"Labvakar, dārgie draugi…" Maksims Galkins - skatuves ģēnijs un ārvalstu aģents

Maksims Galkins ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas uzskatāmi parāda, cik ļoti var mainīties cilvēka dzīve pēc kara Ukrainā. Atliek vien atklāti nosodīt Krievijas agresiju, un dzīvē viss sagriežas otrādi. Krievijas vara bargi soda tos, kas uzdrošinās kritizēt Putina politiku. Tiek runāts, ka pret Galkinu ierosināta krimināllieta, un tieši tāpēc viņš arī nedomā atgriezties dzimtenē.

Agrāk Krievijā viņa izrādes pulcēja pilnas koncertzāles, bet dalība televīzijas projektos garantēja augstus reitingus. Tagad tam visam ir pārvilkta melna svītra, un nav zināms, cik ilgi Galkinam būs liegts strādāt Krievijā. Kā norāda amerikāņu žurnāls Forbes, agrāk humorists bijis viens no vislabāk apmaksātajiem Krievijas šovbiznesa māksliniekiem, gadā nopelnot aptuveni 5–7 miljonus dolāru.

Krievijas šovbiznesā Galkins vienmēr bijis īpašs, gluži vai paraugzēns – inteliģents, gudrs, asprātīgs, pieklājīgs, turklāt bez kaitīgiem ieradumiem. Arī jaunībā viņš nav lietojis ne narkotikas, ne alkoholu, nav smēķējis vai spēlējis azartspēles. Kamēr citi izklaidējās un staigāja pa ballītēm, viņš lasīja grāmatas. Tagad Galkins ir dedzīgs senlietu kolekcionārs un pazinējs, viņa grezno pili lauku ciematā rotā reti interjera priekšmeti un antīkas mēbeles. Tiesa, Krievijā paklīdušas runas, ka pils viņam esot atņemta. Cita versija vēsta, ka Galkins cenšas pili pārdot. To, kā ir patiesībā,  zina tikai viņš pats, taču skaidrs, ka Krievijā iespējams ir viss – tur vienā mirklī var ne tikai atņemt īpašumu, bet arī ielikt cietumā.

Tā kā dzimtenē Galkinam koncertēt liegts, viņš uzstājas ārvalstīs. Šovasar humorists priecēja skatītājus vairākās Latvijas pilsētās. Piemēram, kāpjot uz Dzintaru koncertzāles skatuves, parodists pārsteidza skatītājus ar sākuma uzrunu skaidrā latviešu valodā: “Labvakar, dārgie draugi! Sāku mācīties latviešu valodu, jo tagad Krievijā uzmanīgi seko līdzi visam, ko saku koncertos. Tāpēc šodien runāšu un jokošu tikai latviski. Redzu, daudzi latvieši ir nobijušies, ka jokošu tikai latviski. Neuztraucieties, jums blakus sēž krievi, viņi vispār nesaprot, kas te notiek.” Kādā citā uzstāšanās reizē Galkins izpildīja grupas Līvi populāro dziesmu Meitene zeltene.

Humorista uzstāšanos Dzintaru koncertzālē vasaras vidū noskatījās arī Raimonds Pauls, kurš to atzina par vienu no labākajiem pēdējā laikā redzētajiem koncertiem. “Ja viens cilvēks var divas stundas no vietas noturēt skatītāju uzmanību, tas ir ko vērts. Viņš ir superprofesionālis.”

Protams, šāda superprofesionalitāte prasa gan talantu, gan darbu. Turklāt Galkins ir ne tikai spožs izpildītājs, bet arī asprātīgs autors, jo aptuveni 80 procentu sava repertuāra sacer pats. Tiesa, viņam esot kāda tabu tēma, kurai viņš nepieskaroties, proti, reliģija. Tā esot vienīgā lieta, par kuru viņš neuzdrošinās jokot.

