13 gadus vecais Miķelis ceļā uz sapni slīpē un ēvelē
Trīspadsmit gadus vecais Rīgas puika Miķelis Maskavs saviļņojis publiku Facebook – darinot no koka servējamos dēlīšus, viņš cer nopelnīt elektromobilim Tesla. Šķiet dārgs un tāls sapnis, bet Miķelim līdz autovadītāja apliecībai tikpat pieci gadi jāgaida, bet pēc dēlīšiem jau stājas rinda.
Tikai vienā dienā ar Miķeļa ziņu dalījušies ap 2500 cilvēku, un gribētāju netrūkst. Enerģiskā puiša tētis Reinis Maskavs pats pēc profesijas ir darbmācības skolotājs un priecājas, ka dēls iet viņa pēdās, turklāt kokapstrāde ir ģimenes iztikas avots.
Senais koks atkal atdzimst
“Mēs ar sievu Zani pirms trim gadiem radījām jaunu zīmolu – Honey Furniture. Sapratām, ka jāveido kas savs, un sākām ražot mēbeles no sena koka. Ņemam no vecām mājām un dzīvokļiem, kurus renovē, grīdas dēļus, brusas un darinām mēbeles ar mūsdienīgu stilu, kombinējot seno koku ar varu, stiklu, spoguli,” Kas Jauns Avīzei stāsta Reinis.
Viņu ražotās mēbeles jau aizceļojušas uz ASV, Vāciju, Somiju, Lielbritāniju, Franciju, Beļģiju, un, protams, arī Latvijā ir pieprasījums. Uzņēmums ražo gaismas ķermeņus, vannasistabas mēbeles, spoguļus un daudz dažādu citu lietu pēc pasūtījuma.
“Kad sākās Covid-19 krīze, sapratām, ka ekskluzīvs produkts šajā brīdī būs mazāk pieprasīts, jo cilvēkiem būs citas prioritātes. Savulaik biju izgatavojis arī bērnu gultiņas, tāpēc sociālajos tīklos izvietojām sludinājumu, ka gatavojam tās pēc pasūtījuma. Tā radās zīmols Honey Dreamers. Bērna pasaku valstība, sapņu zeme ir viņa gultiņa, un tāpēc tur jābūt mīļi un mājīgi,” meistars priecājas, ka izpildīts jau diezgan daudz pasūtījumu.
Maskavu ģimene lepojas arī ar projektu, kas top sadarbībā ar organizāciju palidzesim.lv – puisītim no Bauskas ar īpašām vajadzībām veido īpašu gultiņu. “Viņam ir septiņi gadi. Gulta top kā mājiņa, jo tajā viņš pavadīs daudz laika, tajā varēs spēlēties, attīstīties un justies droši,” uzsver Reinis.
Puika atjauno ozolkoka galdu
Miķelis šovasar bija izlēmis, ka uz nometnēm nedosies, jo ir nedaudz bail no vīrusa. Tas nozīmē, ka jādzīvo mājās, bet ne jau dīkā. Tā vietā, lai bezmērķīgi slīpētu asfaltu, Miķelis slīpē koku.
Vīri darbdienas rītā ceļas pulksten sešos un dodas uz darbnīcu, Zane paliek mājās ar gandrīz gadu veco meitiņu Jeti Madaru, viņa vairāk nodarbojas ar mājaslapas uzturēšanu, sociālo tīklu komunikāciju, pārdošanu, sievas pārziņā ir arī interjera dizains.
Tēta dēlam uzticētais pirmais uzdevums bija atjaunot mammas seno ozolkoka galdu, kas bija kārtīgi nokalpojis un padomju laikos noklāts ar biezu eļļas kārtu. “Miķelis manā vadībā ķērās pie restaurācijas, noslīpēja veco krāsu, un atradām tur arī īpašnieku iniciāļus – tas bija piedzīvojums! Galds tagad ir noslīpēts tīrs un pārklāts ar dabīgu vasku baltā tonī, vēl tam jāpagatavo viena plātne, kas kalpos kā pagarinājums. Tas bija pats pirmais dēla darbiņš šajā brīvlaikā,” Reinis uzslavē puisi.
No koka atgriezumiem Miķelis pēc tēva ieteikuma rūpīgi uztaisījis 54 klucīšus torņa būves spēlei Jenga. “Līdztekus vēl palīdz man – nes, slīpē, tīra, sakopj aiz sevis. Tas viss viņam ļauj pieaugt un attīstīties. Kaimiņam bija ozola un oša koka atgriezumi, kurus viņš atdeva Miķelim, un es ierosināju viņam uztaisīt savai mammai un omei servējamos dēlīšus. Dēls ķērās pie darba, noslīpēja pirmos dēlīšus, izurba caurumus. Es parādīju priekšā, un tapa ļoti skaistas lietas,” atklāj Reinis. Dēlīši ir slīpēti un eļļoti ar olīveļļu, droši var lietot maltītes servēšanai.
Pirmo klientu vidū Gundars Āboliņš
Bildes ar paveikto Miķelis ielika instagramā, citiem patika, un tad arī ienāca prātā lielais mērķis – sporta elektroauto Tesla. “Nekautrējoties par cenu, nedomājot, cik laika tas prasīs – ja nebūs lielu sapņu, nebūs arī lieli darbi. Tā ar feisbuku viss sākās, un tagad tikai jāstrādā. Starp citu, viens no pirmajiem pasūtītājiem bija Jaunā Rīgas teātra aktieris Gundars Āboliņš,” priecājas tētis.
“Dēlītim varbūt ir kāda maza urbšanas skrambiņa un prasītos noslīpēt, bet vienkāršais varbūt cilvēkus piesaista šim izstrādājumam. Pasūtītājus, kuru nu ir krietns skaits, esam lūguši apbruņoties ar pacietību, jo darina jau tikai viens mazs puika ar divām rokām, kuram pa starpām gribas arī izklaidi un atpūtu, jo ir taču brīvlaiks. Cerams, ka tā lieta ies uz priekšu, materiāls ir, gribēšana arī, vienkārši jādara,” spriež tētis.
Pats Miķelis teic, ka viņam ļoti patīk strādāt ar koku, un arī pats komunicē ar pircējiem – tas ir ļoti svarīgs process. Miķelis sazinās ar klientiem, kas grib dēlīti, izrunā detaļas, aizsūta bildes, sarunā par piegādi. Galvenais, lai darināšanas prieks un mīlestība nonāk arī pie pircējiem. “Tas jaukākais dzīvē ir tiekšanās pretī savam sapnim!” piebilst Reinis.
