Tēja ugunskurā, un gaiss vibrē no kaisles. Inetas stāsts par kādiem "dīvainiem Jāņiem"
"Jau kādu laiku mēs ar draugiem esam ieraduši svinēt “dīvainos Jāņus” – piemēram, neēst šašliku, bet cept uz iesmiem sēnes. Vienu gadu dzērām tikai bērzu sulu. Citu gadu visu nakti tikai gājām un gājām – tie bija kustīgie Jāņi," stāsta Ineta.
Pirms diviem gadiem nolēmām, ka gada īsāko nakti pavadīsim pie ugunskura un alus vietā dzersim matē tēju – katram jāņem līdzi savs izdobtais ķirbītis un termoss. Lai ūdens vārās katlā virs ugunskura, lai vējš tajā iepūš kādu bērza lapu... Un vēl kāda noruna – šajā naktī atklāti stāstīsim tikai savus kaisles stāstus.
Līgo nakts pati par sevi ir īpašas enerģētikas pilna. Puķes smaržo citādāk, spēcīgāk, skaņas ir dzidrākas un asākas, kā dzelzszāle. Gaiss vibrē, un arī cilvēki ir citi, ar citu spīdumu acīs. Un tas nav no alus. Es nudien ticu, ka šajās dienās daba elpo ar citu, pirmatnēju dvesmu. Koki, stirnas, krupji, suņuburkšķi, baldriāni, akmeņi, niedres un kukaiņi...
Tā nu mēs sēdējām. Šad tad mūs sasniedza kāda līgodziesma, garām plūda upe, un mums bija matē un stāsti.
Egons pastāstīja, kā ar savu pirmo sievu aizbraucis ciemos uz Vāciju pie viņas draudzenes. Bet šīs tādas družkas, ka gandrīz kopā ejot uz tualeti. Reiz kādu vakaru abiem ar sievu bijis noskaņojums uz seksu, bet draudzenei savukārt gribējies iedzert un sirdi izkratīt. Tad sieva izmetusi, ka būtu ar mieru pamēģināt trijatā... Ilgi nedomājot, Egons piekritis ar’. Bijis dīvaini, bet forši. Turklāt sekss trijatā iedarbojies kā šoka terapija viņu panīkušajām seksuālajām attiecībām, un, atgriezušies no Vācijas, viņi ar sievu izbaudījuši īstu medusmēnesi.
Evita, kuras vīrs ir operas mākslinieks, atzinās, ka viņai izrāžu starpbrīžos patīkot apmeklēt vīru grimētavā. Viņš ierodoties savos smagajos, spīdīgajos ancukos, viņa pavelkot uz augšu smalko vakara kleitiņu, un viss notiekot tik kaislīgi... Neko tādu guļamistabas baltajos palagos nevarot panākt. Vīrs katrā izrādē esot citā tēlā un citā noskaņojumā, tāpēc rodoties sajūta, ka viņa katru reizi mīlējoties ar citu vīrieti. Starpbrīdī viņā esot jaušama elektrizēta uzvilktība – gluži kā spraunam zēnam. Tas vis neesot pārgurušais blāķis, kurš pēc izrādēm pārnākot mājās iztukšots un noguris...
Annija savukārt atzīstas, ka ar savu puisi neko kaislīgu neesot piedzīvojusi jau gadu. Agrāk mīlējušies visos dzīvokļa stūros pēc kārtas, bet nu kaut kas noticis – atsalums vai, kaut abi guļot zem vienas segas... Vienīgā kaislīgā reize esot bijusi, kad puisis saslimis un temperatūra uzskrējusi līdz 39 grādiem. Naktī viņa karstais ķermenis esot spiedies viņai klāt... Mēdz teikt, ka kaisle ir karsta, to domājot pārnestā nozīmē. Bet toreiz Annija piedzīvojusi, ka kaislei nudien ir 39 grādi... Sākumā viņa atsaukusies mīļotā vēlmei kā Māte Terēze – žēlodama. Bet drīz vien abi piedzīvojuši tādu kulmināciju, kādas sen neesot bijis. No rīta puisis juties krietni labāk, un abi nosprieduši, ka vēl stiprāka ķermeņa uzkarsēšana var kļūt par krīzes punktu, pēc kura cilvēks sāk atveseļoties.
Liene stāsts bija par to, kā draudzenes viņai dzimšanas dienā uzdāvinājušas erotiskās masāžas apmeklējumu. Melnīgsnējais puisis, kurš veicis masāžu, acīmredzot ļoti labi pārzinājis īstos punktus. Viņš, kā jau pēc reglamenta klājas, jautājis, cik daudz drīkst atļauties, un Liene neesot liegusi neko. Stundas laikā viņa esot piedzīvojusi trīs spēcīgus orgasmus. Kopš tās reizes viņa ik pa laikam atļaujoties šo prieku pati sev uzdāvināt atkārtoti. Viņa labprāt šo puisi ievilktu savos palagos uz visu nakti, taču vēl nevarot saņemties pajautāt viņa tālruņa numuru...
Matē skurbums ir īpašs – kā vīraka smarža. Tas nenogalina maņas kā alkohols, bet paceļ domas kā uz gaisa spilvena, kur tās plivinās trīs metrus virs zemes... Jāņi pagāja bez skaļas līgošanas un lēkšanas pāri ugunskuram. Liesmas dejoja mūsu vietā, bet pēc papardes zieda neviens tā arī neaizgāja. Stāstos pagāja visa nakts, un, kad saule sāka šūpoties virs mežu galiem, mēs nometām drēbes un bridām upē – vismaz šim rituālam mēs bijām gatavi.