Koncertēšana un televīzijas šovu vadīšana viņam jau agrāk nodrošināja milzu popularitāti un žurnālistu pastiprinātu uzmanību. Protams, slavai ir arī ēnas puses, jo pārlieka uzmanība mēdz būt apgrūtinoša. Kādā intervijā Galkins atcerējās savdabīgu gadījumu, kad viņš un Alla Pugačova pēc Jaunā viļņa koncerta staigājuši pa Jūrmalu. Abi pamanījuši, ka viņiem pakaļ nesas seši paparaci, kuri pieskrējuši klāt un sākuši fotografēt. Tad viens no viņiem pajautājis, vai māksliniekiem nav bail tik vēlu vakarā pastaigāties. Pugačova uz to atbildējusi – kas tur ko baidīties, jūs taču esat ar mums.

Pirmās parodijas un doktora grāds

 Maksims Galkins piedzima 1976. gada 18. jūnijā Narofominskā Maskavas apgabalā. Viņa tēvs Aleksandrs bija militārists, māte Natālija – zinātniece. Tēvs veidoja veiksmīgu karjeru – kļuva par bruņoto spēku ģenerālpulkvedi, vadīja Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas Bruņutransporta galveno pārvaldi, bija Krievijas Federācijas Valsts domes otrā sasaukuma deputāts. Mamma bija fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte, vecākā pētniece, strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Zemestrīču prognozēšanas teorijas institūtā.

Tā kā tēvs bija militārists, ģimene bieži mainīja dzīvesvietas. Kad Maksimam bija trīs gadi, viņi pārcēlās uz Vāciju, vēlāk – uz mammas dzimteni Odesu. Tur Maksims vidusskolā mācījās trīs gadus, bet skolu pabeidza Maskavā.

Mākslinieciskais talants Maksimā izpaudās jau bērnībā. Viņa pirmā uzstāšanās notika četru gadu vecumā uz improvizētas bērnudārza skatuves, kur viņš debitēja cālēna lomā un izpelnījās pirmos aplausus. Skolas laikā pusaudzis tika jau pie nopietnākām lomām, atveidojot suni, alkoholiķi, Ostapu Benderu, ķēniņu Zālamanu un Donu Karlosu. Trīspadsmit gadu vecumā Maksims atklāja sevī parodista spējas – uz to viņu iedvesmoja Genādija Hazanova piemērs ar Mihaila Gorbačova parodiju. Arī Galkins pamēģināja attēlot padomju valsts vadītāju, un viņam lieliski izdevās.

Krievijas presē minēts, ka par Maksima pirmo parodēšanas treniņu upuri kļuvusi viņa māte – jaunietis parodējis viņas sarunas pa telefonu. Mācoties skolā, Galkins veidojis arī skolotāju parodijas. Tiesa, līdzās humora pilnajām izpausmēm viena no viņa galvenajām interesēm bija literatūra. Pusaudža gados viņš pat ķērās pie rakstīšanas un uzrakstīja romānu Tumsas spēks. Iemaņas rakstniecībā lieti noderēja arī vēlāk, kad viņš veidoja savu koncertu repertuāru. Interesanti, ka skolas gados un arī vēlāk augstskolā Galkins tika saukts par Puškinu – tāpēc, ka viņam bija cirtaini mati un liela mīlestība pret literatūru.

Atgriežoties pie Maksima bērnības – zēns attīstījās daudzpusīgs, jo vecāki visādā ziņā iedrošināja un atbalstīja visas viņa radošās aizraušanās. Galkins apmeklēja bērnu mākslas studiju un kādu laiku pastiprināti interesējās par zooloģiju. Pēc vidusskolas absolvēšanas Maksims iestājās Krievijas Valsts humanitāro zinātņu universitātes Valodniecības fakultātē. 1998. gadā viņš absolvēja universitāti, iestājās aspirantūrā un  ieguva doktora grādu. Maksimam padodas valodas, viņš runā franču, angļu, spāņu, čehu un vācu valodā.

