Bērni vieni peldvietās. Īpašā riska vecumi un slīkšanas pazīmes
Upju un ezeru piekrastes šajā karstajā nedēļā pilnas ar dažāda vecuma bērniem. Mazākos veldzēties atvedušas mammas, bet vēroju, ka tādi mazie jaunieši ap 10 - 12 gadu vecumu dienu pie ūdens pavada bez vecāku uzraudzības. Izskatās, ka ūdens pie laipas, no kuras lec bērni, burtiski kustās. Virs ūdens redzamo galviņu skaits nav saskaitāms. Ja kāds šajā burzmā pazustu zem ūdens, iespējams, ka viņu neviens pat nepamanītu vai arī pamanītu tad, kad palīdzēt jau būtu par vēlu.
Meitai, ar kuru esam atnākušas nopeldēties, ir 11 gadi un viņa ir satikusi vairākas klases biedrenes, kas peldēties atbraukušas vienas. Dzirdu, ka meitenes nolemj doties tur, "kur nav bērnu" , proti, uz tālāko pludmales nomali. Arī gadu jaunākā pagalma draudzene pludmalē ir viena. Patiesībā šī situācija atkārtojas gadu no gada.
Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša stāsta, ka ūdens vienmēr ir bijis paaugstinātas bīstamības vieta, kas ik gadu paņem vairāku bērnu dzīvības. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu Latvijā noslīkst ap 170 cilvēku.
Tagad, kad priekšā piecas garas un karstas Jāņu brīvdienas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi vēreiz atgādina, ka tieši vasarā un svētku laikā ir īpašu daudz traģisku negadījumu, kad līgotāji noslīkst vai gūst smagas traumas lecot ūdenī uz galvas vai uz kājām, kas nereti beidzas ar dzīvi ratiņkrēslā. Pērn abās svētku dienās NMPD mediķi steidzās uz 11 izsaukumiem, kad, atpūšoties pie ūdeņiem, cilvēki bija slīkuši vai guvuši smagas traumas, tostarp piecos gadījumos peldēšanās beidzās traģiski un cilvēki gāja bojā. Reanimācija pēc slīkšanas bija jāveic arī kādam divus gadus vecam mazulim.
Nepilngadīgajiem ir divi bīstamākie vecumi – bērni līdz 5 gadu vecumam, kas visbiežāk slīkst piemājas dīķos. Ja vecāki devušies uz peldvietu, tad tur viņi visu uzmanību velta savas atvases uzraudzīšanai. Mājās, ierastā vidē, katrs aizņemt ar saviem darbiem, mazais piedzīvojumu meklētājs, kas rosās ūdens tilpnes tuvumā, itin viegli ieripo dīķī.
Otrs kritiskā vecuma posms ir 10 - 16 gadus vecie tīņi. Šajā vecumā bērni vēl nespēj izvērtēt riskus, bet vairs nevēlas klausīt vecākus.
Esot pie ūdens, noder zināt arī pazīmes, kā izskatās cilvēks, kas slīkst. Pretēji filmās redzētajam, slīcējs nekliedz, nešļakstās un nesauc palīgā. Izņemot retus gadījumus, slīkstošais cilvēks fizioloģiski nespēj saukt pēc palīdzības.
- Slīkstošam cilvēkam mute pārmaiņus ir zem un virs ūdens virsmas. Mute slīkstošam cilvēkam virs ūdens nav pietiekami ilgu laiku, lai ieelpotu, izelpotu un vēl paspētu saukt pēc palīdzības. Brīdi, kad slīkstoša cilvēka mute ir virs ūdens, viņš ātri cenšas ieelpot un izelpot, kamēr tā atkal nenonāk zem ūdens.
- Slīkstoši cilvēki nevar māt pēc palīdzības. Daba instinktīvi liek tiem izplest rokas uz sāniem un atspiesties uz ūdens virsmas, lai nedaudz paceltos un varētu elpot.
- Visā instinktīvās slīkšanas reakcijas laikā slīkstošais cilvēks nevar brīvi kontrolēt savu roku kustības. Slīkstoši cilvēki, kas cīnās, lai noturētos uz ūdens virsmas, psiholoģiski nevar pārtraukt slīkšanu un veikt brīvas kustības ar rokām, piemēram, māt pēc palīdzības, peldēt uz glābēja pusi vai aizsniegt glābšanas ekipējumu.
- No instinktīvās slīkšanas reakcijas sākuma līdz beigām cilvēka ķermenis ūdenī atrodas vertikālā stāvoklī. Ja cilvēks netiek izglābts, šādā stāvoklī virs ūdens tas var atrasties no 20 līdz 60 sekundēm pirms nogrimšanas zem ūdens virsmas.
Lai saulaina vasara un droša peldēšanās!
