Latvieši un jaundzimušo vārdi: Kosmoss, Marss, Vēja, Brīve

Īsteni latviskie vārdi saistīti ar dabu, piemēram, Ausma, Austra, Sarma, arī puķēm, piemēram, Madara, Vizbulīte, Roze, Lilija, vai ar pozitīvām īpašībām, piemēram, Dzidra, Raitis, Modris.

Kamene, Spāre, Ziediņa

Nereti vecāki jaundzimušajiem nevar izvēlēties vārdu, tāpēc rada oriģinālu. “Bieži tā ir kā rota. Stāsta, ka vārdam ir pat tirgus vērtība, īpaši mākslinieku ģimenēs. Izvēlas tādu vārdu, kāda nav nevienam, piemēram, no faunas pasaules starp jaundzimušajiem ir Kamene, Spāre, ir arī Vanags, Gaigala, no floras pasaules – Zieds, Ziediņa, Mellene, ir no dabas – Vētra, Vēja,” stāsta Balode.

Bieži dod arī otru vārdu, piemēram, Elīna Upe vai Regnārs Pērkons. Daudz abstraktas nozīmes vārdu, tādi kā Tagadne, Brīve, Dzeja, Gaismiņa, un pretenciozi vārdi, par ko pētnieki saka, ka tie rāda vecāku izglītību. Pēdējos gados doto vārdu vidū ir Kosmoss, Marss, Rubīns, vairākas Pērles, Cēzars, Barons.

Aizguvumi no citām tautām

Ir daļa vārdu, kurus var uzskatīt par latviskiem, jo tikai mēs tos lietojam tādā formā, taču tie ienākuši no citām valodām, teic Latviešu valodas institūta vadošā pētniece Renāte Siliņa-Piņķe. Tādi ir, piemēram, Kristaps, Didzis, Gatis, Reinis, Indulis, Indriķis. Liela daļa ir senebreju vārdi, kas izplatījušies līdz ar kristīgo ticību, mazāk ir vācu cilmes vārdu.

Vēl ir daļa personvārdu, par kuriem mūsdienās pētnieki izsaka versijas, ka tie varētu būt radušies, pateicoties Austrumu baznīcas ietekmei, piemēram, Jurģis.

Īpaši daudz personvārdu radušies no latīņu valodas, piemēram, Kristīne, Laura, Paula, Silvija, Regīna. Ir arī ģermāniskie, piemēram, Gatis, Didzis, Reinis, senskandināvu – Inga, Ingrīda, Ivars, Gunārs, nedaudz franču izcelsmes vārdu – Elita, Armands, angļu jeb ķeltu cilmes vārdi – Edmunds, Artūrs. Lielākoties personvārdiem ir pozitīva nozīme, bet, piemēram, Doloresa nozīmē skumstošā.

17. gadsimta pirmais četrinieks

“Senākie dati ir saistāmi ar senākajiem rakstu avotiem. Tās tad būs galvenokārt hronikas, kurās pieminēti seno maztautu, proti, latgaļu, arī lībiešu, zemgaļu valdnieki, dažādu cilšu vecākie – tās personas, ar kurām hroniku rakstītāji saskārās un kuras viņiem bija gana svarīgas, lai savās attiecībās un pasaules aprakstā viņus pieminētu. Es domāju, ka zināmākos vārdus varētu nosaukt jebkurš mūsdienu latvietis,” saka Siliņa-Piņķe.

17. gadsimtā Vidzemē populārākais vīriešu vārds bija Ansis, tam sekoja Jānis. Šie vārdi cēlušies no Johannesa. Trešajā vietā ierindojās Pēteris, ceturtajā – Jēkabs.

Ir personvārdi, kurus plaši izmanto viena tauta, taču cita ne. Latviskas izcelsmes vārdi pārsvarā ir ar pozitīvu nozīmi. Turpretī, piemēram, Āfrikā vai Āzijā daļai bērnu mūsdienās piešķir vārdus, kuriem mūsu izpratnē ir negatīva nozīme – Neglītenis, Šmulis, Netīrelis. “Tam visam ir savs pamats, jo tajās tautās uzskata, ka šis vārds aizsargās pret ļauniem gariem, pret slimībām un tā tālāk,” skaidro pētniece.

Lietuvā gan Egle, gan Lucifers

Lietuviešiem, tāpat kā latviešiem, daudzi personvārdi reizē ir koku nosaukumi, piemēram, Egle, Liepa, pēdējā laikā īpaši populāri ir Bērzs un Ozols, kas arī saistās ar mitoloģiju un slavenu kaimiņzemes teiku par zalkšu karalieni Egli. Somiem ir personvārdi, kas tulkojami kā Pīlādzis, Dūja, Ābeļzieds, jaundzimušajiem bieži piešķir vārdu Māsa vai Brālis.

Pagājušajā gadā Lietuvā reģistrēts zēna vārds Lucifers, kas kristīgajā pasaulē ir kā velna sinonīms, bet vienlaikus tulkojums ir citāds. “Paskatīsimies etimoloģiski – lux ir gaisma un fero – nesu latīņu valodā, tātad gaismas nesējs. Tas vārds tiešām ir reģistrēts, esmu lasījusi, ka arī Krievijā tāds vārds ir reģistrēts, bet tas ir kā liels izņēmums,” norāda Balode.

Nesen Lietuvā vecāki savam bērnam vēlējās dot vārdu tikai no viena burta – A, taču saņēma atteikumu.