Veiksmīgi Vankūverā nogādāts puisītis Raians, kuram galvenie ziedotāji bija Latvijas cilvēki

Lūk, Ievas Zariņas vēstule:

"Mūsu mīļie atbalstītāji un draugi,

“Mums bieži šķiet, ka mūsu labie darbi ir tikai lāse okeānā, taču bez šīs vienas lāses okeāns nebūtu pilnīgs.” /Māte Terēze/

Sirsnīgs paldies visiem mazā Raiana atbalstītājiem!

Pēc mēneša ilgas cīņas ar birokrātiju mums ir izdevies nogādāt Raianu uz Vankūveru / Kanādā, kur viņš tagad turpina ārstēšanos.
Mazais puika devās ceļā kopā ar tēti 18.oktobrī un jau veiksmīgi ieradies galamērķī. Lidojums ilga aptuveni 15 stundas, un bija trīs uzpildes pieturas.
Viņš izturēja pārlidojumu godam un tagad atgūst spēkus un turpina ārstēšanos slimnīcā. Tā kā lidmašīna bija kompakta izmēra, tad diemžēl tikai viens no vecākiem varēja pavadīt viņu lidojumā.
Man nācās doties ar atsevišķu reisu nākamajā dienā.

Pa šo laiku mēs saņēmām daudz jautājumu par Raianu, un kā mums sokas ar lidojuma organizāciju.
Atvainojamies, ka nespējām sniegt informāciju ātrāk, bet mēs bijām ļoti aizņemti, gan kārtojot papīrus un risinot pārbraukšanas jautājumus, gan esot klāt Raianam Sebastianam katru brīdi slimnīcā.

Organizējot braucienu, viss, kas varēja noiet greizi, nogāja greizi, un tas radīja daudz stresa. Dokumenti, kuriem bija jābūt gataviem pāris dienās, iekavējās uz divām nedēļām. Avio ambulance, ar kuru veicām pārrunas par lidojumu, pēdējā brīdī atteica, jo iztrūka nepieciešamā ekipējuma zīdaiņa pārvešanai. Nācās atkal iet cauri piedāvājumiem un sazināties ar kompānijām.
Pāris dienas pirms izbraukšanas mēs saslimām, un bija bažas, ka nevarēsim izlidot.
Par laimi, beigās viss izdevās, un mēs varējām paveikt to, ko bijām iecerējuši. Mēs esam nokļuvuši BK bērnu slimnīcā Vankūverā.

Mēs vēlamies pateikties visiem cilvēkiem, kuri mums palīdzēja paveikt šo gandrīz neiespējamo misiju. Mums trūkst vārdu, lai pateiktos Jums visiem par Jūsu laipnību un dāsnumu. Paldies no visas sirds visiem cilvēkiem, kuri ziedoja, lūdzās, dalījās ar informāciju un atbalstīja ar labiem vārdiem. Šis ir pārsteidzošs un pamācošs stāsts, ko pastāstīt mūsu dēlam, kad viņš izaugs.
Šī ziedošana kampaņa mūsu dēlam mainīja mūsu pasaules uztveri un domāšanu par lietām un cilvēkiem. Lika aizdomāties par to, kam ikdienā paskrienam garām. Par to, kā sniegt palīdzīgu roku svešiniekam un nepaiet garām. Atvērt sirdi. Nebūt vienaldzīgiem un egoistiskiem. Dot vairāk.

Īpašu paldies vēlos pateikt mūsu lielākajiem ziedotājiem – Latvijas iedzīvotājiem. Liels paldies jums visiem. Bez Jūsu lielas atsaucības un sirsnības mums nebūtu iespējams pārvest Raianu Sebastianu uz Vankūveru un turpināt ārstēšanos.
Tāpat vēlamies pateikties Neatliekamās palīdzības dienestam par Jūsu palīdzību, organizējot braucienu, un BKUS Intensīvās nodaļas ārstiem un medmāsām par Raiana Sebastiana ārstēšanu un aprūpi.

Paldies visiem vēlreiz.

