Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Šūpošanās Lieldienu rītā ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu. Ar šūpošanos rituāla dalībnieki uzskata, ka viņi palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai. (Foto: Shutterstock)

Latvieši var būt lepni: teju vienīgie esam saglabājuši senu Lieldienu rituālu 3

Dzīvesstils
4. aprīlī 05:22 2021. gada 4. aprīlī 05:22
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Latvieši var būt lepni par to, ka cauri gadu tūkstošiem saglabājuši senu āriešu pirmtautas (indoeiropiešu) tradīciju – šūpošanos Lieldienās. Mēs esam teju vienīgie eiropieši, kuri vēl piekopj šo seno pavasara saulgriežu mistēriju. Šūpošanās tradīcijas aizsākums jāmeklē sirmā senatnē - daudzus gadsimtus pirms mūsu ēras.

Jāatceras, ka Lieldienu šūpoles nav tikai jautra izklaide, tām ir arī sava maģiska nozīme. Un galvenais – tās nav vienkāršas, parastas šūpoles. Tās kar tikai reizi gadā un pēc svētkiem tās ir jānojauc un jāsadedzina. Pretējā gadījumā tu atstāsi vietu, kur šūpoties raganām, un tas jau neko labu nesola.

Jāšūpojas, lai nekož čūskas un lai būtu brangas aitas

Šūpošanās Lieldienu rītā ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu. Ar šūpošanos rituāla dalībnieki uzskata, ka viņi palīdz saulei iešūpoties, lai vieglāk būtu uzkāpt debesu kalnā līdz augšai. Tādēļ nozīmīga ir vietas izraudzīšana šūpolēm. Piemērotākā vieta parasti tām ir augstākā kalnā, lai šūpoles jau varētu ieraudzīt no tāluma. Jāpiebilst, ka šūpoles vairījās kārt ūdens malā, lai māsiņai nesamirktu villainītes, lai nenokristu vainadziņš.

Senāk Lieldienās pirmos izšūpoja mājas saimnieku un saimnieci. Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu. Šūpojās visas trīs Lieldienas un bieži vien arī nedēļu pēc tām.

Tautas ticējumi arī norāda gluži praktiskas lietas, kādēļ vajag daudz šūpoties: lai visu gadu nenāk miegs; lai izvairītos no ļauniem gariem; lai nekož odi, dunduri un čūskas; lai būtu brangas aitas un gari lini.

Visvairāk latvju dainās apdziedātā Lieldienu izdarība ir šūpošanās. Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos – auglības veicināšanu. Ir gan maģiskas, gan arī jautras dainas par šūpošanos.

Lieldienu šūpoles pēc svētkiem jāsadedzina

Nedrīkst piemirst, ka pēc Lieldienām šūpoles obligāti jānojauc un jāsadedzina. Pretējā gadījumā mājā būs nelaime, būs neraža. Ir vairāki ticējumi, kāpēc svētku šūpoles pēc svinībām jāiznīcina:

* Pēc šūpošanās beigšanas šūpoles nedrīkstēja atstāt, jo tad putniem neizdodoties perēšana, bet vārnas aiznesot cāļus.

* Šūpoles jāizjauc un jāsadedzina, lai raganām nebūtu kur šūpoties.

Tāpat šūpošanās tradīcijas nedrīkst pārtraukt:

* Ja kāds, kas agrāk Lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.

* Kas vienreiz kāris šūpotnes, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.

Saistītās ziņas

Krāsainas olas uz galvas veidotā groziņā - šādu frizūru māmiņa ASV Lieldienās izveidojusi meitai 3
Kas jāņem vērā, diedzējot zālīti Lieldienām 5
Paglāb no atkritumiem! Pārtikas paliekas palīdzēs tikt pie košām un krāsainām Lieldienu olām

Citi šobrīd lasa

Gastronomiskais detektīvs: kā radās leģendārie Rūjienas salāti un to īstā recepte 7
100 tūkstoši darbinieku, kas strādā par brīvu: britu vectēva neparastā aizraušanās padara viņu par miljonāru 4
Grūti savilkt galus, tāpēc virsnieks pārdeva dzimteni 2
Tēmas: Lieldienas
Skatīt visus komentārus

Галкин показал Пугачеву в черном платье в пол с дочками Кристиной и Лизой

"Как от такого потом отмываться?": Агата Муцениеце в странном состоянии вышла в прямой эфир