Dienā jānoiet 10 000 soļu. Vai tiešām?
Daudziem no mums prātā ir 10 000 soļu skaits, kad runa ir par veselīgu dzīvesveidu. Tāpat mēs visi zinām, ka pilnvērtīgai atpūtai nepieciešamas 8 stundas miega, bet vielmaiņai - daudz dārzeņu un šķiedrvielu uzturā. Kur radies šāds priekšstats par ieteicamo soļu skaitu, neviens īsti vairs neatminas. Taču kustības ir svarīgas, to atzīs visi mediķi un mentālās veselības speciālisti. Taču - ko tieši staigāšana kājām dod mūsu ķermenim?
Labumus, ko gūstam no staigāšanas, apkopojis portāls purewow.com.
Kāds labums no staigāšanas?
Tas palīdz zaudēt lieko svaru
Pat mierīga staigāšana palīdz dedzināt kalorijas. Ja vēl pastaiga ir ātra, dinamiska, pa reljefainu vidi, tad slodze pielīdzināma vieglam skrējienam. Ne visi tievētāji ir gatavi mesties sporta zāļu piedāvājumā un sevi mocīt kardiotreniņus, pastaigās var zaudēt mazāk kaloriju, bet nav jāsaskaras ar lielu slodzi.
Tas uzlabo garastāvokli
Pastaigas un staigāšana kājām ne vien palīdz ķermenim, bet arī garastāvoklim. Ja regulāri iesi kaut kur kājām, tas palīdzēs mazināt spriedzi, stresu, depresiju un negatīvu pašvērtējumu. Gari pārgājieni palīdz celt pašapziņu.
Skaistām kājām
Saskaņā ar Klīvlendas klīnikas datiem ir pierādīts, ka pastaigas regulāri palīdz samazināt varikozu vēnu parādīšanos un simptomus.
Muskuļu masai
Saskaņā ar pētījumu Purdue universitātē ASV pastaigas var samazināt ar vecumu saistītus muskuļu masas zaudējumu, palīdzot saglabāt lielāku muskuļu spēku un funkcijas.
Palīdz vielmaiņai
Pēc smagas maltītes apēšanas nevajag piezemēties uz dīvāna televizora priekšā. Daudz labāk doties vieglā pastaigā uz 30 minūtēm, tas palīdzēs gremošanas trakam un stabilizēs cukura līmeni asinīs.
Taču… vai tiešām jāpievārē 10 000 soļu, lai sasniegtu šos labumus?
Īsā atbilde ir – nē. Pēc Hārvarda universitātes Sabiedrības veselības skolas epidemioloģijas profesora Dr. Min Lī teiktā, 10 000 soļu mērķis nav pamatots zinātnē - tā bija mārketinga stratēģija, kas nu jau dziļi iesakņojusies mūsu sabiedrībā. Pēc doktora Lī teiktā: "Iespējams, ka skaitlis radās kā mārketinga rīks. 1965. gadā Japānas uzņēmums “Yamasa Clock and Instrument Company” pārdeva soļu skaitītāju ar nosaukumu Manpo-kei, kas japāņu valodā nozīmē "10 000 soļu metrs"." Viņš uzskata, ka uzņēmums ir izvēlējies šo skaitli, jo 10 000 japāņu valodā izskatās kā cilvēks, kurš staigā.
Secinot, ka 10 000 soļu ir nejauši izvēlēts skaitlis, pētnieku grupa nolēma noskaidrot, kāds ir soļu skaits, kas cilvēkam ikdienā būtu jāsasniedz. Viņu pētījums tika publicēts pagājušā gada pavasarī Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā, un tajā secināts: lai arī dienā veicot 10 000 soļu, neradīsies sev kaitējumu, šis soļu skaits nav obligāti jāsasniedz, lai gūtu labumu no veselības viedokļa.
Pētnieki atklāja, ka gados vecākām sievietēm 4400 soļu veikšana dienā veica visus uzskaitītos veselības uzlabojumus, turklāt bija vienalga, vai sievietes dodas pastaigās vai vienkārši pārvietojas pa māju.
Tas nenozīmē, ka jums nevajadzētu veikt 10 000 soļus, ja to atļauj jūsu veselības stāvoklis un iespējas. Pētnieks Lī atzīst, ka viņš pats neatceras pēdējo reizi, kad dienā nogājis 10 000 soļu. Taču tiem, kuri dienā to var paveikt, tas ir jādara! Pētījums nenoliedz ideju, ka daudz jāstaigā, vienkārši atklāts, ka ne visiem obligāti jānoiet tik liels soļu skaits.
Kā dienā noiet vairāk?
- Mašīna nav obligāti jānoliek pie mājas vai veikala durvīm. Jo tālāk novietosi, jo lielāku gabalu paveiksi.
- Ieplāno iešanu. Uzliec atgādinājumu savā telefonā, ka ik pēc 45 minūtēm nepieciešams izkustēties.
- Lifts nestrādā - vismaz ne tev. Pat ja citi izmanto liftu, ej kājām!
- Izvirzi sasniedzamu mērķi. Ja ikdienā maz kusties, naivi cerēt, ka ar rītdienu varēsi noiet 10 000 soļu dienā. Sāc ar mazumiņu, pierodi pie slodzes un to palielini pakāpeniski.
