Bērni
2023. gada 14. februāris, 18:22

Kā vecākiem runāt ar bērniem par seksu? Psiholoģe norāda – nav pareizās atbildes!

Jauns.lv/LETA

Nav pareiza veida, kā vecākiem runāt par seksu ar bērniem, otrdien sabiedrības informēšanas kampaņas "Cik brīvi tu runā seksa valodā? Par veiklu valodu!" atklāšanas pasākumā sacīja Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja asociētā profesore Ieva Stokenberga.

Viņa atzina, ka nereti vecāki vēlas darīt lietas pareizi, bet, baidoties izdarīt nepareizi, nedara nemaz. Līdz ar to būtiski saprast, ka nav tādas vienas "tās" sarunas par seksu un seksuālajam attiecībām, jo seksuālā izglītība sākas jau no mazuļa piedzimšanas brīža, kad vecāks viņam izrāda mīlestību, pieskaras, nosaka robežas, iemāca aizvērt aiz sevis tualetes durvis un tamlīdzīgi.

Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Ilze Ortveina uzsvēra, ka šobrīd nekur nav pazudušas seksuāli transmisīvās slimības, HIV, nevēlamā grūtniecība un nevēlamie bērni. Jaunieši zina, kas tas viss ir, taču jautājums, cik kvalitatīvi viņi par to zina, no kādiem patiesiem un uzticamiem avotiem viņi informāciju ņēmuši, kā arī, cik atvērti viņi par šīm tēmām ir sarunai ar sevi un pieaugušajiem. Tāpat liela nozīme ir tam, cik paši pieaugušie ir gatavi sarunām par seksuālajām attiecībām, sajūtām un emocijām, viņa atzina.

Pēc viņas paustā, kampaņas laikā ir paredzēta mācību filma gan pieaugušajiem, gan pusaudžiem, izdales materiāli par seksuāli transmisīvajām slimībām, praktiskās lietošanas materiāli, informatīvās vietnes, nodarbības vecākiem un jauniešiem, kurās, piemēram, skaidros, kuri kontracepcijas līdzekļi ir piemērotāki vai drošāki.

Kā norādīja klīniskā psiholoģe, seksualitātes un partnerattiecību eksperte Kristīne Balode, Latvijas iedzīvotājiem kopumā ir labas attiecības ar kailumu, tomēr komunikācija par to nav augstas inteliģences līmenī. Tas gan ir arī paaudzes īpatnība.

"Runājot par seksuālo izglītību vai seksu, mēs to ļoti bieži nonivelējam līdz dzimumaktam, bet bieži vien tas nav tikai par to. Ja mēs paprasīsim kaut vienam jaunietim, kurš agrīni uzsācis seksuālās attiecības, kāda tam bijusi jēga vai mērķis - tā noteikti nav bijusi grūtniecība, ne slimības. Sarunas par seksu sākas ar alfabētu - izprast, kas ir cilvēka seksualitāte, identitāte un kas veido orientāciju," skaidroja Balode.

Stokenbergas vērtējumā, par šīm tēmām ir jāsāk runāt agri, jo, piemēram, šobrīd bērni ceturtajā klasē jau ir zinoši par savām dzimuma atšķirībām un seksuālajiem ievirzieniem, tādēļ viņi tam ir jāsagatavo priekšlaicīgi.

Savukārt Balode piebilda, ka brīdī, kad bērns uzdod vecākam jautājumu par seksu, seksuālajām attiecībām, vecākiem ir jāpieskata sava emocionālā reakcijā. Tādēļ ar bērnu nevar runāt caur dusmām, bailēm un kaunu, taču viņam ir jāsniedz drošība un atbalstoša informācija un vide, kā arī jāmāca viņus sargāt sevi no tā, kā var reaģēt apkārtējā pasaule. Nav nozīmes tam, kurš no vecākiem par to runās ar bērnu, jo "nevis dzimums runā ar bērnu, bet vecāks ar bērnu".

"Mēs nemācam bērnam nodarboties ar seksu, bet gan attīstām instrumentus, ar kuriem viņš tālāk izkops seksuālo dzīvi. Seksuālā labklājība ir mūžizglītības process, un ir svarīgi atcerēties, ka mēs visi esam kontekstuāli un pieaugušie ir bērnu konteksts," uzsvēra klīniskā psiholoģe.

Kā ziņots, pērnā gada nogalē pētījumu centra "SKDS" veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka Latvijā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem netiek runāts pietiekami daudz. Tā uzskata 64% iedzīvotāju. Vēl puse aptaujāto, kuriem ģimenē ir 10-18 gadus veci bērni, ar viņiem par seksuālo un reproduktīvo veselību nav runājuši, bet 41% Latvijas iedzīvotāju ģimenē par seksuālo un reproduktīvo veselību nerunā vispār.

Tādēļ VM 2023.gadā īstenos nacionāla mēroga sabiedrības informēšanas kampaņu, lai veicinātu gan jauniešu un viņu vecāku, gan visas sabiedrības izpratni un zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, tai skaitā kontracepcijas nozīmi, seksuāli transmisīvo infekciju riskiem, atbildīgu attiecību veidošanu un spēju par seksu sarunāties cieņpilni, godīgi un atklāti gan jaunietim ar vecākiem vai pedagogu, gan partneriem savā starpā.