"SuperBingo" vadītāja Krista Zvirgzdiņa pēc 10 gadiem atklāj šovā dzimušās mīlestības stāstu

Pirms gadiem vienpadsmit, Brūveru ģimenes sastāvā piedaloties projektā "Latvijas dziedošās ģimenes", tolaik 16 gadu vecā Krista skatītāju atmiņā palika ne tikai kā vadītāja Laura Reinika iesauktā Saulīte, bet arī meitene, kas iekrita šova taustiņinstrumentālista Jāņa Zvirgzdiņa jeb visiem zināmā Džuliana sirdī. Tiem, kam tolaik šķita, ka tā jau tāda pārejoša mirkļa aizraušanās, šonedēļ ir patīkams pārsteigums pēc redzētā televīzijā saprast, ka Krista un Džulians kopš tā laika ir laimīgi kopā, kļuvuši par divu bērnu vecākiem un saviem spēkiem būvē ģimenes māju – to pašu, kurā Krista pirmdien uzņēma “vakariņu” viesus. Par to, kā abi "Dziedošajās ģimenēs" satuvinājušies, Krista atklājusi sarunā ar žurnālu "Rīgas Viļņi".

Noceļ vainadziņu

"Dziedošo ģimeņu" laiku Krista joprojām atminas ar saviļņojumu: “Man pilnīgi skudriņas pārskrēja pie šī jautājuma, to visu atceroties. Tas bija brīnišķīgs, tik ļoti krāšņs un satraukuma pilns laiks, radošs un vienojošs.” Šovā, kā atceramies, piedalījās Krista, viņas brālis, brālēns un mamma. Gandrīz katrs bija citā uzvārdā, tāpēc pieņēma dzimtas – vecvecāku – uzvārdu Brūveri. “Galu galā šovā piedalījāmies viņiem par godu – vecvecāki bija mūsu lielākie fani. Nu jau četrus gadus vectēva nav šaisaulē. Tieši tādu ģimenes svētku mums vairs nebūs nekad, tāpēc atceros šo visu ar lielu nostalģiju,” stāsta kādreizējā šova dalībniece, atminēdamās arī, kā audžutēvs Normunds, kuru Krista sauc par tēti, vārījis lielos zupas katlus, licis kartupeļus ar kotletēm termosos, lai svētdienās savējiem vestu uz tiešraidēm. “Tās ir tādas atmiņas!”

Šovs arī pilnībā izmainīja Kristas dzīvi, sešpadsmitgadīgu meiteni savedot kopā ar trīspadsmit gadus vecāko mūziķi, ko pazina visi latviešu šovu skatītāji, – Džulianu. Tolaik mūziķis šo soli presei nekomentēja, bet nu atklātībā nācis abu romantiskais iepazīšanās stāsts. “Dziedājām "Saule un Mēness", un priekšnesumā man galvā bija uzlikts milzīgs, skaists, dzeltens vainags. Tieši tad arī Lauris mani iesauca par Saulīti, un tieši pēc tā raidījuma aizkulisēs bija pirmais tāds taktiskais gājiens no nu jau mana vīra – viņš pielavījās no aizmugures, nocēla man vainadziņu un aizskrēja pa "Sapņu fabriku" prom,” simbolisko soli smaidot atceras Krista.

Vaicāta, ko par to teica vecāki, kas, iespējams, meitai redzēja citu ceļu, nevis drīzu došanos pie vīra, Krista atklāj, ka jau agri izjutusi patstāvību un vēlmi būt savas dzīves noteicēja. “Kad biju jaunāka, man šķita, ka neiederos vienaudžu vidū, ka kaut kas nav riktīgi. Mācījos filtrēt, ko saku, un mazliet apspiedu pati sevi. Šķita, ka ar to savu sajūtu un domu lielumu īsti netieku galā, bet, laikam ejot, jo vairāk apzinājos, ka pietiek māžoties, ka tieši tā ir manas dvēseles pieredze, tā ir mana izvēle pieredzēt šo visu lielumu, kas man paredzēts. Mani vecāki izšķīrās, kad man bija seši gadi, un ļoti spilgti atceros to izjūtu, kad es – tas mazais bērns – sapratu un uzņēmos atbildību par savu turpmāko dzīvi. Te nav stāsts par to, ka mani vecāki nebūtu brīnišķīgi un nebūtu darījuši visu manā labā, lai es būtu tas cilvēks, kas esmu šodien. Visas šīs ir bijušas manas apzinātas izvēles.”

“Satiekam tos, kurus paredzēts satikt”

Krista nepiekrīt, ka tolaik viņai būtu bijis “rozā briļļu” laiks. “Sākumā pat bija ļoti liela skepse, neticība. Nu labi, šova romāniņš, kas pāries, esmu jauna un varu baudīt šo uzmanību.” Kad neilgi pēc gājiena ar vainadziņu Brūveru ģimeni no šova “izbalsoja”, Jānis dabūjis telefona numuru, sācis zvanīt, komunicējuši “draugos”. “Pēc mēneša tikāmies "Dziedošo ģimeņu" finālā, kur afterpartijā visi ar manu ģimeni nosēdējām blakus runādami un smiedamies. Protams, tajā brīdī to prese iemūžināja un sekoja publikācijas ar virsrakstiem, ka “radies jauns mīlas pāris”, lai gan reāli nekā tāda nebija.” Agri nokļuvusi ļaužu valodās, Krista spriež, ka “cilvēku skatījums uz pasauli bieži ir stereotipisks”.