Aleksandrs Krstovičs & Ieva Zariņa"

Par mazā puisīša Raiana situāciju stāsta dakteris Pēteris Kļava, personīgi lūdzot palīdzēt

Puisītis ir dzimis Latvijā, viņa mamma ir latviete Ieva Zariņa, tētis ir Vankūveras iedzīvotājs Aleksandrs Krstovičs, vecāki ir Kanādas pilsoņi. Šim mazulim palīdzēt sabiedrību lūdza arī dakteris Pēteris Kļava, atklājot, ka vajadzīga liela naudas summa, lai puisīti, kurš jau sešus mēnešus atrodas Bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļā Rīgā, varētu nogādāt Kanādā.

"No šiem sešiem mēnešiem, kopš puisītis atrodas mūsu slimnīcā, viņam jau vairāk nekā 5,5 mēnešus tiek veikta mākslīgā plaušu ventilācija. Viņam ir veiktas ļoti sarežģītas gan sirds, gan citu orgānu operācijas. Viņam joprojām ir jālieto palīgelpināšanas sistēma. Puisītim ir paredzēts vēl kādas piecus līdz sešus mēnešus atrasties slimnīcās.

Tā kā tētim darbs ir Kanādā un viņi ir Kanādas iedzīvotāji, izmisums ir tik liels, ka viņiem gribētos nonākt atpakaļ Kanādā un turpināt bērnu ārstēt Toronto un pēc tam doties uz Vankūveru, tuvāk mājām," situāciju raksturo dakteris Kļava.

Tāpēc Bērnu slimnīcas mediķi kopā ar vecākiem organizēja lidmašīnu, ar kuru Pētera Kļavas kolēģim un Bērnu slimnīcas tehniskajam ekipējumam doties uz Kanādu. Kļava atklāja, ka pa ceļam bērnam tiks veikta mākslīgā plaušu ventilācija. "Tā ir lielā lidmašīna, un tie ir diezgan lieli līdzekļi," neslēpa ārsts. Tāpēc Pēteris Kļava personīgi lūdza sabiedrības atbalstu, lai mazais puisītis varētu tālāk ārstēties Kanādā.

"Līdzekļi ir domāti nevis ārstēšanai, bet transportēšanai – speciālai lidmašīnai vai speciālam lidmašīnas sektoram. Un tie ir daudzi lieli tūkstoši. Lūdzu, atbalstiet un uzticieties man,” lūdza Kļava. 

Kā tas viss sākās?

2019. gada izskaņā Aleksandrs un Ieva atbrauca uz Rīgu, lai klīnikā saņemtu medicīnisko palīdzību bērniņa ieņemšanai.

Ievai vēlāk izdevās palikt stāvoklī, bet, ņemot vērā, ka pastāvēja spontānā aborta risks, ārsti viņai ieteica palikt Latvijā. Topošie jaunie vecāki nevēlējās riskēt un klausīja ārstu padomiem.

Veikti visdažādākie testi, lai pārliecinātos, ka bērniņš mātes vēderā ir vesels. Sākotnēji viss šķitis kārtībā.

Puisēna nākšana pasaulē

2021. gada 17. martā puisēns nāca pasaulē. "Mūsu dēls piedzima 37. grūtniecības nedēļā, svēra 2,3 kg. Dzemdības bija ar komplikācijām, jo sievai bija dzemdes disfunkcija. Tomēr, neskatoties uz to, joprojām valdīja prieks, jo bijām vecāki. Mēs bijām mēģinājuši daudzus gadus. Diemžēl tajā pašā dienā mūsu palātā ienāca ārsts un pastāstīja mums šausmīgas ziņas," "GoFundMe" raksta bērniņa tēvs.

Viņš skaidro, ka ārsts informējis, ka dēliņam nav izveidojies pareizs barības vads.

Puisēnam sākotnēji tika diagnosticēta traheozofageālā fistula, barības vada atrēzija. "Mūsu dēls tika steidzami nogādāts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā, kur mūs gaidīja vēl sliktākas ziņas," teic Aleksandrs.

Bērnu slimnīcā puisēnam tika diagnosticēts plašs slimību saraksts: traheoezofageālā fistula, barības vada atrēzija, aortopulmonālais logs, hipoplastiska aortas arka, aortas koarktācija, ventrikulārā starpsienas defekts, priekškambaru starpsienas defekts.

Tātad smagas problēmas bija ne tikai ar barības vadu, bet arī ar sirdi. "Viņa izredzes izdzīvot sāka samazināties. Nākamajā dienā viņam bija paredzēta pirmā operācija. Viņam tika veikta pirmā fistulas operācija, un tā bija veiksmīga. Dažas dienas vēlāk viņš ēda pārtiku. Pēc dažām nedēļām mūsu dēlam tika veiktas divas lielas sirds operācijas. Garākā operācija ilga 15 stundas. Es atceros, ka daļa manis nomira, gaidot šīs operācijas beigas," raksta puisēna tēvs.

