Mirusi meitenīte, kuras piedzimšana veicināja pagrieziena punktu ASV surogasijas praksē

Serafina izpelnījās uzmanību valsts mērogā vēl pirms nākšanas pasaulē, jo surogātmāte, kura meitenīti iznēsāja, atteicās veikt abortu, kaut gan uz to uzstāja viņu nolīgušais pāris.

2012. gadā, kad Serafinas surogātmāte Kristāla Kellija bija aptuveni grūtniecības viduspunktā, ultraskaņas auglim uzrādīja vairākus smagus iedzimtus defektus. Pāris, kurš Kelliju bija nolīdzis sava bērniņa iznēsāšanai, piedāvāja viņai 10 000 ASV dolāru aborta veikšanai un piedraudēja, ka gadījumā, ja Kellija izdomās dzemdēt, viņi, kā likumīgie bērna vecāki, no zīdaiņa atteiksies un nodos viņu valsts aizbildniecībā.

Kellija atteicās no šī piedāvājuma un no Konektikutas pārcēlās uz Mičiganu, kur, saskaņā ar štata likumiem, viņa būtu likumīgais bērna vecāks. Neilgi pēc Serafinas piedzimšanas bērnu ar Kellijas piekrišanu adoptēja Harelu ģimene.

Konflikts, kas izcēlās starp Kelliju un pāri, kurš viņu bija nolīdzis par surogātmāti, izpelnījās valstisku uzmanību un iezīmēja pagrieziena punktu surogātismam ASV.

Pirms astoņiem gadiem surogātmātēm un potenciālajiem vecākiem bieži vien ar juristu palīdzību neizdevās vienoties par dažādiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, par grūtniecības pārtraukšanu gadījumā, ja auglim konstatē būtiskus attīstības traucējumus.

Serafinas lieta palīdzēja to mainīt, sacīja advokāte Melisa Brismane, kura specializējas tieši surogātisma lietās. "Cilvēki dzirdēja par šo gadījumu, un viņiem bija bail izlaist šos soļus. Tas ir labs pavērsiens nozarei," sacīja Brismane.

Pēdējos gados surogātmāšu pakalpojumu pieprasījums ir būtiski palielinājies. Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem, no 2007. līdz 2016. gadam šis pieprasījums ir gandrīz trīskāršojies. Aģentūras un juristi ir kļuvuši rūpīgāki, pārliecinoties, ka surogātmātes un pāri savlaicīgi vienojas par svarīgiem jautājumiem, sacīja Brismane. "Tas, kas notika toreiz, mūsdienās ir maz ticams. Tas joprojām varētu notikt, tomēr varbūtība ir daudz mazāka." 

Renē Harela, sieviete, kura adoptēja mazo Serafinu, stāsta, ka visus šos gadus meita bijusi aktīva un dzīvespriecīga, par spīti viņas veselības problēmām. "Es atkal un atkal no ārstiem dzirdēju to, ka viņi nekad nav spējuši iedomājies, ka kāds Serafinas vajadzību līmenī spētu būt tik dzīvespriecīgs, cik viņa," stāsta Renē.

Serafina piedzima ar heterotaksijas sindromu. Vairāki viņas iekšējie orgāni, piemēram, kuņģis un aknas, atradās nepareizajā vietā. Viņai bija vairāki sirds defekti un divas liesas, no kurām neviena nedarbojās pareizi. Tāpat viņas smadzenēs diagnosticēta holoprozencefālija - smadzenes nebija pilnībā atdalījušās divās puslodēs. Īsās dzīves laikā Serafinai bija veiktas trīs sirds operācijas un neskaitāmas citas mazākas ķirurģiskas procedūras. Meitenīte nomirusi slimnīcā pēc kārtējās operācijas izraisītām komplikācijām.

"Kad Kristāla bija stāvoklī, konflikta būtība bija jautājums, vai Serafinai ir jēga piedzimt un dzīvot. Es bez vilcināšanās varu atbildēt, ka "jā". Serafinai bija ļoti, ļoti jēgpilna un laimīga dzīve," saka Renē. Serafina dzīves laikā spēja izrunāt tikai dažus vārdus, bet iemācījās amerikāņu zīmju valodu. Viņa nespēja staigāt, bet veikli pārvietojās ar ratiņkrēslu. Serafinas mīļākā zīme bija "Es tevi mīlu". "Kad viņa to rādīja, vienmēr pievienoja mazu bučas skaņu," atceras māte.

Kopā ar Serafinu ģimenē auga vēl septiņi bērni, daži no kuriem arī piedzimuši ar invaliditāti. "Viņiem visiem viņas ļoti pietrūkst. Viņa bija mūsu ģimenes kodols. Viņa bija mūsu sirds un dvēsele," saka Renē. Sievai pievienojas arī Sarefinas tēvs Tomass Harels: "Viņas dzīvē bija daudz prieka, un viņa prieku sniedza citiem visdažādākajos un pārsteidzošākajos veidos."