanākt! Ar astroloģiju ir līdzīgi. Iespējams noprognozēt – var notikt tā, šitā vai tā. Tad ņemam talkā intuīciju un pieļaujam, ka, visticamāk, tomēr notiks šādi.

Vai astroloģija noderētu arī citu jomu speciālistiem?  

Hipokrats reiz izteicies, ka ikvienam ārstam būtu nepieciešams pārzināt astroloģiju. Kaut kādas zināšanas par pamatelementiem un to ietekmi uz cilvēka raksturu noderētu arī pedagogiem, tad būtu skaidrs, kā labāk strādāt ar audzēkņiem. Ideāla apmācība varētu notikt, ja uz vienu skolotāju būtu viens audzēknis, bet tas, protams, vispārizglītojošās skolās nav iespējams. Pie manis nākuši gan pedagogi, gan ārsti, gan psihologi. Mums bijusi arī sadarbība, kas nepieciešama īpaši jūtīgās situācijās, piemēram, grūtniecības laikā vai arī tad, ja grūtniecība neiestājas. Ikviens labs vārds un skaidrība šajā lietā ļoti palīdz – dod papildu mieru un drošību.

Pie mums vēl joprojām ir spēkā tendence uz šauru specializāciju, bet tam ir savi trūkumi, jo viss ir savstarpēji saistīts. Pēc būtības viss ir viens. 

Astroloģija un politika. Vai politiķiem būtu vēlams izmantot astrologa pakalpojumus?  

Ikviens politiķis, kurš pavisam atklāti izmantotu astrologa pakalpojumus, pamatīgi riskētu. Kritiķiem pietiktu, ja kaut viens no desmit pieņemtajiem lēmumiem būtu nepareizs. Lai gan, protams, varētu jau pamēģināt. Kā liecina aptaujas, aptuveni trešdaļai Latvijas sabiedrības ir pozitīva attieksme pret astroloģiju, un tas nav nemaz tik slikts rādītājs. Jo kuras institūcijas Latvijā, kur daudz kas tiek noniecināts, būtu populārākas? Vispirms vajadzētu atrast ideālu astrologu, kurš labi jūt drēbi. Otrkārt, viņam vajadzētu būt skaidriem atskaites punktiem attiecībā uz Latvijas horoskopu. Šeit vēl joprojām nav vienprātības, kuru datumu tad ņemt par Latvijas sākuma punktu. Tiek piesaukti dažādi gadskaitļi: 1918., 1990. un 1991. gads.

Kad no laika atstatuma reizēm paskatos un paanalizēju pasaules notikumus, rodas iespaids, ka viens otrs tik tiešām ir inspirēts, balstoties uz astrologu padomiem. Tā teikt, pūta labs ceļavējš, un šī situācija tika izmantota. Es pieļauju, ka vairāku valstu specdienestos tiek izmantota astroloģija un atsevišķos gadījumos lēmumi tiek pieņemti, vadoties pēc zvaigžņu stāvokļa. Reizēm kāds astrologs, piemēram, saka: “Urāns iegāja tur, un tieši tāpēc notika tas.” It kā pareizi, bet to var pavērst arī otrādi, proti, kāds gudrinieks izmantoja Urāna ietekmi, lai izdarītu to, ko bija iespējams izdarīt.

Karš un Marsa ietekme

Vai tev bieži jautā par karu Ukrainā un kad tas reiz beigsies?

Kā astrologs es nejūtos sevišķi pietuvināts politikai, jo galvenokārt strādāju ar cilvēkiem individuāli.  Protams, arī man ir konkrēti novērojumi un secinājumi, turklāt vajadzīgās atbildes uzrodas tad, kad tās kāds iniciē. Jau 2014. gadā kļuva redzams, ka Ukrainas teritorija nepaliks tāda kā agrāk, tomēr nav īstas skaidrības, kāda tā būs.

Lai mēģinātu kaut ko prognozēt politikā, uz kaut kā ir jābalstās. Es to daru, analizējot valstu līderu astroloģiskās kartes. Citi astrologi par pamatu ņem politiski būtiskus datumus, piemēram, valsts proklamēšanas dienu, prezidenta inaugurācijas datumu vai arī kaut ko citu. Šajā sakarā var nosaukt diezgan garu listi ar dažādiem datumiem, bet, pēc manām domām, tas īsti nestrādā. Turklāt šeit rodas diezgan lielas jukas, jo katram ir savs atskaites punkts.

Protams, varam balstīties uz Putina horoskopu, taču arī šeit nav īstas skaidrības, jo dzirdētas runas, ka viņš dzimis pavisam citā datumā, nekā tas oficiāli norādīts. Man gan šķiet, ka Putina horoskops tomēr atbilst viņa uzvedībai.