50% izredzes izdzīvot

Ķirurgs informējis, ka operācija noritējusi veiksmīgi, taču nākamās trīs dienas būšot noteicošās, jo, kā norādījis ārsts, izredzes izdzīvot bija ļoti mazas. "Intensīvās terapijas nodaļas ārsti nenogurstoši strādāja, lai mūsu dēls būtu dzīvs. Viņš izdzīvoja. Viņam bija vairākas orgānu mazspējas. Es raudāju, kad lūdzu ārstus neatteikties no mūsu dēla."

Puisēnam bija arī nopietni plaušu un nieru bojājumi, viņam tika uzlikta dialīze. "Kamēr rakstu, tikmēr pār maniem vaigiem tek asaras. Es redzēju, kā mana dēla dzīvība ar katru dienu dzisa. Es vēlos, lai neviens no vecākiem neredzētu to, ko esam redzējuši ar sievu. Mūsu dēls mira, bet mēs joprojām nepadevāmies. Mēs lūdzām ārstus turpināt."

Atvēra acis un uzsmaidīja

Pāris nedēļas vēlāk puisēns atvēris acis. "Mana sirds sažņaudzās, jo zināju, ka viņš cīnās par izdzīvošanu. Viņam tik ļoti sāpēja, un es nezināju, kā to apturēt. Es apsēdos un turēju viņa mazās rokas un lūdzu, lai viņš nepadodas. Viņa ķermenī visur bija katetri. Daži katetri baroja viņu ar medikamentiem, bet citi notecināja šķidrumus. Viņš negribēja padoties un turpināja cīnīties."

Pāris mēnešus vēlāk puisēns pirmo reizi pasmaidījis. "Tā bija visskaistākā lieta, ko esmu redzējis savā dzīvē."

Inficējās ar baktēriju

Uzlabojoties stāvoklim, slimnīca uzskatīja, ka puisēns ir pietiekami spējīgs atstāt intensīvās terapijas nodaļu un doties uz parasto palātu, un tas arī notika. "Uzturoties palātā, caur katetru viņš inficējās ar  Enterobacter cloacae baktēriju.  Infekcija iekļuva viņa plaušās un izraisīja pneimoniju. Viņa imūnsistēma bija pārāk vāja, lai cīnītos ar infekciju. Viņa sirds un plaušas jau tā bija vājas, tāpēc viņš atkal tika pārvietots uz intensīvās terapijas nodaļu. Vēlāk arī atklāja, ka baktēriju infekcija bija pārcēlusies uz viņa sirdi, un tagad viņam diagnosticēts arī endokardīts. "

Stāvoklis vēl pasliktinās; lūdz palīdzību

Pēc nedēļām ilgas antibiotiku terapijas viņš tika pārcelts no intensīvās terapijas nodaļas uz plaušu aprūpes pulmonoloģijas nodaļu. "Viņa uzturēšanās laikā pulmonoloģijas nodaļā mēs sākām pamanīt dīvainas lietas. Mūsu dēlam sākās drudzis, pastāvīga vemšana. Slimnīca veica asins analīzi, un viņa asinsritē tika atrastas sēnīšu infekcijas pēdas. Tagad viņš atkal atgriezies intensīvās terapijas nodaļā, cīnoties par savu dzīvību. Tagad viņam ir sepse."

Vecāki norāda, ka bērnam nepieciešama sarežģīta un plaša aprūpe. Viņi vēlas nogādāt savu bērnu speciālistu aprūpei Vankūverā. "Mēs esam sazinājušies ar Kanādas vēstniecību Rīgā, lai saņemtu palīdzību, bet diemžēl vēstniecība nevar segt pārlidojuma izmaksas. Mēs lūdzam jūsu palīdzību, lai mūsu dēls saņemtu pienācīgu aprūpi, kas viņam izmisīgi nepieciešama," raksta tēvs.

Kam tiks izmantoti līdzekļi?

Nauda tiks izmantota, lai puisēnu nogādātu Vankūverā medicīniskās palīdzības saņemšanai, kā arī zālēm.