12 mīti un patiesības par grūtniecību. Kas ir aplamība, bet kas - patiesība

Sākot gaidīt pirmo bērniņu, topošā māmiņa steidz pārliecināties, vai kāds no dzirdētajiem ticējumiem tomēr nebūtu jāņem vērā. Vecu ļaužu dzīvesziņa galvenokārt ir vērsta uz to, ka grūtniecei sevi jāsaudzē, un viens no efektīvākajiem veidiem, kā to ieskaidrot topošajai māmiņai, ir caur bailēm. Uz to balstās daudz un dažādas māņticības. Tomēr ir vērts zināt, kurš no visiem ir un nav vērā ņemams.

Runā, ka: grūtniece nedrīkst aiztikt kaķus, tad var piedzimt slims bērns.

Šis nav mīts, bet teju tīra patiesība! Vismaz tiktāl, cik tas attiecas uz svešu kaķu aiztikšanu un ar to saistītām veselības problēmām gan mammai, gan mazulim. Nevajag ne tikai aiztikt kaķi (jo īpaši svešu), bet arī sekot līdzi tā tualetes tīrībai, ja nu grūtnieces mājās jau dzīvo kaķis. Kaķa tualetes tīrīšanu gaidību laikā noteikti jāuztic kādam citam mājiniekam. Toksoplazmoze, ko var pārnēsāt šie mājdzīvnieki, ir ļoti bīstama gan grūtniecei, gan auglim. Vīruss nonāk asinsritē caur placentu un mazulim var izraisīt ļoti nepatīkamas sekas. Jāņem vērā, ka toksoplazmozei nav nekādu īpašo simptomu, bieži vien tā var izpausties kā parasta saaukstēšanās.

Ja kaķis pie grūtnieces mājās dzīvo ilgu laiku, tad var īpaši neuztraukties, jo, visticamāk, sieviete jau ir pārslimojusi šo vīrusa saslimšanu pat nepamanot, taču bīstama tā ir tikai pirmreizēji un ja tiek gaidīts mazulis. Tomēr sirdsmieram būtu labi, ja kaķi aizvestu pie veterinārārsta, lai analīzēs noteiktu – ir mājas mīlulis inficēts vai nav. Tāpat māmiņas asinīs var noteikt antivielas, kas ļautu secināt, vai viņa dzīves laikā toksoplazmozi jau ir pārslimojusi vai tomēr iespējama saslimšana, jo nav izveidojušās antivielas pret šo slimību.

Runā, ka: grūtnieces nedrīkst griezt matus, jo bērnam nogriezīs prātu vai arī viņš vēlu sāks runāt.

Matu griešanu senos laikos saistīja gan ar sievietes godu, gan uzskatīja par „saikni ar kosmosu”, tāpēc, iespējams, ir radies šis ticējums.

Patiesībā grūtniecība ir labākais laiks, lai ataudzētu matus, jo hormonālo izmaiņu dēļ tie sāk augt daudz ātrāk nekā parasti. Bet, ja ataugušie mati topošajai māmiņai traucē, lien acīs vai vienkārši kaitina, labāk nogriezt. Par matu krāsošanu – grūtniecei pašai jāizlemj, vai un ar kādām krāsām tos krāsot vai nekrāsot. Tagad matu krāsām ir saudzējoši sastāvi, tā ka tās droši var izvēlēties, nenodarot ļaunumu ne sev, ne mazulim. Tiesa, nevajadzētu ar krāsošanu aizrauties un darīt to divreiz mēnesī. Jāņem vērā arī, ka grūtniecības laikā nokrāsot matus gluži vienkārši var neizdoties, jo gaidību un krūtsbarošanas laikā sievietes ķermenī esošie hormoni būtiski ietekmē arī mata struktūru un ir gadījumi, kad krāsa matam vienkārši nepieķeras.

Matu griešanai nav nekādas saistības ar to, cik agri vai vēlu bērniņš sāks runāt un kādi viņam būs mati.

Ugunszīmes no skatīšanās ugunī?

