Mūsdienās jaunieši dzīvo šodienai un nedomā par nākotni, secināts pētījumā
Biedrības “Papardes zieds” pētījumā noskaidrots, ka skolas bērnus pienācīgi nesagatavo dzīvei un svarīgi mācīt ne tikai par seksuālo un reproduktīvo veselību, bet arī par attiecību veidošanas un pilnveides principiem, dzimumu psiholoģiskajām atšķirībām un finanšu pratību, lai efektīvāk sagatavotu ģimenes dzīvei nākotnē. Tāpat pētījums atklāj, ka jaunieši nevēlas veidot ģimenes tās tradicionālajā izpratnē un uzņemties atbildību, dodot priekšroku ceļošanai, izglītībai vai karjeras veidošanai, tādējādi atliekot bērnu dzimšanu uz vēlāku laiku.
Preses konferencē, kas notika 21.septembrī, tika prezentēts pētījums, kurā apskatīti jautājumi par jauniešu izpratni par ģimenes jēdzienu, kur 30 padziļinātās intervijās piedalījās cilvēki vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Sabiedriskās domas pētījuma centrs SKDS padziļinātajās intervijās noskaidroja, ka nākotnē vēl vairāk varētu sarukt laulību noslēgšanas gadījumi, izvēloties kopdzīvi, biežu partneru maiņu bez juridiskām saistībām.
Tika novērota tendence, ka respondenti nevēlas uzņemties atbildību, kristīgās vērtības vairs netiek tā novērtētas un mazinās baznīcas ietekme.
Tāpat jaunieši uzskata, ka, sabiedrībai kļūstot arvien izglītotākai, tiek paredzēta aizspriedumu un stereotipu izzušana, kad līdz konkrētam vecumam bija jāaprecas un jādzimst bērniem.
SKDS pētniece Dace Grīnberga arī pauda, ka tika noskaidrots, ka respondenti uzskata, ka sociāli nelabvēlīgo ģimeņu īpatsvars visdrīzāk mazināsies, kas tiek saistīts ar vispārējo sabiedrības izglītotības un dzīves līmeņa pieaugumu.
Jautājot par to, kad paši jaunieši plāno veidot ģimeni, bieži tika norādīts, ka tā pašreiz nav prioritāte, jo vairāk laika vēlas veltīt izglītībai, ceļošanai, karjeras veidošanai un finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Tāpat respondenti arī pauda, ka jūtas un emocionālie aspekti netiek saistīti ar racionālu plānošanu, tāpēc šādi lēmumi biežāk tiek pieņemti spontāni.
“Pirms simts gadiem ģimenes modeļi un vecums, kad tās tika veidotas, bija daudz agrāks nekā pašreiz, kad par to jaunieši sāk domāt pēc 30 gadu vecuma.
Proti, tad, kad viņi jūtas nostabilizējušies finansiāli un izveidojuši jau karjeru. To var saukt par atlikto pieaugšanu, kam par iemeslu var būt gan traumatiska pieredze, gan mobings un citi iemesli,” pauž klīniskā psiholoģe Kristiāna Kalniņa.
Jautājumos par reproduktīvo veselību jaunieši pauda, ka lielākoties izglītošana par seksuālo un reproduktīvo veselību skolās ir novēlota, izvēloties 15 un 16 gadu vecuma posmu, un optimālāk būtu to uzsākt jau no 11 vai 12 gadu vecuma, pirms gūta personīgā pieredze. Tāpat ļoti vēlama būtu arī individuāla pieeja, iepriekš izvērtējot paša jaunieša interesi un gatavību sadarboties ar vecākiem un pedagogiem, jo pašreiz ļoti virspusēji notiek izglītošana par seksuālās, reproduktīvās veselības un izsargāšanās jautājumiem, tāpēc vairāk jāskaidro gan par seksuāli transmisīvajām infekcijam, gan kontracepcijas veidiem un to ietekmi, nenodalot skolēnus klasē grupās pēc dzimuma, bet gan sniedzot zināšanas visiem kopā.