Stāstot, kā no “nekā tāda nebija” tomēr tikuši līdz laulībām, Krista atklāj, ka sākuši satikties tikai pēc šova. “Izbraucām pie dabas, pie lidmašīnām – to katrs darījām arī līdz tam, un mums joprojām tas patīk – stāvēt skrejceļa galā un skatīties, kā lidmašīnas paceļas. Citreiz Jānis atbrauca pakaļ uz darbu, atveda mājās.” Reiz tēvs, kad neplānoti bija paņēmis brīvdienu, bet Jānis Kristu aizvedis mājās, kļuvis par jaunās draudzības liecinieku... Pieķēris, tā teikt. “Atceros tēva acis toreiz... Kāpju ārā no mašīnas, viņi sarokojas, jo pazīstami taču. Protams, taisnojos – netīšām sagadījāmies vienā vietā, piedāvāja atvest mājās...” pasmaida Krista, arī atklājot, kā nonākusi līdz atziņai, ka abus saista kas vairāk par draudzību. “Vienā no mūsu tikšanās reizēm visu vakaru runājām par visu un neko. Un manī pēkšņi ienāca tā saprašana, ka tas nav nekāds hi-hi ha-ha... Katram novēlu to piedzīvot – tā bija ļoti spēcīga, dziļa, pārliecinoša un patiesa izjūta. Kad saproti, ka tas ir tavs cilvēks.” Tā pienākuši Jāņi – Kristas mamma ir Līga, mammas dvīņubrālis – Jānis, vecaistēvs – Jānis, bet viņa aizbraukusi svinēt pie sava Jāņa. “Man bija 17 gadu. Kad atbraucām pie maniem vecākiem, Jānis no jauna stādījās priekšā. Bet tā bija sirsnīga satikšanās. Jāņa mamma jau šova laikā bija nojautusi, ka kāda iekritusi dēla sirsniņā. Ticu, ka satiekam tos cilvēkus, kurus paredzēts satikt. Jānis manī spēja saskatīt to, kam man pašai bija jānotic,” atmiņās dalās Krista.

Sava ceļa gājēja

“Visas izvēles, ko esmu pieņēmusi, ir guvušas apstiprinājumu, ka tās bijušas pareizas. Lai cik pārsteidzoši tas daudziem liktos, arī bērna ienākšana manā dzīvē 19 gadu vecumā bija ļoti apzināts lēmums. Biju pārlaimīga, ka mazulis beidzot pieteicies. Bērni arī palīdzējuši veidoties man – esmu no viņiem ļoti daudz mācījusies,” atbildot uz jautājumu, vai ģimenes izveidošana nepārvilka strīpu viņas vidusskolnieces iecerēm, skaidro divu bērnu – Gabrielas (8) un Kristo (6) – mamma.

Ņemot vērā, ka abus satuvināja muzikāls projekts un arī Krista (ne tikai Džulians) var darboties mūzikā, loģisks ir jautājums, vai abi varētu vienoties kādā kopīgā projektā.  Arī Krista par to domājusi. “Kad mūzika pienāca jau tik tuvu, mani pārņēma tāda kā nedrošība, iekšēja cīņa pašai ar sevi. It kā man mājās ir studija, es varētu “cept” augšā dziesmas citu pēc citas. Jānis pat ir teicis, ka skaisti dziedu, bet mana aizdomīgā daba likusi to apšaubīt. Šeit mana pašpārliecinātība ir “apsēdusies”. Vai esmu gatava pieredzējušam mūziķim, kurš ir zināms un novērtēts Latvijā, sēsties blakus un muzikāli startēt? Par to visu domājot, jutu, ka mūzika man vairs nav prioritāra,” atklāta ir Zvirgzdiņa, kas gājusi savu profesionālo ceļu. Viņa ieguvusi pedagoģisko izglītību, bet pirms sešiem gadiem, kad gaidījusi otru bērnu, pievērsusies meikapam, kas visu laiku bijis līdzvērtīgs hobijs dziedāšanai.

Izejot vairāku līmeņu apmācības un meistarklases pie pasaules līmeņa speciālistiem, Krista kļuvusi par diplomētu vizāžisti. Un vīra atbalsts šajā visā neesot mazsvarīgs. “Cepuri nost manam vīram, kurš ar trīs mēnešus vecu zīdaini un divgadnieciņu palika mājās, kamēr trīs reizes nedēļā braucu mācīties. Viņa vārdi “ej, vismaz mēģini, lai nebūtu vēlāk jānožēlo!” mani iedrošināja, jo viņš zināja par šo manu sapni,” stāsta Krista, kas kā vižāziste strādā jau vairākus gadus – fotosesijās žurnāliem, videoklipiem, ar privātiem klientiem, līgavām, tostarp pati sev ir stiliste spēlē "SuperBingo".

Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnālā "Kas Jauns"!