Vēlāk kādā intervijā, atceroties savus pusaudža gadus, viņš atklāja: “Es nezināju, kas vēlos būt. Par to man nebija skaidras izpratnes. Mūsu ģimenē nekad nebija stingra uzstādījuma... Nebija pat sarunas, ka jāapgūst profesija, kas dod vairāk naudas. Ģimene par to nemaz nedomāja. Es nevaru teikt, ka manai ģimenei būtu bijuši kādi lieli materiālie labumi. Mums bija tas, kas pienācās tēvam, viņš bija maršala amatā. Bet ne vairāk. Tēvs nekad savu stāvokli neizmantoja ļaunprātīgi. Viņš visu savu dzīvi, savu veselību atdeva padomju, pēc tam Krievijas armijai, fanātiski nododoties savam darbam. Viņš bija inženieris,  tankists un divu akadēmiju akadēmiķis, ļoti izglītots cilvēks. Arī mamma bija ļoti izglītota, tehnisko zinātņu kandidāte. Mūsu ģimenē valdīja izglītības kults. Tika uzskatīts, ka galvenais ir iegūt augstāko izglītību labā augstskolā. Man bija tieksme uz matemātiku un valodām. Un lingvistikā mēs atradām šo divu zinātņu krustpunktu.”

Vienā pārī ar Zelenski

Būtisks Maksima Galkina dzīves pagrieziens notika 1994. gadā, kad viņš Maskavas estrādes teātrī piedalījās programmā Debijas, debijas, debijas, kur demonstrēja ļoti veiksmīgas populāru politiķu parodijas. Mākslinieku pamanīja estrādes teātra vadītājs Boriss Brunovs un piedāvāja darbu. Tomēr daudz būtiskāka jaunajam parodistam bija humora žanra meistara Mihaila Zadornova atzinība. Pieredzējušais satīriķis jaunajam censonim kļuva par tādu kā šovbiznesa krusttēvu, abi kopīgi devās turnejās. Zadornovs pat sauca Galkinu par savu mantinieku, viņa darba turpinātāju.  Tas bija laiks, kad Maksims arvien biežāk sāka parādīties televīzijā, bija biežs viesis Smieklu panorāmā un Anšlāgā. Krievijas prese rakstīja, ka māksliniekam nav ne producenta, ne protekcijas, turklāt viņš nevienam nemaksā, lai nokļūtu kādā televīzijas programmā.

Galkins kļuva slavens ar savām spožajām un pārsteidzoši precīzajām politiķu un estrādes zvaigžņu parodijām. Kad mākslinieka jautrie monologi tika pārraidīti Krievijas galvenajos TV kanālos, viņa karjera sāka strauji virzīties augšup. Nepagāja ilgs laiks, kad viņš nostājās vienā līmenī ar populārākajiem Krievijas humoristiem un komiķiem.

2001. gada jūlijā Vitebskas festivālā Slavjanskij bazar notika kāds nozīmīgs notikums parodista radošajā biogrāfijā – tas bija viņa pirmais solokoncerts. Kopš tā brīža mākslinieks uzstājās regulāri, un ne tikai Krievijā, bet arī ārzemēs. Daudzus gadus Galkins sajūsmināja fanus ar spilgtiem koncertnumuriem, un daudzi no tiem tika translēti televīzijā.

2001. gads māksliniekam bija pārsteidzoši ražīgs. Februārī populārais šovmenis kļuva par intelektuālās TV spēles Kurš vēlas būt miljonārs? vadītājs. Vēlāk viņš sāka strādāt televīzijā Rossija-1, kur spoži sevi apliecināja, vadot šovus Dejo ar zvaigzni un Jaungada zvaigžņu parāde, kuru, starp citu, kādu laiku vadīja pārī ar tagadējo Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Ar atsevišķiem koncertnumuriem abi uzstājās arī citos raidījumos. 