Kura sieviete grūtniecības laikā nav nobijusies vai saskārusies ar uguni? Ļoti daudziem maziem bērniem ir sarkani pleķīši uz ādas, īpaši skausta vai pieres rajonā. Ar laiku tie kļūst gaišāki un pazūd. Tiem nav nekādas saistības ar ugunszīmēm un skatīšanos uz uguni – tie ir nospiedumi, kas radušies, mazajam vienā pozā ilgstoši atrodoties pret mammas iegurni. Šādi nospiedumi bērniem var būt uz pleciem, uz skausta zem matiem. Vieniem tie ir izteiktāki, citiem – mazāk izteikti. Tie kļūst redzamāki, kad cilvēku pārņem kādas spēcīgas emocijas – uztraukums, dusmas u.tml.

Iespējams, ka savulaik grūtniecēm ieteica turēties tālāk no uguns, jo šāda nelaime topošajai māmiņai var izraisīt ļoti spēcīgas un neprognozējamas emocijas, kas patiesi var ietekmēt mazuļa labsajūtu.

Nedrīkst uz augšu stiept rokas?

Daļa taisnības šajos apgalvojumos ir. Kopumā šis mīts varētu būt nācis no tiem laikiem, kad sievietei bija ļoti smagi jāstrādā, un, lai kaut nedaudz atvieglotu grūtnieces ikdienu un pasaudzētu viņu, vecmāmiņas izdomāja šādu ieteikumu. Nebūtu labi turēt rokas paceltas uz augšu visu dienu, piemēram, strādājot kādā specifiskā darbības nozarē. Tāpat nevajadzētu pārmērīgi staipīties. Situācijā, kad ķermeņa augšdaļa ir nostiepta uz augšu, var veidoties dzemdes hipertonuss – tā stingri savelkas uz leju. Brīdī, kad dzemde ir tonusā, cauri placentai pienāk mazāk skābekļa; šo placentas transfūzijas traucējumu dēļ mazulis sāk intensīvāk kustēties, un viņš tiešām var apmest kūleni un sapīties nabassaitē. Var notikt arī ļoti pēkšņa placentas atdalīšanās, kad dzemde tik stipri savelkas, ka placenta kā plācenis nolīp nost. Tāpēc tantīšu aizrādījumos sava taisnība ir, bet ne tik ļoti – staipīties var un vajag, bet jādomā par sevi un bērniņu caur savu labsajūtas apziņu.

Izkarināt veļu vai paņemt krūzīti no augstā plaukta, stāvot uz stabila pamata, drīkst bez bažām. Mammas drīkst arī izstaipīties, paceļot rokas virs galvas, kā to dara kaķi no rītiem. Ja mums dažbrīd sajūk, ko drīkstam un ko ne, varam pavērot dzīvnieku pasauli. Neviens tīģeru mammai, kas ir grūta, nav aizliedzis staipīties, un viņa to labprāt dara.

Runā, ka: grūtniecības laikā sievietei jāskatās uz skaistām lietām, jāklausās skaista mūzika, tad būs vieglas dzemdības un mazais būs skaists un laimīgs. Nedrīkst skatīties uz neglītām  lietām, jo bērns varot piedzimt neglīts.

Patiesībā, lai cik dīvaini tas būtu, šis mīts ir zinātniski pamatots. Kāds bioloģijas zinātnes profesors atzinis, ka tas, ko mēs redzam, ietekmē mūsu garastāvokli – šīs lietas var radīt prieku vai stresu. Un mēs paši nemaz nemanām un nespējam noteikt, cik spēcīgi kādu lietu redzēšana var ietekmēt mūsu psihisko un garīgo veselību.

Grūtniecēm vajadzētu izvairīties no nevajadzīga stresa un priecāties par visu labo, pastaigāties pa skaistām vietām, gūt pozitīvas emocijas.

Nedrīkst adīt?