Pētījumā arī tiek norādīts, ka seksualitātes jēdzienu nepieciešams “normalizēt”, lai tādējādi veicinātu seksuālo inteliģenci ne tikai skolās, bet visā sabiedrībā kopumā, aktualizējot, izglītojot, iedrošinot runāt, mazinot sabiedrībā valdošos aizspriedumus un nosodījumu.
Biedrība “Papardes zieds” veikusi arī populārāko politisko partiju priekšvēlēšanu programmu analīzi (ņemot vērā augustā publicētos partiju reitingus), lai noskaidrotu, cik no tām ir vērsušas savu uzmanību uz seksuālās un reproduktīvās veselības audzināšanas jautājumiem, kā arī ģimenes jautājumiem kopumā. Galvenais secinājums – partiju programmās nav ietverta informācija par jauniešu izglītošanu veselības jautājumos, tostarp reproduktīvo veselību un savstarpējo attiecību veidošanu.
“Ja vērtējam partiju programmas, tad varam secināt, ka jaunieši nav to prioritāte. Vairākas partijas virspusēji norāda, ka bērniem nepieciešamas papildu sporta aktivitātes. Citas –, ka jāizskauž vardarbība ģimenēs, vai ka nepieciešams aizsargāt ģimenes un bērnus.
Tāpat politiķi daudz lielāku uzmanību pievērš sociālajiem jautājumiem, tostarp pensijām un pabalstiem, nevis veselīgākas sabiedrības veidošanai,
nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, kas vērsts uz nākotni un iedzīvotāju zināšanām,” saka biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle, piebilstot, ka tikai partija “Progresīvie” savā programmā norādījusi, ka nepieciešams atjaunot veselības mācību skolās. “Ģimenes jēdziens partiju programmās biežāk parādās kā cilvēku kopums, kuram jānodrošina lielāka finansiālā aizsardzība, taču saglabājas jautājums – kā var aizsargāt to, kā veidošanai, tostarp savstarpējām attiecībām, netiek pievērsta pienācīga uzmanība?” jautājumu izceļ I. Ķelle.
Biedrība “Papardes zieds” veica arī partiju aptauju par dažādiem jautājumiem. Tikai vienā no tiem – vai bērnu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību ir pietiekamas – visas partijas atbildēja vienoti, paužot atbildi “nē”. Par pārējiem domas dalījās. Piemēram, vaicājot, vai bērnu zināšanas par veselīgu attiecību veidošanu ir pietiekamas, lai nākotnē veidotu ne tikai veiksmīgas attiecības, bet arī ģimeni, trīs partijas – Saskaņa, Nacionālā apvienība un Konservatīvie – pauda, ka “jā”, savukārt pārējās partijas, ka “nē”.
“Uzdevām arī dažādus jautājumus par to, kādas, pēc politiķu domām, ir jauniešu zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību. Jāatzīst, ka
rodas sajūta, ka daļa no politiķiem dzīvo pavisam citā sabiedrībā vai arī nekad nav runājuši ar bērniem un jauniešiem,”
piebilda Iveta Ķelle, norādot, ka, “ja politiķi nevēlas bērniem nodrošināt zināšanas un izpratni par galvenajām vērtībām, tostarp ģimeni, tad ir jautājums, uz kurieni mēs vispār ejam un ko gribam sasniegt.” “Jaunieši dzīvo šodienai un nedomā par nākotni, kas nozīmē, ka nākotnē saskarsimies ar demogrāfijas problēmām, ko lieli pabalsti, bez izpratnes par attiecībām un pienākumiem, nespēs atrisināt.”
Preses konferencē piedalījās arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis, pediatrs, bērnu kardialogs Pauls Sīlis, kurš norādīja, ka, lai gan statistika to neataino, jauniešu zināšanas par reproduktīvo veselību un seksuāli transmisīvajām saslimšanām ir ļoti zemas, ar ko ārsti sastopas praksē:
“Visi zina, kas ir prezervatīvs, bet daudzi nemāk to lietot, par ko liecina sarunas ar pacientiem un arī saslimšanas, ko novērojam.
Zināšanas ir nepietiekamas, kas var rezultēties ilgstošās veselības un auglības problēmās.”