Galkina talants, asprātība un atraktivitāte, vadot televīzijas šovus, tika pamanīta un novērtēta. Krievijā viņš vadīja dažnedažādus televīzijas raidījumus – šovus Desmit miljoni, Stilīgie, Labvakar ar Maksimu, bet 2010. gadā TV ekrānos parādījās intelektuālā izklaides programma Kurš vēlas kļūt par Maksimu Galkinu?.

2015. gadā pēc atgriešanās Pirmajā kanālā Maksims piedalījās pārvērtību šovā Mats matā, kur savulaik ar labiem panākumiem startēja arī Latvijas dziedātājs Intars Busulis. Šovā Galkins atveidoja grupas Rammstein grupas solistu Tilu Lindemanu, operas dīvu Mariju Kallasu, franču dziedātāju Šarlu Aznavūru un citas zvaigznes. Nav pārsteidzoši, ka mākslinieks saņēma skatītāju balvu un iekļuva finālā, kur dalīja uzvaru ar aktieri Jevgeņiju Djatlovu.

Aktivitātes kinomākslā un internetā

2016. gada maijā Maksims kļuva par jaunā izklaides šova MaximMaxim vadītāju, bet brīdi vēlāk uzradās skatītāju priekšā kā vadītājs jaunajā bērnu raidījumā Labākais no visiem!. Šajā šovā bērni vecumā no trim līdz divpadsmit gadiem demonstrēja savas spējas svešvalodās, dejošanā, zīmēšanā, rēķināšanā, mūzikā, literatūrā un kulinārijā. Kaut gan vadīt šādus šovus nav vieglākais darbs, Galkins tomēr prata atrast kopīgu valodu ar atraktīvajiem šova dalībniekiem.

2017. gada rudenī Krievijas televīzijas Pirmais kanāls prezentēja jaunus projektus, par kuru vadītāju, protams, tika izraudzīts Maksims Galkins. Tas bija pensionāru šovs Vecāks par visiem un Zvaigznes hipnozē, kur Galkina partneris bija hipnotizētājs Isa Bagirovs. Vēlāk humorists pievienojās aktrisei Jūlijai Menšovai, lai vadītu sestdienas programmu Šovakar. Šajā raidījumā uz sarunu tika aicinātas gan pēdējā laika slavenības, gan jau aizmirsti agrāko gadu elki.

Nevar nepieminēt, ka Galkins ir veiksmīgi izpaudies arī kā aktieris. 2001. gadā viņš piedalījās populārajā humoristiskā kinožurnāla Jeralaš filmēšanā. Debijas reizē Galkins parādījās ekrānā kā jauns skolotājs, kas nespēj tikt galā ar skolēniem, bet 2004. gadā mākslinieks tajā pašā Jeralaš atveidoja slaveno dzejnieku Aleksandru Puškinu. Vēlāk parodists parādījās epizodiskās lomās vairākās filmās.

Neapšaubāmi, Galkins vienmēr pratis pārsteigt ar daudzpusību. Savus projektus viņš realizējis ne tikai televīzijā, bet arī interneta vietnē YouTube. 2019. gadā iznāca Maksima jaunais šovs Muzikalitāte, kur mākslinieka viesi bija gan vecākās paaudzes mūziķi, gan arī jaunās paaudzes izpildītāji.

Attiecības ar primadonnu Pugačovu

Pateicoties lielajai popularitātei, prese vienmēr pievērsa pastiprinātu uzmanību Galkina privātajai dzīvei, jo īpaši, kad kļuva zināms par viņa romānu ar estrādes dīvu Allu Pugačovu. Pirmās baumas par viņu attiecībām parādījās jau tālajā 2001. gadā, kad abi uzstājās ar kopīgu dziesmu. Un baumas izrādījās patiesas. Jau vēlāk pati primadonna presei stāstīja, ka sākusi satikties ar Maksimu, kad vēl bija precējusies ar Filipu Kirkorovu. Abi sāka dzīvot kopā 2005. gadā, bet oficiāli apprecējās sešus gadus vēlāk.