Agrāk uzskatīja – ar mezglu tiek aizsieta mazuļa nākšana pasaulē. Virve tiek saistīta ar nabassaiti, kas var sapīties. Daudz lielāka iespējamība bērniņam sapīties nabassaitē ir, ja māmiņa nejūtas ar sevi komfortā un ir par kaut ko satraukta, jo šis satraukums liek mazajam punčiemītniekam kustēties aktīvāk, un, kamēr viņš ir pavisam mazs, viņš tādējādi nudien var sapīties nabassaitē. Taču tas, ka mamma noada mazulim pirmo cepurīti vai zeķītes, nu gan nav iemesls, kāpēc bērns mēdz sapīties nabassaitē. Šādi rokdarbi mammai var sniegt ļoti pozitīvas emocijas. Tomēr šūt un adīt vajadzētu, iekārtojoties ērti un laiku pa laikam pakustoties, jo ilga sēdēšana vienā pozā var izraisīt asinsrites traucējumus, tā apgrūtinot barības vielu piegādi bērniņam.

Iespējams, runas par adīšanas kaitīgumu grūtniecei radušās no tā, ka grūtniecības laikā acīm var būt diskomforts, savukārt adīšana redzei ir papildu slodze. Acu ārste-oftalmoloģe Ilvas Pūķes uzsver - ja topošā māmiņa izjūt redzes izmaiņas vai diskomfortu acīs, tad noteikti jādodas pie acu ārsta, taču, ja sūdzību nav – droši drīkst nodarboties ar rokdarbiem. Biežāk grūtniecēm ir sūdzības par sausumu acīs, miglošanos, kā arī var novērot radzenes biezuma palielināšanos, kas rodas hormonālo svārstību rezultātā. Augšanas hormona ietekmē var nedaudz palielināties grūtnieces acs ābola garums, kas arī ietekmē redzi. Tas var radīt īslaicīgu redzes pasliktināšanos vai padarīt nekomfortablu kontaktlēcu nēsāšanu. Briļļu vai kontaktlēcu stipruma izmaiņas jāuztver kā pārejošs process, un jaunas brilles, ja tās patiešām būs nepieciešamas, vēlams izrakstīt pēc dzemdībām, kad māmiņa beigusi bērnu barot ar krūti. Barojošām māmiņām sausās acs sūdzības pāriet pēc zīdīšanas laika beigām.

Meita mammai atņem skaistumu?

Nav nekādas atšķirības, ko sieviete iznēsā, – gan meitenītes, gan puikas mammas organismā attīstās līdzīgi. Arī ļoti skaistām grūtniecēm nereti piedzimst meitas. Ja sieviete, mazuli gaidot, jūtas labi un viņa ir laimīga, tad tas, visticamāk, atspoguļosies arī viņas sejā – būs skaista un starojoša. Ja topošā māmiņa priecāsies par grūtniecību, bet organisma īpatnību dēļ viņai uz sejas būs radušies ādas pigmentācijas plankumi vai pumpas, tad viņa arī ar tiem izskatīsies skaista. Savukārt, ja grūtniecības norise vai kādas citas dzīves likstas sievieti nomāks (piemēram, raizes par to, ka mazulīša tēvs nepriecājas par gaidāmo mazuli), tas nenoliedzami būs redzams arī viņas sejā.

Smagas dzemdības pārmantojas?

Šis priekšstats radies no tā, ka mūsu senčiem bija vājas zināšanas par ģenētiku un iedzimtību. Agrāk valdīja pārliecība, ka bērnu raksturs, paradumi un veselība teju pilnībā atspoguļo viņu vecākus. To, kā sievietei noritēs dzemdības, ar pilnīgu pārliecību nevar garantēt neviens ārsts. Dzemdību procesa īpatnības ir atkarīgas no topošās mammas veselības stāvokļa, mazuļa novietojuma dzemdē, no individuālajām īpatnībām, galu galā no noskaņojuma, bet pilnīgi noteikti ne no tā, kādas dzemdības bijušas konkrētās sievietes mātei. Medicīnā ir neskaitāmi gadījumi, kad meitām ir bijušas vieglas dzemdības neatkarīgi no tā, ka viņu mammām ir bijis citādi.

Nedrīkst gulēt uz muguras?

Smakšanas sajūta var rasties mammai pašai no tā, ka ar smagu punci tiek nospiesta vēna, kas atrodas mugurpusē un savienojas ar grūtnieces punci. Kad grūtniece guļ uz muguras (jo īpaši, ja viņai ir daudz augļūdeņu, auglis ir liels vai gaidāmi dvīņi vai trīņi), tad dzemde var spiest uz šo vēnu, kas atrodas zem tās. Rezultātā pavājinās asinsrite, arteriālais spiediens krītas, elpošana kļūst biežāka, parādās galvas reiboņi un satumst acis.