Astroloģiju izmanto arī propagandas nolūkos. Tiek solīts, ka zvaigznes nodrošinās vienas vai otras puses uzvaru.  

Karā visi līdzekļi ir labi jeb mērķis attaisno līdzekļus. Es gan nedomāju, ka astroloģiskās prognozes varētu būt īpaši draudīgs ierocis, kuru vērst pret pretiniekiem.

Jau agrāk man nācies dzirdēt un lasīt ārvalstu kolēģu prognozes par drīzo Putina galu. Vadoties no šīm prognozēm, viņam jau vairākkārt vajadzēja būt mirušam. Tas tikai norāda, ka cilvēki grib ātrus risinājumus nopietnām problēmām. To var saukt par populistisko astroloģiju, un jāatzīst, ka šodien tā rullē.

Starp šādiem populistiem ir arī tādi, kuri biedē cilvēkus ar briesmīgām prognozēm. Es tā nedaru, bet reiz savas skolas lapā ieliku rakstu ar ieteikumu uzmanīties, un tam rakstam bija ievērojami vairāk laiku nekā parasti. Baidīšana ir pieprasīts žanrs. Tad vēl ir solītāji, kas sola, ka tūlīt viss atrisināsies, piemēram, tūlīt konkrētā planēta pagriezīsies un visi krievu tanki momentā atgriezīsies Krievijā. Šajos laikos tādas galējības – baidīšana un solīšana – ir diezgan pieprasītas. Baidītāji pelna naudu, bet labie solītāji, iespējams, paši tic un cer, ka pavisam drīz viss vienkārši un ātri atrisināsies. Tomēr es ieteiktu domāt loģiski un kritiski. Reizēm realitāte mēdz būt garlaicīga, bet neviens negrib dzirdēt garlaicīgas ziņas. Cilvēki alkst dzirdēt to, kas nomierina un iedvesmo.

Ko tad zvaigznes sola Putinam?

Neko labu es nepateikšu, jo viņam tuvākajā laikā nekas slikts neuzrādās. Es jau agrāk, vēl pirms kara, izteicu minējumu, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai būs saistīts tieši ar Putina astroloģisko karti. Un tajās dienās bija redzams, ka viņš ir dusmīgs, bija kara dieva Marsa ietekme. Protams, tur bija saskatāma arī sava veida loģika, jo tieši tad beidzās olimpiāde.

Esmu pētījis kartes arī citu valstu līderiem, kad no viņu puses sekojusi kāda agresija, un arī tur bija redzama kara dieva Marsa ietekme. Marss ietekmē pilnīgi visus – gan prezidentus, gan krāvējus –, un mūsu agresijas izpausmes ir atkarīgas no mūsu statusa. Starp citu, tas attiecas arī uz mūsu premjeru Kariņu, kuram šajā kontekstā ir ļoti piemērots uzvārds. Kad tika veidota valdība un partneri negribēja ņemt valdībā progresīvos, Kariņš bija dusmīgs – gāja prom no sapulces, cirta durvis un solīja vairs nedraudzēties. Tas notika Marsa ietekmē. Protams, šāda uzvedība iepretim globālajiem notikumiem ir tīrie sīkumi.

Kā neiekrist bedrē

Astroloģija uzskata, ka mūsu dzīvi ietekmē planētas. Vai iespējams iziet ārpus to ietekmes?

Tāds ir mūsu dzīves mērķis – arvien mazāk pakļauties zvaigžņu ietekmei un filozofiskā mierā pieņemt šo dzīvi. Piemēram, cilvēks iet pa ielu un pakrīt. Viņš lamā valdību un pilsētas domi, ka, lūk, bedres nav salāpītas. Pie nākamās bedres notiek tas pats. Tas ir viens no reakcijas variantiem, bet ir iespējama arī cita reakcija, proti, cilvēks saprot, ka tomēr jāskatās zem kājām. Mūsu attieksme izmaina mūsu pakļautību zvaigžņu ietekmei. Tā ir svarīga lieta, ko derētu saprast. It kā šķiet, ka pie viena un tā paša zvaigžņu stāvokļa vajadzētu notikt vienam un tam pašam, bet ne vienmēr tā notiek.