Sākumā daudzi fani sprieda, ka šīs attiecības, visticamāk, ir kāds PR projekts, jo negribējās ticēt, ka abu mīlasstāsts ir patiess. Alla Pugačova ir 27 gadus vecāka par Maksimu Galkinu. Paklīda pat baumas, ka Galkins ir gejs, bet attiecības ar primadonnu tikai piesegs. Baumas pastiprinājās, kad Krievijas prese rakstīja, ka pāris medusmēnesi pavadījis atsevišķi – Alla Pugačova galvaspilsētā, bet Maksims ar draugu devies slēpot.

Ik pa laikam prese rakstīja, ka pāris šķiras, taču visi šie minējumi, kā vēlāk izrādījās, bija neprecīzi. Maksimam regulāri tika piedēvēti romāni ar citām zvaigžņotām dāmām, taču Galkins nenogura pierādīt, ka ir uzticams dzīvesbiedrs savai sievai.

Par pamatīgu sensāciju 2013. gada septembrī kļuva ziņa, ka pāris kļuvis par vecākiem dvīņiem Elizabetei un Harijam. Kā vēlāk atklājās, zvaigžņu pāra bērnus dzemdēja surogātmāte, kuras vārds tika turēts stingrā noslēpumā. Mazuļi piedzima Marka Kurcera medicīnas klīnikā Māte un bērns, kas atrodas Lapino ciematā netālu no Maskavas.

Greznā pils un ļaužu ziņkārība

Tas, ka Galkins ir tiešām ekstravagants puisis, kļuva skaidrs, kad viņš uzbūvēja un iekārtoja sev greznu pili Piemaskavas ciematiņā Grjazi, kuras nosaukums latviešu valodā tulkojams kā netīrumi vai dubļi. Interesanti, ka šī iespaidīgā pils daudziem Krievijas iedzīvotājiem kļuva par ekskursijas objektu – ik pa laikam pie rezidences piebrauca autobusi ar ziņkārīgiem ļaudīm. Viņi fotografējās uz ēku fona, bet saimnieks priecīgi māja apmeklētājiem pa logu.

Prese rakstīja, ka Galkina un Pugačovas pils platība ir 2300 kvadrātmetru un tā atrodas vienu hektāru lielā teritorijā. Pilī ir seši stāvi un 25 metrus augsts tornis, ēka apdarināta ar marmoru, pilī ir vairākas guļamistabas un viesu pieņemšanas zāles, sporta zāle, baseins, sauna, kinozāle, kabinets un biljarda zāle. Mājā pat ierīkots lifts un pazemes garāža. Pils teritorijā uzbūvētas divas atsevišķas mājiņas, kas domātas apkalpotājiem, izveidots ziemas dārzs un ierīkots bērnu spēļu laukums. Iepretī pilij uzcelts neliels amfiteātris. Īpašums, kas ir apstādīts ar kokiem, krūmiem, krāšņumaugiem, tiek rūpīgi apsargāts.

Pils interjers veidots klasiskā viktoriānisma stilā. Pirmajā stāvā iekārtoto milzīgo zāli rotā liels ozolkoka galds, kamīns un lustra no Murano stikla. Līdzīgas lustras savulaik atradās Nikolaja II rezidencē. Pirmajā stāvā ir arī virtuve, kas aprīkota ar visjaunākajām tehnoloģijām. Tās vērtību speciālisti lēsa ap 700 000 eiro. Savukārt pils augšējā stāvā atrodas Maksima un Allas guļamistaba, kas iekārtota itāļu stilā. Guļamistabā var nokļūt gan ar liftu, gan pa kāpnēm. Sevišķi lepns Maksims Galkins bija par savu bibliotēku – tā ir milzīga istaba, kurā grāmatas izvietotas ar rokām darinātos ozolkoka plauktos. Tika lēsts, ka tās vērtība ir 300 000 eiro.

Kā jau minēts, pils turpmākais liktenis ir visai neskaidrs, jo, kamēr Krievijā valda Putina fašistiskais režīms, Galkinam dzimtenē draud represijas. Patlaban viņš dzīvo un koncertē ārpus Krievijas.