Ja mamma guļ uz muguras, mazulis nosmakt nevar! Ja asinsvada nospiešanas rezultātā bērnam pienāks mazāk skābekļa,  tad viņš sāks grozīties un piespiedīs mammu mainīt gulēšanas pozu tā, lai skābekļa piegāde caur asinīm atjaunotos pietiekamā daudzumā.

Priecē vien tas, ka šī sindroma novēršanai nav nepieciešama nekāda ārstēšana – pietiek vien ar gulēšanas pozas pamainīšanu un pagriešanos uz sāniem. Gulēt uz muguras drīkst, bet ne ilgstoši – ja vēna ilgu laiku būs saspiesta, var rasties ļoti nepatīkami sarežģījumi: no traucētas nieru darbības un asins plūsmas līdz pat augļa hipoksijai (hipoksija ir skābekļa trūkums audiem vai auglim).

Izkrīt zobi?

Senāk tas tiešām tā bija, jo, nepilnvērtīgi ēdot, grūtnieces cieta no kalcija trūkuma, kas varēja nodarīt kaitējumu zobiem. Arī mūsdienās tā būs realitāte, ja topošā māmiņa nerūpēsies par savu zobu veselību un sabalansētu uzturu. Grūtniecības laikā zobi mēdz pastiprināti bojāties, jo mainās ēšanas paradumi – vairāk tiek ēsti saldumi, arī ēdiens tiek uzņemts biežāk un, protams, arī slikta dūša un tās izraisītā vemšana nenāk par labu zobiem. Tā kā mainās hormonu līmenis un siekalu sastāvs un smaganas tiek vairāk apasiņotas, tās var pietūkt, un tas var radīt nepatīkamas sajūtas. Grūtnieces nereti sūdzas par pastiprinātu smaganu asiņošanu. Ārste - stomatoloģe Baiba Krauze skaidro, ka progesterona un estrogēna palielināšanās ietekmē arī mutes dobuma stāvokli. Progesterona dēļ grūtniecības laikā asinsvadu sieniņas var kļūt trauslākas un vieglāk plīst. Ja uz zobiem ir izteikts aplikums, tad trauslie asinsvadi iekaist un sākas spēcīgāka smaganu asiņošana. 

Orgasms izraisa dzemdības?

Šī dzemdību paātrināšanas metodes darbojas vien tad, kad dzemdības jau drīz būtu sākušās jebkurā gadījumā. Līdz ar to nav pamata uztraukumam – partnera sperma priekšlaicīgas dzemdības neierosinās.

Ja grūtniecei jau ir nopietni aborta vai priekšlaicīgu dzemdību draudi, tad no dzimumdzīves kādu laiku iesaka atturēties, jo, pirmkārt, sperma satur prostaglandīnus, kas var rosināt dzemdes aktivitāti, otrkārt, arī straujas kustības un orgasma radītās dzemdes muskuļu kontrakcijas šos draudus var pastiprināt. Pārējā laikā nav iemesla atturēties no tuvības.

Runā, ka: ja grūtniece ēd asus ēdienus, tad augļūdens kļūst kodīgs un dedzina bērna acis.

Nav zinātniski pamatotu pētījumu, kas apliecinātu, ka ass ēdiens kaitē mazulim. Apmēram stundu pēc ēšanas ēdiena garšas nokļūst augļūdenī, un tas „bagātinās ar garšvielām”. Garšvielu molekulas ceļo caur nabassaiti no mātes asinsrites sistēmas uz bērna asinsrites sistēmu. Pēc neilga mirkļa mazulis ar ādu šos aromātus atkal „atdod” augļūdenim. Bērniem pat patīk garšvielām bagāti ēdieni, jo jau ap 20. nedēļu bēbim uz mēles un aukslējām ir trīsreiz tik daudz garšas kārpiņu, cik pieaugušajam gardēdim. Iespējams, ka pēc dzimšanas mazulis būs kārāks uz asiem ēdieniem, taču šādu ēdienu dēļ bērnam acis nekož.