Ja cilvēks ir uzmanīgs un apzināts, viņš tajā bedrē tomēr neiekrīt. Kā esmu novērojis, tikai neliela daļa sabiedrības domā ar savu galvu, bet pārējiem, kas ir vairākums, jāpasaka priekšā. Un viņi pieprasa ātrus un vienkāršus risinājumus. Šajā dzīvē saskatāmi noteikti cikli, un tagadējais ar savām ekonomiskajām nebūšanām nedaudz līdzinās tam, kas tika piedzīvots deviņdesmitajos gados. Šodien ir liela neskaidrība, mēs nezinām, kas rīt cik maksās. Ja kāds bija iedomājies, ka varēs dzīvot labi pārredzamā un plānotā dzīvē, tagad ir skaidrs, ka tas nav iespējams. Mēs pat nezinām, kas notiks pēc nedēļas.

Ir regulāri pacēlumi un kritumi – krīzes, kas uzrodas aptuveni ik pēc divpadsmit gadiem, kad sabiedrība tiek izkustinātā no agrākā stāvokļa. Tad ir vēl tā saucamie melnie gulbji – nestandarta krīzes un katastrofas. Šie melnie gulbji uzrodas tik negaidīti un reti, ka tos nav iespējams prognozēt. Piemēram, zemestrīci Turcijā un Sīrijā. Mūsu vienīgā gudrība – pieņemt un saprast, ka šādas neparedzamas situācijas ir iespējamas, un būt gataviem. Attiecībā uz Latviju es gan ceru neviens melnais gulbis te neuzradīsies, jo šeit ir pietiekami daudz pelēku pīļu.

Un vēl kāds būtisks aspekts – mums vēlams tikt skaidrībā, vai mūs problēmas tiešām ir reālas. Kāda Latvijas Universitātes absolvente, kura strādāja pie šīs tēmas un pētīja problēmu korelāciju ar realitāti, apbraukāja teju visu Latviju un pierādīja, ka nē. Ne vienmēr problēmas, par kurām sūdzamies, ir īstas problēmas. Pavisam vienkārši izsakoties – tiem, kas čīkst, neiet sliktāk kā tiem, kas nečīkst. Piemēram, pie psiholoģes atnāk divas sievietes un ilgi raud. Viena raud par to, ka viņas bērns ir neglābjami slims, bet otra – ka viņas automašīna atsūtīta ne tajā tonī, kādā viņa gribēja.

Teici, ka esi skeptiķis. Kā sākās tava aizraušanās ar astroloģiju?

Skeptiķis esmu tikai tādā nozīmē, ka man visu gribas pārbaudīt. Man nepatīk tukšas runas, ja tās nebalstās konkrētā praksē. Astroloģiju sāku apgūt 1991. gadā, kad Liepājas vietējā avīzē Kurzemes Vārds tika publicēts sludinājums par astroloģijas kursiem. Tos rīkoja Maskavas ebreji, kas tolaik, vēl padomju laikā, bija atkomandēti strādāt Liepājā. Tā arī sākās. Te gan jāteic, ka man bija liela vilkme uz to, pat jutu lielu saviļņojumu, ka, lūk, man dota iespēja apgūt astroloģiju. Tagad var teikt, ka Liepājā savulaik bija ne tikai pirmais tramvajs Latvijā, bet arī pirmā astroloģijas skola. Vēlāk šie skolotāji sāka pasniegt arī Rīgā. Tolaik padomju un postpadomju telpā astroloģijā dominēja ebreji. Faktiski tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc kristīgā baznīca ar lielu piesardzību izturējās pret astroloģiju – un vēl joprojām tā izturas.

Cik stundu dienā tu atvēli astroloģijai?

Daudzus gadus es dzīvoju režīmā, kad astroloģija man bija visu dienu – no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, un tā notika 29 dienas mēnesī. Kad esi jauns un dedzīgs, to vari atļauties. Tagad esmu samazinājis slodzi, un nevis tāpēc, ka vairs nevaru, bet gan – negribu. Es vēlos vēl kādu laiku padzīvot un nepārdegt darbā. Tagad ir vairāk brīva laika, ko varu veltīt ģimenei un bērniem. Ideāla ir situācija, kad tev ir interesants darbs un tu nepārstrādājies. Mana normālā darba diena – tās ir trīs stundas ar klientiem un trīs stundas lekcijām. Turklāt nevis piecas, bet četras darba dienas nedēļā. Tas nozīmē, ka varu mierīgi padomāt, palasīt, parakstīt, būt ar bērniem.

Tam visam ir arī pragmatiski apsvērumi. Savu dzīvi cenšos sakārtot tā, lai mani klienti nenāktu pie noguruša un dusmīga astrologa. Tā nedrīkst būt. Turklāt man ir arī citas intereses. Viena lieta ir ceļošana, otra – mūzika. Es visu mūžu esmu bijis melomāns.