Pret Krievijas politiķiem un propagandistiem

Kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, Galkins pameta dzimteni un kļuva par vienu no nedaudzajām šīs valsts izklaides industrijas zvaigznēm, kas stingri iestājās pret Krievijas agresīvo politiku. 2022. gada februārī Maksims un viņa ģimene devās uz Izraēlu. Jūlijā medijos parādījās informācija, ka pret Galkinu ierosināta krimināllieta.

Sociālajos tīklos  Galkins vairākkārt minējis, ka karu Ukrainā uzskata par noziegumu pret ukraiņu tautu, un daļu koncertos iegūto līdzekļu viņš ziedo Ukrainas vajadzībām. Pēc dažiem koncertiem, kuros viņš izsmēja krievu politiķus un propagandistus, vairāki Krievijas mediji apvainoja Galkinu, ka viņš nomelno savu dzimteni. Uz šiem apvainojumiem Galkins atbildēja Instagram: “Savas 28 gadus ilgās karjeras laikā es ne reizi neesmu nomelnojis savu dzimteni. Visus šos gadus esmu izsmējis melīgus, nožēlojamus propagandistus, korumpētus ierēdņus un politiķus, kas apzog manu tautu. Un man kā satīriķim ir tādas tiesības. Un es turpināšu to darīt. Un šīs manas uzstāšanās tagad ne ar ko neatšķiras no tām, kas agrāk bija neskaitāmās Krievijas pilsētās.

Es vienmēr esmu bijis par tautu. Nevis par nosaukumiem, nevis par ierēdņu piedevām. Es arī tagad esmu par tautu. Lūk, es arī tagad vēlos, lai mana tauta dzīvotu mierā un bagātībā, nevis nabadzībā un noslēgtībā. Tāpēc es turpināšu izsmiet tos, kas stāv šai attīstībā ceļā.”

Uz Galkina izteikumiem reaģēja arī Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs: “Neesmu dzirdējis nevienu Allas Pugačovas paziņojumu, bet dzīvesbiedrs – jā, viņam acīmredzot ar mums nav pa ceļam. Dzīvesbiedrs ir izteicis ļoti sliktus paziņojumus.”

Protams, Maksima Galkina nostāja pret Krievijas politisko kursu neizveidojās vienā dienā. Jau agrāk kādā intervijā satīriķis atklāja, ka Krievijā eksistē cenzūra un televīzijas kanāli kļuvuši ļoti piesardzīgi attiecībā uz politisko humoru. Kopš 2012. gada politiskā humora vairs neesot, tas tiekot izgriezts. “Šajā ziņā es sevi nekādi neierobežoju. Es turpinu jokot, bet, ja tas neparādās ekrānos, tā nav mana vaina.” Viņš arī norādīja, ka Krievijā diemžēl nav izveidoti jauni ideāli, tāpēc valsts joprojām dzīvo ar sabrukušās Padomju Savienības bagāžu.

Vairākās agrākās intervijās Galkins uzsvēra izglītības nozīmi. “Protams, iegūtā izglītība man palīdz. Es pavisam citādi uztveru tekstu. Es pats rakstu un pats kaut ko izdomāju. Es strādāju ar dzīvo vārdu, un izlasītās grāmatas man noteikti palīdz. Piemēram, kad izlasīju to pašu Ērika Bērna grāmatu Cilvēki, kas spēlē spēles. Spēles, ko spēlē cilvēki, es to izmantoju numurā par Ļitvinovu. Es izmantoju savas valodu zināšanas. Kad ierodos Taškentā, runāju uzbeku valodā, Azerbaidžānā – azerbaidžāņu valodā, Izraēlā – ivritā. Man ir vieglāk iemācīties lielus tekstus, vieglāk jokot, pamatojoties uz vārdu spēli. Izglītība, kā man šķiet, vēl nevienam nav nākusi par sliktu.”